VAKARA ZIŅAS. Ceļojuma stāsts. Lietainās Moržas mūzikas stāsti

«Laternu stunda» Ženēvas ezera krastā. © NO LĀSMAS GAITNIECES PERSONĪGĀ ARHĪVA

Platības un iedzīvotāju skaita ziņā nelielā Šveices Konfederācijas kūrortpilsēta Morža Ženēvas ezera krastā, šķiet, nekādi nevarētu sacensties ar kūrortiem Montrē vai Vevē, par kuriem pērn vēstījām »Vakara Ziņu« lasītājiem. Tēlaini izsakoties, Moržu varētu dēvēt gan par vismuzikālāko, gan arī viszinātniskāko kūrortu pie gleznainā Ženēvas ezera. Par viszinātniskāko tāpēc, ka tajā regulāri tiek organizētas dažādas konferences, tikšanās un sanāksmes, piemēram, Starptautiskā dabas aizsardzības savienība Moržā rīkojusi Reto dzīvnieku glābšanas komisijas apspriedes. Savukārt par vismuzikālāko Moržu var uzskatīt tāpēc, ka kūrortpilsētas nosaukums cieši saistīts ar vairākiem pasaules slavu ieguvušiem komponistiem.

Šo rindu autorei mazajā, omulīgajā Moržā - Rietumšveices pilsētā, kas atrodas Vo kantonā, vien 10 kilometrus atstatu no administratīvā centra, Starptautiskās Olimpiskās komitejas mītnes vietas Lozannas, Ženēvas ezera ziemeļu piekrastē - bijusi iespēja paviesoties divreiz. Iespējams, tikai un vienīgi laikapstākļu dēļ par Moržu radies savdabīgs priekšstats - tā ir lietaina un tādēļ pat mazliet nemīlīga pilsēta. Droši vien tā ir tikai sagadīšanās, jo abas reizes, šo vietu apmeklējot, bija ļoti lietains, turklāt no ezera puses pūta stiprs vējš.

Viduslaiku pilsēta ar pili

Morža ir neliela pilsēta arī pēc Šveices mērogiem. Tās administratīvais dalījums ir ļoti precīzs, līdz ar to apmaldīties būtu grūti, lai neteiktu, ka neiespējami. Vietējā dzelzceļa stacijā izkāpjot no vilciena un izejot no stacijas ēkas uz ielas, uzreiz pamanāmas norādes uz Ženēvas ezera promenādi un vecpilsētu, kas savas apbūves dēļ saglabājusi viduslaikiem raksturīgos vaibstus. Tās ir gan šaurās, bruģētās ieliņas, gan nelielās, bet greznās ēkas, kas liek vilkt paralēles ar noteiktu vēstures periodu. Lai no stacijas ēkas turp nokļūtu, nākas iet caur daudz jaunāku un mūsdienīgāku pilsētas rajonu, kas gan vasarā pirms pāris gadiem, gan arī vēl pērnā gada janvārī, kad Moržā viesojos atkārtoti, nedaudz atgādināja būvlaukumu. Turpat, pie stacijas izejas, arī norāde uz Alekša Forela muzeju, kas ir pilsētas atpazīstamības zīme un atrodas Moržas centrālajā ielā - Grand Rue. Gan vienā, gan otrā viesošanās reizē muzejs bija slēgts, turklāt bez brīdinājuma tā mājaslapā internetā. Kaut ceļots ir diezgan daudz, šādi, turklāt vēl Šveicē, gadījās pirmo reizi!

Centrālajā ielā dzīvība kūsāt kūsā, par spīti sliktajiem laikapstākļiem. Tas ne tikai daudzu veikalu dēļ, bet arī tāpēc, ka dažas dienas nedēļā iela pārvēršas tirgus laukumā. Tā kā viena no apmeklējuma reizēm iegadījās sestdienā, pirkšana un pārdošana ritēja pilnā sparā. Tirgošanās teltis cita pie citas saslietas abās ielas pusēs, līdz ar to nācās iet pa pašu tās vidu, taču tas netraucēja, jo centrālā iela paredzēta tikai kājāmgājējiem. Tā pastaigādamās, nokļuvu līdz iespaidīgajai Moržas reformatoru baznīcai, kas uzskatāma par pilsētas un pat visas konfederācijas atpazīstamības zīmi. Atpakaļ centra virzienā devos pa otru lielāko Moržas ielu - Rue Louis-de-Savoie. Abas svarīgākās ielas viena otrai vijas paralēli, kā arī atrodas paralēli Ženēvas ezera promenādei.

Vēstījot par Moržu, nevar nepieminēt vareno pili Ženēvas ezera krastā ar biezajiem mūriem un masīvajiem torņiem. Mūsdienās tur ierīkots Vo kantona militārais muzejs. Noteikti jāpiebilst, ka muzeju šajā pilī ir trīs, un visi saistīti ar konfederācijas militāro vēsturi. Kā iepriekšējo gadsimtu liecinieki galvenās ieejas priekšā novietoti vairāki lielgabali. Ja pavisam godīgi, pils atstāj nomācošu, drūmu iespaidu, neradot ne mazāko vēlēšanos šos muzejus apmeklēt. Moržas pils kopā ar cietoksni tika uzbūvēti 13. gadsimtā aizsardzības nodrošināšanai pret lozanniešu uzbrukumiem. Celtne, skatoties no putna lidojuma, atgādina četrstūri; arī torņu ir četri.

Moržas pilī mūsdienās atrodas trīs ar militāro vēsturi saistīti muzeji. Pati pils gan atrodas ļoti romantiskā vietā pašā Ženēvas ezera krastā. / NO LĀSMAS GAITNIECES PERSONĪGĀ ARHĪVA

Spožie talanti

Lai godinātu viņa piemiņu, ir izdotas gan monētas, gan pastmarkas. Uz Saulei vistuvākās planētas Merkura atrodas krāteris, kam dots šā izcilā cilvēka vārds. Arī kāds asteroīds nokristīts viņa vārdā. Parīzē atrodas šā vīra vārdā nodēvēta strūklaka, kas skatāma tieši iepretī Žorža Pompidū centram. Amsterdamā viņa vārdā ir nosaukta iela, Šveices lielajā pilsētā Lozannā - aleja. Smalkajā konfederācijas kūrortā Montrē atrodas mūzikas auditorija, kas nes talanta vārdu, nemaz nerunājot par mūzikas skolu viņa dzimtajā pilsētā Oranienbaumā (tagad Lomonosova). Par ko ir runa? Protams, par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem - Igoru Stravinski (1882-1971). Un izņēmums nav arī mazā Morža: lēnītēm pastaigājoties pa Ženēvas ezera promenādi un ejot garām jahtu piestātnēm, pamanīju uzrakstu franču valodā «Quai Igor Strawinsky». Tātad Igora Stravinska piekraste.

Moržas policijas ēka ar komponista Ignacija Jana Panderevska pieminekli tās priekšā. / NO LĀSMAS GAITNIECES PERSONĪGĀ ARHĪVA

Kas attiecas uz pasaulē atzītiem mūzikas talantiem, Moržai ir ar ko lepoties. 1914. gada sākumā, Pirmā pasaules kara priekšvakarā, komponists ar ģimeni izceļoja no Krievijas un nokļuva Šveices Konfederācijā. Tā kā bija sācies karš, atgriezties dzimtenē Stravinsku ģimene neriskēja, tāpēc 1915. gada pavasarī apmetās Moržā. Pēc aptuveni pieciem gadiem Stravinski Rietumšveices pilsētu pameta un pārcēlās uz dzīvi Parīzē.

Saistībā ar mūziku Moržai ir vēl kāds stāsts. Ar šo vietu saistīts arī poļu izcelsmes pianists, komponists un politiķis Ignacijs Jans Paderevskis (1860-1941). Tieši viņš bija tas, kurš 1919. gada 22. oktobrī Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam pasniedza aktu par mūsu valsts atzīšanu «de facto». Pagājušā gadsimta 20. gados Paderevskis savu politisko darbību pārtrauca, jo bija nolēmis vairāk pievērsties mūzikai, un apmetās uz dzīvi Šveicē. Blakus Moržas policijas ēkai uzstādīts iespaidīgs Paderevska piemineklis; netālu atrodas arī muzejs. Tas ir pašsaprotami, jo savā laikā komponists bijis Lozannas, Moržas un Vevē goda pilsonis.

Uz atvadām pats skaistākais

Tā, protams, ir pastaiga pa Ženēvas ezera promenādi, kad Moržas vecpilsēta un pils apskatītas, taču laika līdz vilciena atiešanai, lai dotos tālāk, vēl diezgan. Kaut ezers ir viens un tas pats un arī attālumi starp abām vietām nav lieli, ceļotāju iecienītā promenāde Šveices modernajā kūrortā Montrē nekādi nav salīdzināma ar senatnīgās Moržas promenādi. Abas tik ļoti atšķiras, kaut slavenības bija iecienījušas gan vienu, gan otru.

Savu pastaigu sāku no mazās jahtu ostas, kas atrodas Moržas pils priekšā, un izeju līdz pat parkam, kur promenāde noslēdzas. Pie piestātnēm daudz jahtu, turpat arī «siro» bars nepacietīgu gulbju, kas, pamanīdami cilvēkus (lietainā laikā tādu staigātāju nav daudz), cenšas sev pievērst uzmanību, liekot saprast, ka cer uz ko garšīgu. Kaut vakars vēl tālu, palēnām sāk satumst. Janvāra sākumā tas ir normāli. Dienas apgaismojumu pamazām nomaina laternu elektriskā gaisma. Promenādes pretējā pusē slejas vairākas smalkas ēkas - Moržas kazino baltās sienas labi pamanāmas pat krietnā krēslā. Sākot satumst, šķiet, ka no ezera sāk celties vējš, un kļūst vēsi. Kas atliek? Atvadīties un aizbraukt, lai atkal atgrieztos. Paliec sveika, viesmīlīgā Morža! Uz drīzu redzēšanos!

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais