Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Dzirdēts, ka vīriešiem nav ieteicams svinēt 40. dzimšanas dienu. Un, ja parevidē Latvijas iedzīvotāju tradīcijas, tad kālab esam pieraduši īpaši atzīmēt apaļas gadadienas, itin kā citā vecumā, piemēram, 37, nevis 50 gados, nebūtu sasniegumu, par kuriem ir vērts priecāties draugu un radu pulkā?

5. jūnija pēcpusdienā izskanēja sēru vēsts – negaidīti mūžībā devusies leģendārā Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947.–5.06.2023.). Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada, un, kā rakstīts teātra atvadu vārdos, «viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona».

Viens no Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas un vēlāk arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes kolorītākajiem darbiniekiem bija izmeklētājs un prokurors Guntis Grūtups (20.09.1934.–29.06.2020.). Oficiāli viņš bija nodaļas priekšnieka vietnieks saistībā ar dienesta un mantiskiem noziegumiem jeb atbildīgais par tā saucamajām balto apkaklīšu lietām. Taču tas nenozīmē, ka Grūtups neiesaistījās slepkavību un citu smagu noziegumu izmeklēšanā – iesaistījās gan izmeklēšanā, gan atklāšanā, turklāt ne reizi vien.

Aktieris Mārtiņš Egliens feisbukā saviem draugiem un talanta cienītājiem izstāstījis, kāds ir viņa veselības stāvoklis.

6. maijā, rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzimšanas dienā, Rikavas pagastā tika atklāts atjaunotais Kurpinīku krucifikss, kas kādreiz atradies rakstnieka dzimtas māju pagalmā. Krucifikss tiek dēvēts arī par «Boņuka krustu», jo pie tā filmēta viena no sirsnīgākajām ainām Jāņa Streiča filmā «Cylvāka bārns» («Cilvēka bērns»), kas uzņemta pēc Jāņa Klīdzēja romāna.

«Mūzika sniedz man miera stāvokli, tā mani dziedina un piepilda, krāso dzīvi jēgpilnās krāsās, un tajā sadeg ikdienas nogurums un rutīna, rodoties jaunām idejām,» secina dziedātāja Anete Porga.

Tiekoties ar Aizputes Kristus Karaļa draudzes priesteri Andri Vasiļevski un klausoties viņa aizrautīgajā stāstījumā par to, kā garīdzniekam paiet ikdiena, pirmā doma ir, cik daudz šis cilvēks spēj paveikt. Iespējams, ka galvenais iemesls ir tas, ka ik lieta, ikviens uzdevums, kam Andris Vasiļevskis ķeras klāt, viņam sagādā prieku.

15. maijā aprit kārtējā gadskārta, kopš 1934. gadā toreizējais Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu un kļuva par autoritāru valsts vadītāju. Atskatoties uz to dienu notikumiem, »Vakara Ziņas« piedāvā ielūkoties viņu kariķējošajās bildēs un to autora – viena no redzamākajiem starpkaru Latvijas karikatūristiem – Sergeja Civinska (1895–1941) liktenī.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Angļu aktrise Kima Ketrela pasaules slavu ieguvusi, tēlojot vienu no Kerijas Bredšovas draudzenēm gan seriālā «Sekss un lielpilsēta», gan divās pilnmetrāžas filmās, taču atteicās turpināt Samantas Džonsas dzīvesstāstu, kad producenti nolēma projektu «atdzīvināt», vēsta kanāls «Fox Life».

Rīdzinieka Aivara Vāveres ģimenes dārzs Latvijas galvaspilsētā pavasaros nedaudz atgādina izstāžu zāli. Tur satupuši akmens eži, skorpioni, zirnekļi, simtkāji, skudras un vēl citi meistara roku darinājumi. Akmens kustoņu darināšanu Aivars sācis nejauši, bet tagad atzīst, ka tas ir mīlestības darbs, kas, kaut prasa fizisko piepūli, pretī sniedz enerģiju, emocijas un pat veselību.

Pastāv dažādi viedokļi par to, vai nēsāt ūsas ir gaumīgi, stilīgi vai arī vecmodīgi

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Elīna Vāvere, kura ikdienā strādā starptautiskā uzņēmumā, atzīst, ka neizsakāmi mīl dzīvniekus. Īpaši tuvi allaž ir bijuši suņi, tāpēc vācu medību terjers viņas dzīvē bija tikai likumsakarīgs solis. Tagad mājdzīvnieks ir ģimenes loceklis.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

LEONS RUSIŅŠ, IEKĻAUTS «EUROPOL» MEKLĒTĀKO NOZIEDZNIEKU SARAKSTĀ

Marta beigās saksofonists Oskars Petrauskis devās uz Parīzi prozaiska iemesla dēļ – salabot negadījumā cietušo soprāna saksofonu. «Tagad droši varu teikt, ka Parīze ir pilsēta kā sapnis, kas piepildās. Turklāt ar šo pilsētu mani saista senas attiecības, jo savulaik, sākot savas mūzikas studijas, tikai sapņos biju redzējis sevi studējam Parīzē un atrodoties starp labākajiem Parīzes saksofonistiem.»

Maijs Latvijai vienmēr būs īpašs – tas ir valstiskās neatkarības atgūšanas mēnesis. 1990. gada 4. maijā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Dokumentu parakstījuši toreizējais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Augstākās Padomes sekretārs Imants Daudišs. Tā paša gada 14. maijā PSRS prezidents Mihails Gorbačovs paraksta dekrētu, kurā pausts: «Balstoties uz PSRS Konstitūcijas 127. 3 panta 1. un 2. punktu, 74. un 173. pantu, nolemju: pasludināt, ka Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācijai «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» nav juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža.»

Latvijā dzīvojošās ukraiņu dziedātājas un bandūristes Darjas Leleko duetā ar čellistu Kārli Auzānu spēlētā latviešu tautas dziesma «Tumša nakte, zaļa zāle» koncertos aizkustinājusi ne vienu vien klausītāju. «Ar meitām uz Latviju pārcēlāmies pirms gada, kad tāpat kā daudziem maniem tautiešiem nācās doties bēgļu gaitās. Tāpēc esmu ļoti pateicīga latviešu mūziķiem, kuri mani aicina piedalīties muzikālos projektos,» uzsver Darja. «Protams, ļoti gribam atgriezties mājās, taču pēc beidzamajiem notikumiem Ukrainā izskatās, ka diemžēl tik ātri to nevarēsim izdarīt,» dziedātāja atzīst.

Apvienotajā Karalistē nu ir kronēts jauns karalis – Čārlzs III. Toties viņa vecākais dēls princis Viljams ir pievienojies to Eiropas karaļnamu atvašu pulkam, kas vēl tikai gaida savu rindu uz troni. Viņa tēvam Čārlzam gaidīšana beidzās 2022. gada 8. septembrī, kad 96 gadu vecumā nomira karaliene Elizabete II. Viņas valdīšana bija garākā vēsturē, savukārt Čārlzs bijis visilgāk gaidījušais kroņprincis pasaules vēsturē.

Viņas bija jaunas. Tikko pēc augstskolas, nieka divdesmit ar astīti nodzīvojušas. Satikās savā pirmajā darbavietā, bet katrai bija atšķirīga audzināšana, raksturs, pieredze. It kā smieklīgi – kāda pieredze var būt tikko no augstskolas iznākušiem padomju audzināšanas un izglītošanas «produktiem», kas attapušies brīvajā Latvijā deviņdesmitajos gados. Smejieties vai ne, bet pat laikā, kad Padomju Savienībā seksa it kā nebija, dažas no šeit aprakstītās četrotnes bija visnotaļ izglītotas un atraisītas dzimumaudzināšanas jautājumos.