Vakara Ziņas

Viduslaikos laboratorija bija visnoslēpumainākā telpa aptiekās. Tur lēja sveces, gatavoja šaujampulveri, tinti, konditorejas izstrādājumus. Kas zina, cik daudziem alķīmiķiem sajūsmā trīcēja rokas, cerot, ka viņiem no parasta metāla izdevies iegūt zeltu… Tā vietā alķīmiķi atklāja etilspirtu, iegūstot to no vīna.

Kaut arī kristietības nozīme mūsdienu sabiedrībā, ja salīdzina ar laika periodu pirms simt un vairāk gadiem, ļoti samazinājusies, arī šodien sastopami cilvēki, kam piederība vienai vai otrai konfesijai ir svarīga. Runa nav vienīgi par vecām kundzēm; uz baznīcu dodas ļaudis brieduma gados, kā arī jaunieši. Tiesa, šīm vecumgrupām piederošu cilvēku ir mazākums.

20. marts ir Starptautiskā laimes diena, ko 2012. gada 28. jūlijā ieviesa ANO Ģenerālā asambleja. Ideju par šādas dienas ieviešanu deviņus gadus iepriekš izteica Butānas karaliste, un to vienbalsīgi atbalstīja visas 193 ANO dalībvalstis. Šajā dienā iesaka svētkus svinēt atbilstoši nosaukumam un papildināt tos ar izglītojošiem pasākumiem, vienlaikus atgādinot, ka tiekšanās pēc laimes ir neatņemama katra cilvēka vēlme uz šīs planētas.

«Dzīve ar «Tautumeitām» ir patiešām kā ar māsām,» saka etnomūzikas grupas «Tautumeitas» dalībniece Asnate Rancāne. «Šis gads mums iesācies jaudīgi, kabatā ir «Zelta mikrofons» par mūsu jaunāko albumu «Skrejceļš», un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim turpināt pavasara tūri Līvānos, Smiltenē, Ulbrokā, Ventspilī un Rēzeknē.» Un vēl Asnate kopā ar savu māsu Aurēliju ir iesaistījusies kultūrizglītības programmā «Latvijas skolassoma», lai kopā ar skolēniem pētītu, kāds izskatās gads, dzīvojot saskaņā ar dabu, latviešu tradīcijām un svinot gadskārtu svētkus.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Lai arī olai un tās «vecākiem» – vistai un gailim – heraldikas simbolismā ir dižena nozīme, tās ir salīdzinoši ļoti reti attēlotas zīmes ģerboņos. Gan valsts un pilsētu, gan dzimtu un organizāciju oficiālajās regālijās globāli daudz biežāk attēloti citi oldējēji – krokodili, čūskas, gulbji… Bet, gaidot Lieldienas, »Vakara Ziņas« aplūko klasiskās vistkopības olas izpausmes heraldikā.

Piecdesmitā dzimšanas diena ir nozīmīgs laika nogrieznis. Ne velti, piemēram, 50. kāzu gadadienu sauc par zelta kāzām, jo tad zelts uz laulības gredzena jau esot nodilis un to atkal par jaunu vajag spodrināt, zeltnešus rotājot ar jauniem laulības riņķiem. Tāpat ir arī ar pieminekļiem – pusgadsimta laikā to akmeņi ir apsūbējuši, pārcietuši zīmīgus likteņa pavērsienus un atkal vajag atgādināt to «pelēkā akmens stāstus». Šoreiz »Vakara Ziņas« aplūko monumentus, kuri šogad svin savu 50. gada jubileju.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Dženifera Anistone savu zvaigznes triumfu ieguva pasaulslavenajā kases grāvējā «Draugi», atveidojot Reičelas lomu. Viņa pierādījusi, ka ar sūru darbu, kā arī neizsīkstošu neatlaidību var nonākt augstākajās Holivudas virsotnēs. Viņas karjeras sākumposms bija bezcerīgs, kas šodienas acīm šķiet tikpat kā neiespējami, jo viņa tagad ir viena no izcilākajām kino aktrisēm, kas sevi apliecinājusi arī kā producente un uzņēmēja. Un savos 54 gados Anistone izskatās satriecoši apskaužami.

«Kopš bērnības esmu lūkojies zvaigznēs un daudz sapņojis par tām. Nekad nebūtu iedomājies, ka tālu Strēlnieka zvaigznāja virzienā būs arī zvaigzne ar manu vārdu,» saka pazīstamais astrologs Andris Račs.

«Mana laime. Gaidot trešo bērniņu un apzinoties šīs laimes burvību, nezināju, ka varēšu kādreiz justies tā, kā šobrīd! Neaprakstāmi, vienreizēji, arī grūti,» savā «Facebook» profilā raksta dziedātāja Antra Stafecka.

Viņš atzīst, ka vienmēr ir bijis diezgan piezemēts, un neuzskata, ka būtu izdarījis ko ļoti nozīmīgu savos 25 gados. Uzsver, ka vēl daudz kas jāsasniedz, jāparāda un jāpierāda, lai gan ar viņa paša sasniegumiem gan sportā, gan mūzikā var pierādīt pretējo. Viens no grupas «Citi zēni» spožākajiem talantiem – Dagnis Roziņš.

Nesen »Vakara Ziņu« lasītājiem vēstījām par ugunsgrēku Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) 1989. gada 18. jūnijā. Uzreiz pēc šīs nelaimes, kas valsts budžetam nesa miljoniem rubļu lielus zaudējumus, Latvijas PSR VDK izmeklēšanas daļa ierosināja krimināllietu Nr. 60 un sāka izmeklēšanu. Pamatojoties uz izmeklēšanā noskaidroto, ka ugunsgrēka mērķis nav bijis vājināt padomju valsti, tā paša gada 2. oktobrī krimināllieta pēc piekritības tika nodota Latvijas PSR prokuratūrai. Mērķis bija noskaidrot ugunsnelaimes cēloni un saukt pie atbildības vainīgās personas.

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi vairāku Latvijas galvaspilsētā uzstādītu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Piemēram, 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto tēlnieka Alberta Terpilovska veidoto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru «staļinisma perioda rakstniecei» Annai Saksei Gaujas ielā 1.

Senie latvieši Lieldienu svinībām posās īpaši rūpīgi, un arī mūsdienās sabiedrība neatpaliek. Izvēlamies atzīmēt Lieldienas gan pie dabas, veicot dažādus pagāniskus rituālus, gan ģimenes lokā, meklējot raibas un krāšņas olas. Taču kādas tradīcijas Lieldienās piekopj vidējais latvietis?

Signe un Jēkabs Ūļģi smejas, ka mājoklī ievākusies Rozīne un dzīvo tur, nemaksājot īres maksu. Basendži suņu šķirnes meitene – viena no senākajām pasaulē. «Rozīne ir lielisks mūsu dzīves papildinājums. Mācāmies, priecājamies un mīlam katru dienu,» – tā par savu beznosacījuma mīlestību izsakās pāris, kam ikdienā patīk kopā doties dažādos piedzīvojumos, ceļojumus, arī uz kalniem.

Saka – Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tāpat saka – Lieldienas nav iedomājamas bez tradīcijām, kas gadu gaitā koptas un lolotas. Tāpēc jautājām vairākām Latvijā zināmām sievietēm, kādas ir viņu Lieldienu paražas un atziņas.

«Bērnības dzimšanas dienas man saistās ar acālijām un Alpu vijolītēm. Parasti tās bija rozā krāsā un podiņos, lai prieks būtu ilgāks,» saka aktrise Zane Burnicka. Viņai dzimšanas diena 12. martā.

Pamazām sāk sarosīties tomātu audzētāji: meklēt sēklas, domāt par šogad stādāmajām šķirnēm. Ar tomātu un citu dārzāju audzēšanu aizraujas arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, un vairāki no viņiem sarunā ar »Vakara Ziņām« labprāt atklāja savu dārzkopja pieredzi.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Aktieris Jānis Skanis grupas «Audiokvartāls» dziesmas «Nevaru sagaidīt» videoklipā kļūst par leļļu meistaru un meklē jaunus draugus.

Liepājas teātra aktierim Edgaram Pujātam šis pavasaris rādās aizņemts: teātrī tuvākajā sāksies darbs Mazās zāles izrādē «Medus garša», kur Edgaram uzticēta loma; viņš šopavasar piekritis iesaistīties projektā – salidojumā «O, kādi zēni!», kur kopā ar saviem skatuves kolēģiem no citiem Latvijas teātriem dosies pie klausītājiem ar skaistākajām dziesmām no teātra izrādēm, taču koncertos netrūkšot arī joku un labsirdīgas apcelšanās. «Vienkopus šos visus skatuves kolēģus neesmu saticis pat «Spēlmaņu naktī»! Tik dažādi, bet ar vienotu mīlestību pret dzīvi, skatuvi un dziesmu. Šī būs neaizmirstama satikšanās,» saka Edgars. Savukārt par lietām, kas viņu raksturo, aktieris atzīst: «Vispār lietām un priekšmetiem nepieķeros, vismaz tādā nozīmē, ka neiemīlos. Iemīlas sievietēs, draugos…»