Vakara Ziņas

Tāpat kā viņa kolēģiem, arī kantrimūzikas grupas «Sestā jūdze» dalībniekam Modrim Miķelsonam pērnā gada nogale bija koncertiem piesātināta. 

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Stāstot par savu izvēlēto mīļāko fotogrāfiju, kura tapusi  1990. gadā, aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone teic, ka, tāpat kā daudzi viņas vienaudži, arī viņa vidusskolā vēl nebija izlēmusi, ko iesākt pēc skolas beigšanas: «Sekmes man bija teicamas, bet nebija neviena virziena, intereses, ko es vēlētos studēt tālāk. Diezgan bezcerīgs stāvoklis. Taču tad nāca kāds liktenīgs piedāvājums, par kuru stāstīšu visu pēc kārtas.»

Kāpēc lai kaķim nebūtu savas ielas? Rīgā – ir. Neliela gan, tikai 0,41 kilometru gara, toties suņu vārdā nav nodēvēta neviena iela, pat ne visīsākā.

Jā, »Vakara Ziņu« lappusēs atgriežas Saeimas saruniņas. Turpmāk varēsiet sekot līdzi parlamentāriešu runas un domu pērlēm. Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes! 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Ikvienā mājā astoņdesmitajos gados bija latviešu ārsta Jāņa Zālīša grāmata «Mīlestības vārdā», kas tika lasīta ar interesi un rūpīgi slēpta, jo Padomju Savienībā seksa nebija. Vēlāk tā tika izdota atkārtotā redakcijā – grāmata «Vēlreiz par mīlestību» un citāda grāmata-brošūra «Laulības dzīves erotizācija un seksterapija» jau ar izsmeļošāku un atklātāku vizuālo materiālu – seksa pozām, kas bija ar mākslinieciski erotisku pieskārienu. Atklātā sarunā par kailfoto uzņemšanu un modeles darbu brīvdienu žurnāls »Vakara Ziņas« uzrunāja vienu no pirmajām latviešu erotiskajām modelēm Dzintru Normenu, kas šobrīd ir mājsaimniece, precējusies jau desmit gadus, ir divi lieli dēli un dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Pēdējā laikā ļoti aktualizējusies problēma, ka cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, piedzīvo gadījumus, kad viņiem it kā tiekot zvanīts no bankas ar mērķi izkrāpt naudu. Kaut arī par to runāts ļoti daudz, vēl aizvien rodas lētticīgie, kurus veiklie darboņi apvārdo un izkrāpj lielas naudas summas.

Edvards Smiltēns, jaunievēlētās Saeimas priekšsēdētājs.

«Īsta brīvība ir ieraudzīt savu neapzināto sasaisti ar ārējo pasauli un tās piedāvāto sistēmu, kas ir spēles noteikumi vienos vārtos, tāpēc es piedāvāju tev iziet ārpus šīs spēles,» saka mūziķis Kaspars Zlidnis. Klajā nākusi viņa otrā grāmata – «Spēka grāmata. Apziņas brīvība».

Vairākos žurnāla numuros esam vēstījuši par krimināllietām, kas savā laikā mūsu sabiedrībā izraisīja lielāku vai mazāku rezonansi, respektīvi, satrauca ne tikai Latvijas PSR Prokuratūras (pēc valstiskās neatkarības atgūšanas – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra) Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas darbiniekus, kuriem tas bija ikdienas darbs, bet ikvienu cilvēku.

Iesoļojot jaunajā Truša jeb Zaķa gadā, mums ir gan kur godam sagaidīt jauno dzīves cēlienu, gan arī kur rast omulīgu pajumti 2023. gada patrona aizvēnī. Latvijā ir Zaķu un Trušu pilsētas un ciemi, kalni un lejas, ūdeņi un salas – no pašas Rietumkurzemes līdz pat Austrumlatgalei. »Vakara Ziņas« centās sadzīt pēdas, kuras atstājis garausis, krustu šķērsu ļepatojot pa Latvijas ārēm.

Gada aukstajā sezonā mūsu platuma grādos cilvēka organismam nepieciešama īpaša aizsardzība un papildu enerģija. To var iegūt, sabalansējot uzturu un nodrošinot sevi ar pareizo «degvielu». Aukstais un tumšais laiks ietekmē organismu: bieži vien kļūstam mazkustīgāki, vairāk laika pavadām siltās iekštelpās. Ja esam mazāk fiziski aktīvi, vielmaiņa palēninās.

«Man patīk ziema, taču vēlos, lai šajā cilvēcei sarežģītajā ziemā būtu emocionāla sajūta, ka pavasaris ir tuvumā. Gribu ticēt, ka cilvēces pavasaris ir tepat aiz kalna – lai pārtrauktu stindzinošās kara šausmas; lai atlaistu trakās krīžu važas; lai iedotu gaismu, kur virzīties tālāk. Ir būtiski nostiprināt šo ticību emocionālam cilvēces pavasarim,» saka režisors Kārlis Anitens. 

Valērija Toma-Soročina ir vācu špica Simbas saimniece, kurai būtiski, lai darbavieta būtu draudzīga dzīvniekiem. Strādājot pārdošanas un iepirkumu sfērā, viņa ir pārliecināta, ka suņi maina darba atmosfēru, jo visi uzreiz kļūst smaidīgāki, kad ierauga Simbu. Valērija ir sapratusi, ka patiesība vien ir, kad saka: kāds suns, tāds saimnieks!

Ilgus gadu desmitus viens no muzejiem, par kura eksistenci zināja vien ierobežots daudzums cilvēku, bija Kriminālistikas muzejs. Īsi pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, 1992. gada 22. maijā, tika dibināta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmija, kas pēc gada tika pārdēvēta par Latvijas Policijas akadēmiju. Kriminālistikas muzejs bija minētās mācību iestādes Kriminālistikas katedras, kuru savulaik vadīja profesors Anrijs Kavalieris, struktūrvienība. Tā tas bija līdz 2010. gada 1. janvārim, kad Latvijas Policijas akadēmiju likvidēja.

«Mēdz teikt, ka cilvēks uz vecumu paliek bērna prātā. Ceru, ka ar mani tā vēl nav noticis, bet es savā vecumā esmu uzrakstījis savu pirmo grāmatu, un tā ir bērniem,» smaidot saka TV un teātra režisors, bijušais Daugavpils teātra režisors, tagad teātra mākslas pedagogs Harijs Petrockis.

«Mēs ar sievu esam ļoti atvērti – draugus ciemos pie sevis aicinām biežāk nekā viņi mūs, vienmēr gatavojam vakariņas, mums patīk satikties un svinēt,» saka titulētais rallijkrosa autobraucējs, 2014. gada FIA pasaules rallijkrosa čempionāta 3. vietas ieguvējs Reinis Nitišs.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko gleznām un darbiem, kas atrodas Daugavpils cietoksnī, vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā. Te var skatīt ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī starptautiski atzītu mākslinieku personālizstādes un mūsdienu laikmetīgās mākslas izstādes. Mākslas un kultūras aprindās Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāju Māri Čačku pazīst kā cilvēku ar lielām darba spējām, kurš rada oriģinālu mākslu un ir klātesošs kultūras procesos, kā arī atzinību izpelnījusies viņa erudīcija un prasme vadīt vienu no atzītākajiem mākslas centriem pasaulē.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas 925 aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp Latvijas produkti «Rucavas baltais sviests» un «Carnikavas nēģi». Nu tiem pievienojušies arī «Salacgrīvas nēģi». Eiropas Komisijas regula par Salacgrīvas nēģu iekļaušanu reģistrā stājusies spēkā pērnā gada 12. decembrī.