Vakara Ziņas

«Kopš pagājušā gada oktobra esmu Latvijas Radio teātra galvenais skaņu režisors, un manas darba attiecības ar Latvijas Nacionālo teātri ir beigušās,» izmaiņas savā karjerā lakoniski komentē komponists Valdis Zilveris. Vēl viņš pērn paguvis nofilmēties kādā seriālā, kura pirmizrāde gaidāma visai drīz, un arī radošu ideju un darbu viņam nav trūcis. «Vienīgais nemainīgais lielums – joprojām aktīvi turpinu pa pilsētu pārvietoties ar velosipēdu,» komponists smej. 

«Kad pandēmijas laikā mēs, mūziķi, nevienam vairs nebijām vajadzīgi, man nolaidās rokas. Bet uzaicinājums pievienoties «Latvijas radio 2» komandai mani atkal atgrieza mūzikā,» priecīgi saka dziedātājs un producents Atis Auzāns. 6. janvārī viņš svinēja savu 52. dzimšanas dienu.

Platības un iedzīvotāju skaita ziņā nelielā Šveices Konfederācijas kūrortpilsēta Morža Ženēvas ezera krastā, šķiet, nekādi nevarētu sacensties ar kūrortiem Montrē vai Vevē, par kuriem pērn vēstījām »Vakara Ziņu« lasītājiem. Tēlaini izsakoties, Moržu varētu dēvēt gan par vismuzikālāko, gan arī viszinātniskāko kūrortu pie gleznainā Ženēvas ezera. Par viszinātniskāko tāpēc, ka tajā regulāri tiek organizētas dažādas konferences, tikšanās un sanāksmes, piemēram, Starptautiskā dabas aizsardzības savienība Moržā rīkojusi Reto dzīvnieku glābšanas komisijas apspriedes. Savukārt par vismuzikālāko Moržu var uzskatīt tāpēc, ka kūrortpilsētas nosaukums cieši saistīts ar vairākiem pasaules slavu ieguvušiem komponistiem.

Kas nosaka cilvēka likteni – nejaušības vai liktenīgas sagadīšanās?  Reizēm izrādās, ka mūsu likteni var ietekmēt arī tādi cilvēki, ar kuriem ikdienas dzīvē pavisam noteikti nesatiktos.

Latvijas medicīnas vēstures grāmatu lappusēs daudz lasāms par tādiem izciliem ķirurgiem kā profesors Pauls Stradiņš un profesors Pāvils Mucenieks. Savukārt retāk tiek pieminēts viņu laikabiedrs un kolēģis – ķirurgs Jānis Jēgermanis (15.03.1895.–14.06.1968.), kurš, lai arī nevarēja lepoties ar sasniegumiem zinātnē – nekļuva ne par medicīnas zinātņu doktoru, ne profesoru, ne docentu, savu mūžu veltījis vienīgi pacientiem un Rīgas 1. pilsētas slimnīcas 10. ķirurģiskās nodaļas vadīšanai.

Latviešu lidotāja Herbera Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto glabā vairākas fotogrāfijas, kuras neparastā veidā vieno tautastērps. Gandrīz katrai no tām ir atšķirīgs stāsts, tomēr Antineas Doloresas atmiņas atkal un atkal atgriežas pie pirmsākuma: Latvijas un patriotisma. No Latvijas viņa kopā ar ģimeni aizbrauca 10 gadu vecumā, līdzi paņemot sauju dzimtenes zemes. Meitenei tas bija nozīmīgāk nekā lelles un kleitas. Viņas mamma un tētis uzskatīja, ka līdzi jāņem tautastērpi un Latvijas karogs, kaut tas koferos aizņēma daudz vietas. «Mans tēvs bija patriots, mammai tautastērps bija svētums,» nepiekāpīgi uzsver Antinea Doloresa. Un tikai tagad viņa izstāsta par vēl kādu tikšanos Brazīlijā – ar Anatoliju Gorbunovu.

***

REINIS POZŅAKS, «TVITERKONVOJA» VEIDOTĀJS.  

Kad vēl, ja ne gada sākumā atkal apcerēt iespējamā pasaules gada kārtējo datumu. Jau sazin cik daudz pareģotu zemeslodes bojāejas datumu esam pārdzīvojuši, un, skat, joprojām Zeme nes sevi un mūs, bet izplatījumā grozās dažādi debess ķermeņi. Tieši tā, kā fiziķim, astronomam un matemātiķim Galilejam Galileo piedēvētajā frāzē «Un tomēr viņa griežas!» par to, ka Zeme turpina riņķot ap Sauli. Turpina jau arī.

Publicējam numeroloģijas ekspertes Inetas Ventnieces-Krīgeres redzējumu saistībā ar karu Ukrainā.

Šā gada latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ir 10 jauni latviešu, lībiešu, latīņu un senģermāņu cilmes personvārdi, bet paplašinātajā vārdadienu sarakstā – 14 jauni dažādas cilmes personvārdi un 25 personvārdi, kuriem jāveicina precīzs latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojums gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā.

«Atkal klāt jauns gads un domājam par jauniem plāniem, labāku dzīvi un pārmaiņām, kas mūs varētu ietekmēt, un ceram, ka gads būs veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Ļaujamies nezināmajam,» saka numeroloģijas eksperte Ineta Ventniece-Krīgere.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.  

Samanta Petakova ir pārliecināta, ka katrs noskriets maratons viņai sagādā laimi. Viņa atzīst, ka skriešana ne tikai māca disciplīnu, bet arī liek savākties ekstrēmās situācijās. Patlaban viņa noskrējusi 112 oficiālus maratonus 25 valstīs un ir pirmā latviete, kurai izdevies noskriet tik daudz maratonu.

Gada izskaņa un jauna gada sākums ir laiks, kad kavējamies pārdomās – atmiņās pārcilājam aizejošā gada notikumus un ar jaunu apņēmību un cerību raugāmies nākotnē. Apkopojām sabiedrībā pazīstamu cilvēku pārdomas par 2022. gadu.

Kādi bijām un esam Latvijā.

Mēdz sacīt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pavārgrāmatu autori jau izsenis ne tikai piedāvāja ēdienu receptes, bet arī izglītoja lasītājus par dažādu produktu uzturvērtību.

Jau gada pirmajā žurnāla numurā rakstījām par jauniem personvārdiem, kas iekļuvuši kalendārā. Latvijas iedzīvotāji, šķiet, ir nepārspējami jaunu personvārdu izgudrotāji un lietotāji.

Žurnāla iepriekšējos numuros esam vēstījuši par krimināllietām, kas agrāk vai vēlāk, bet tika atklātas un vainīgie sodīti. Taču ir reizes, kad vainīgo atrast neizdodas. «Nekad nav tā, ka slepkavības tiek atklātas pa visiem simt procentiem. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad šķiet, esam izdarījuši pilnīgi visu, taču vainīgais tā arī nav atrasts. Tā ir izmeklētāju kļūda,» atzīst Rita Aksenoka, pensionēta sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu. Viņa nespēj aizmirst vairākus gadījumus, kur, kā pati atzīst, rokas bijušas par īsām, pietrūcis zināšanu, līdz ar to slepkava palika neatrasts un nesodīts. Diemžēl ne viens vien no šiem gadījumiem ir saistīts ar bērniem.

Liepājas mākslas galerijā «Romas dārzs» nesen bija skatāma divu mākslinieku – gleznotāja Mārtiņa Zitmaņa un stikla mākslinieka Herberta Erba – kopīga jubilejas izstāde «Divreiz pa septiņdesmit». Abi mākslinieki ir pazīstami jau sen, tāpēc radusies ideja par kopīgu apaļās jubilejas izstādi. Arī tāpēc, ka viens otru abi noteikti papildina. »Vakara Ziņas« uz sarunu uzaicināja gleznotāju Mārtiņu Zitmani.

Sabiedrisks un draudzīgs, gudrs un apķērīgs, uzmanīgs un modrs, pievilcīgs un bezgala uzticīgs, drosmīgs un pašpārliecināts, nosvērts, neatlaidīgs un ar lielām darbaspējām. Vai tas ir ideālā vīrieša apraksts? Ne gluži. Tā cilvēki raksturojuši savu mājas mīluli – vācu aitu suni. Šo šķirni, ko tautā dēvē arī par vilku suni, šķiet, pazīst ikviens. Vācu aitu suns ir viena no populārākajām suņu šķirnēm ne vien pasaulē, bet arī filmās. Daudzi atceras pozitīvās emocijas, ko sniedza tādu seriālu un filmu kā «Komisārs Reksis», «K-9» vai «Rintintins» vērošana.