Vakara Ziņas

Izsenis cilvēki lūkojās debesīs, skatījās, kas notiek uz zemes, un veidoja savu astroloģisko «bildi», lai saprastu, ko darīt šodien, ko rīt un ko atlikt uz nenoteiktu laiku nākotnē. Daudzi tā dēvētās tautas astroloģijas vērojumi un ieteikumi balstās uz Mēness stāvokļiem un kustību debess jumā. Tostarp arī tie, kas attiecas uz dārzkopību. Protams, nepieciešamas arī zināšanas par dārzkopības praktisko pusi.

Sporta pasaulē Bekhema uzvārds komentārus neprasa. Pateicoties spožajai karjerai, viņš vairākus gadus ir bijis viens no Anglijas futbola izlases līderiem. Aizvadot savus labākos dzīves gadus klubos Madrides «Real» un «AC Milan», viņš tikai nostiprināja savas pozīcijas, kas tagad ļauj dzīvot luksusa dzīvi, ko pats ir spējis nodrošināt sev un savai ģimenei.

AINARS MIELAVS, MŪZIĶIS

«Sapņojiet. Nepārstājiet nekad sapņot un sapņojiet lielas lietas, jo tas maksā tikpat, cik sapņot mazas!» aicina operdziedātāja Anta Jankovska.

Naktī no 24. februāra uz 25. februāri uz vienas no Rīgas centra ielām pagaidām nenoskaidrotas personas ir pārdūrušas riepas 14. Saeimas deputāta Oļega Burova ģimenei piederošajām automašīnām. Vienai ir pārdurtas visas riepas, bet otrai – viena.

1871. gada 5. martā dzimusi Roza, īstajā vārdā Rozālija, Luksemburga (mirusi 1919. gadā). Jā, poļu sociāldemokrātijas pamatu licēja. Jā, mēdzam vīpsnāt par kvēlā revolucionāru dueta – Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas – saistību ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu. Bet ir laiks atsijāt graudus no pelavām.

Nacionālais teātris ir nākamais aiz Krievu teātra, kur tiek rīkots konkurss uz direktora amatu. Nebūs liegts kandidēt arī pašreizējam Nacionālā teātra vadītājam Jānim Vimbam. Kultūras ministrija ar direktora darbu esot apmierināta, taču valdes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Direktora un valdes locekļa pienākumus Jānis Vimba sāka pildīt 2018. gadā.

«Es gribu, lai mans rokraksts atstāj vērtību, lai mana mūzika iedvesmo. Lai tas, ko es radu un ko dodu uz āru, spēj palīdzēt vēl kādam sadziedēt sirdi un dvēseli, ne tikai man.» Ar šīm un vēl citām atziņām dalās košā mūziķe Katrīna Dimanta.

Šis laiks komponistei, dziedātājai un aktrisei Zanei Dombrovskai bijis ļoti aizraujošs – viņa Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā ieguvusi maģistra grādu audiovizuālajā kompozīcijā un tikusi pie savas muižas, kurā plāno ierīkot jaunu kultūrtelpu – ambisonisko koncertzāli. Savukārt par savām attiecībām ar dziedāšanu Zane saka: «Par dziedātāju gluži nestrādāju, taču pavisam no dziedāšanas aizgājusi neesmu, jo šovasar un šoruden man gaidāmi daži interesanti projekti.»

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Dzejnieks un dramaturgs Normunds Beļskis atzīst, ka ir bezgala grūti pateikt, kura bilde ir vismīļākā, «jo tādu, ar kurām saistās spilgtas atmiņas, stāsts no dzīves, ir ļoti daudz, un visos (vairāk nekā simt albumos) atrast to vienu ir neiespējami».

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Patiesībā jau mūsu muzejs ir seno priekšmetu krātuve, kur katrai lietai ir savs stāsts, un arī tāpēc šeit ir tik īpaša aura,» kādā pastaigas brīdī pa Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kas šogad svin 250 gadu jubileju, »Vakara Ziņām« atzīst lieliskie gidi – vēsturnieki, muzeja Komunikācijas darba daļas muzejpedagogi Irēna Strēle un Vidvuds Bormanis. Ja grib vismaz apskatīt visus izstādītos eksponātus, vajadzētu vismaz piecas stundas. Un kur nu vēl viņu stāstītās leģendas – gan par Sarkano kardinālu, gan astoņām Rīgas atslēgām, gan Riharda Vāgnera zizli, gan Pētera I izšautajām trim lielgabala lodēm…

Viena no šarmantākajām «Radio tev» personībām ir Elizabete Reičela Puče, kura atzīst, ka darīt un darīt daudz motivē gan tuvākie cilvēki, gan arī apziņa, ka aiz sevis atstāj labu sajūtu cilvēkiem. «Ja sajūtas nav, tad ir spēriens pa pakaļu un jāiet darīt, kamēr tā sajūta iekuras. Pie «darīt daudz» es gan nedaudz iepauzēju, jo man šķiet, ka nozīme ir kvalitātei, ne kvantitātei. Mūsdienās sāk kļūt nemoderni sevi nokurināt līdz pelniem. Tas laiks ir pagājis, un es priecājos, ka kopumā sabiedrībā to sākam pieņemt kā normu.»

Māra bija tikko atbraukusi uz darbu, kad iemirgojās viņas tālruņa ekrāns. Mamma. Kas tad nu? Viņa bija atstājusi mammu dzīvoklī brokastojam un piekodinājusi, lai jūtas kā mājās. Lai gan arī bez Māras norādēm mamma jutās kā mājās, jo bieži atbrauca viesos pie meitas, kuras baltajā, lielajā vannā parasti plunčājās vismaz četrdesmit minūtes. Māra reizēm nosmēja, ka mammu vairāk interesē mirkšana vannā nekā meita.

Šis stāsts apliecina, ka no visām kaitēm izārstēties nav iespējams, lai kā censtos pierādīt pretējo. Tikai tad, kad to saproti, sāc pieņemt un sadzīvot. Stāsts, kas balstīts uz patiesu pieredzi, precīzāk – ikdienu. Stāsta galvenā varone lūdza nomainīt vārdu un uzvārdu – pašas privātuma labad.

Vissmieklīgākās anekdotes sagādā pati dzīve. Daži jautri atgadījumi saistās arī ar telefona izraisītiem pārpratumiem.

Šogad Lielais gavēnis sākās 22. februārī, kad ticīgie atzīmēja Pelnu svētdienu, un turpināsies četrdesmit dienas – līdz 9. aprīlim, kad svinēsim Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanos. Kā vēsta «Vikipēdija», Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām, kad kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai; savukārt pareizticīgajiem gavēnis parasti ir ilgāks. Tiek uzsvērts, ka Lielā gavēņa filozofijas pamatā ir 40 dienas, kuras Jēzus pavadīja tuksnesī, turoties pretī sātana kārdinājumam.

Dziedātājs Andris Ērglis savu 40 gadu jubileju nolēma atzīmēt ar vērienīgu lielkoncertu dzimtajā Liepājā, turklāt zīmīgā dienā – 18. martā, kad pilsēta svinēja 398. dzimšanas dienu.

Vēsturi raksta cilvēki. Un arī faktus interpretē cilvēki. Krievu dzejnieka Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā ir viens no tiem, kas Latvijā pašlaik nokļuvis viedokļu krustugunīs. Starp citu, ticis norādīts, Puškins dzīves laikā sapņojis pabūt Rīgā, bet viņam tas neizdevās. Vai tas nozīmē, ka sapņotājam jāuzstāda piemineklis viņa sapņu zemē? Puškina sasaiste ar Latviju varētu būt viņa mīļākā Anna Kerna. Vai tas ir pietiekams iemesls iemūžināt šī dzejnieka piemiņu Latvijas Republikas galvaspilsētā?

Kaķi ir vieni no visvairāk skatītajiem un apspriestajiem mājdzīvniekiem sociālajos medijos un ziņās. Arī pēdējos mēnešos pasaules medijos tika apspriesti četrkājainie mājas mīluļi un viens kaķu dzimtas plēsējs. Par ko ir stāsts? Dzīvnieku barības ražotāju kompānija kopā ar pasaulslavenu dziedātāju izveidoja reklāmas klipu, kurā galvenais tēls ir kompānijas kaķa simbols, slavenu dizaineru pāra kaķiem pievienojas kaķēni, Romas pāvests kļuva par aizbildni leopardam, savukārt kantri mūzikas dziedātājas minkāns ierindojās starp pasaulē bagātākajiem kaķiem.

Nule kā apritējuši apaļi septiņdesmit gadi, kopš daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Austrumprūsijā, Karalaučos jeb Kēnigsbergā, ko krievi pārdēvējuši par Kaļiņingradu, sāka masveidīgi uzstādīt aptuveni trīs centnerus smagās betonā vai ģipsī atlietas savulaik Latvijā pazīstamās tēlnieces Irmgrades Lāčgalvas-Kaminskas skulptūras «Lācēns ar medus podu» (dēvētas arī kā «Lācēns kārumnieks»).