VAKARA ZIŅAS. Kā svētkus svin Latvijā zināmi ļaudis?
Kādi ir jūsu Jāņi?
Kopā ar savējiem
Latvijas Televīzijas ziņu dienesta redaktore un moderatore Danuta Juste:
«Vienīgā Jāņu tradīcija, kurai stingri pieturos, ir būt kopā ar savējiem. Kas attiecas uz pārējo - ļaujos variācijām. Esmu piedalījusies dažādos vasaras saulgriežu rituālos, bijusi daļa no kupla svinētāju loka, esmu dziļos laukos no sirds svinējusi trīs dienu garumā, gādājusi īpašu tērpu, pušķojusi māju, bet esmu arī devusies ceļojumos un Jāņu svinēšanas tradīcijas ignorējusi. Piemēram, pērn, nenieka nebēdādama, ar ģimeni aizlaidos uz Barselonu. Tāda svētku aizvadīšana mierīgākos toņos īpaši aktuāla kļuvusi kopš bērnu ienākšanas ģimenē. Man ir būtiski pastāstīt par tradīcijām, uzpīt meitai vainadziņu un bez liekas ampelēšanās aizvadīt Jāņus nelielā sev svarīgu cilvēku kompānijā. Tāds plāns arī šim gadam. No lieliem pūļiem un skaļām ballēm šobrīd vairos. Taču ticu, ka, augot bērniem, augs arī mana kāre pēc tradīciju un ļaužu pilnām svinībām. Un novēlu ikkatram jāņabērnam svinēt kārtīgi, prātīgi un galvenais - saskaņā ar sevi!»
Gandrīz mazs festivāls
Dziedātāja KATŌ:
«Šis būs jau ceturtais gads, kad Jāņus svinēšu kopā ar draugiem «Ventaslīčos», savu vecvecāku lauku mājās Skrundā. Es ļoti priecājos, ka tā ir kļuvusi par tradīciju ar laivu braucienu pa Ventu un vietējo makšķernieku apdziedāšanu, kopīgu vainagu pīšanu meitenēm un ugunskura kurināšanu puišiem - tas viss notiek trīs dienu garumā, gandrīz kā mazs festivāls. Man šie svētki nozīmē kopības sajūtu un mazliet laisku, bet pelnītu atpūtu. «Ventaslīču» mājas pastāv jau vairāk nekā simt gadu, un tajās vienmēr ir skanējušas dziesmas, griezti danči un jautrība situsi augstu vilni. Ļoti lepojos, ka mēs šo tradīciju turpinām. Jāņubērniem vēlu, lai pārgalvība svētku karstumā neņem virsroku un lai izdodas piedzīvot saullēkta burvību!»
Būt lepniem par Latviju
Radio «Tev» ētera balss, sociālo tīklu satura veidotājs un skatuves cilvēks Lauris Zalāns:
«Es svinu Jāņus. Līst lietus, spoži spīd saule, auksts, karsts - vienalga, Jāņi ir jāsvin. Lielākoties svinēšana ir ģimenes un draugu lokā. Pieaugot, kļūstot mazliet vecākam, nobriedušākam, mainoties domām un skatam uz dzīvi, mainās arī svinēšanas principi. Ja agrāk svarīgāk bija satikt cilvēkus un varbūt čipsu paku uzlikt uz galda, tad tagad svinēšana ir citā līmenī, sākot ar tērpiem, aktivitātēm, konkrētiem ēdieniem, konkrētām vietām. Svinēt no sirds!
Par tradīcijām runājot, cenšamies pārlēkt ugunskuram, neiztiekam arī bez vainagiem, latviskiem apģērbu elementiem. Mūzika arī ir šo svētku tradīcija. Varu izstāstīt, ka tās meitenes, kas nav vēl precējušās un svin kopā ar mani, met vainagus kokā un skatās, kā tad tās visas lietas atrisināsies.
Šogad svinēsim gan ģimenes, gan draugu lokā skaistā vietā, kur ir pirtiņa, var izdejoties, iztrakoties, sporta spēles uzspēlēt. Divu dienu garumā atslēgties no pilsētas, būt lauku dzīvē. Tieši tā mēs svinēsim. Mana Jāņu pēcgarša tieši cilvēku dēļ ir visīstākā. Jāņubērniem, latvjubērniem novēlu būt lepniem par savu tautu, par Latviju!»
Piedzīvot kopā būšanu
Aktieris, kāzu un pasākumu vadītājs, arī dzīves baudītājs Mārtiņš Počs:
«Jāņi man ir neiztrūkstoša gadskārtējā svētku tradīcija. Cenšos šos svētkus pavadīt pēc iespējas tuvāk dabai un tautiskā garā ar tradīciju elementiem un izdarībām. Man svarīgi, lai mājās ir jāņuzāles, meijas. Tā tiek izrotāta svētku vieta, ir dabas tuvums, un ticu, ka maģiskajā naktī katrai jāņuzālei ir sava nozīme un spēks, ko tā sniedz. Protams, svarīgs ir ugunskurs, lai tas sāk degt pirms tumsas iestāšanās un sagaida pirmos saules starus. Neiztrūkstoši pusnaktī tam lecam pāri. Tāpat svarīgi, lai ir svētku galds ar sieru un alu. Latviešu tautasdziesmas, dziesmas, dejas un rotaļas padara šo dienu lustīgāku un stiprina kopības sajūtu ar visiem līgotājiem, kopīgi dziedot un priecājoties. Un reizēm ir arī svētku rīta pelde. Svarīgs elements ir balts krekls un svētku vainags, kuru pats neprotu pīt, tāpēc priecājos, ja kāda manis dēļ pacenšas un uzpin.
Nu jau tradicionāli šos Jāņus svinēšu Kurzemes pusē, Skrundā. Ļoti skaistā, sakoptā lauku sētā pie lieliskiem draugiem, kuri ir fantastiski saimnieki un rūpējas, lai tiek ievērotas tradīcijas, lai visi būtu apčubināti, lai justos kā vienota līgotāju saime un piedzīvotu lustīgāko svinēšanu un kopā būšanu. Jāņubērniem novēlu lustīgi un apzināti sagaidīt maģisko Jāņu rītu un lai izdodas sasmelties dabas spēku, kas dod jaudu gāzt kalnus un darīt brīnumainas lietas. Un, protams, lai papardīte arī uzzied.»