Andra Šķēles "Mākoņus" balsta kredīts latos

© Renis Kļavis

Ja lata devalvācija novestu bankrotā lielu daļu Latvijas mājsaimniecību, kas kredītus ņēmušas eiro, tad personai, kas maksā kredītu par Saulkrastu lauku teritorijā esošo slaveno īpašumu «Mākoņi», tas būtu pat izdevīgi.

Iespaidīgais savrupnams jūras līča un Lilastes upes krastā, ko apdzīvo Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle ar ģimeni, ir veiksmīgi nomaskējies jūrmalas priežu mežā. Jau tā lielo teritoriju ap māju iejož papildu žogs, tiesa, ne pārāk augsts. Maz ticams, ka tas būvēts tāpēc, lai pasargātu māju no zagļiem. Drīzāk,lai nejaušiem garāmgājējiem liktu noprast, ka šeit uzturēties nav vēlams. Īpašums sastāv no septiņiem hektāriem zemes un dzīvojamās mājas. Tā oficiālais īpašnieks joprojām ir SIA «Jūras priedes», kuras īpašnieks ir Džersijā reģistrētā firma «Park Ville Holdings Limited», bet vienīgā amatpersona – ar Šķēles biznesa projektiem saistītais Ģirts Jēkabsons, kuru šovasar kā liecinieku pratināja arī digitālās televīzijas krimināllietā.

Jau 2004. gadā īpašums «Unibankā» tika apgrūtināts ar hipotekāro kredītu 1,3 miljonu latu apjomā ar procentu likmi 1,6% gadā plus trīs mēnešu latu RIGIBOR. 2007. gadā īpašums tika pārkreditēts. Tagad tas ieķīlāts par labu «Nordea Bank Finland Plc.». Hipotēka nodrošina aizdevumu 1 550 000 latu apjomā, savukārt kredīts «Unibankā» ir dzēsts. Patlaban kredīta procentus veido viena mēneša RIGIBOR un 0,8% gadā. Patlaban Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ir ņemti eiro, jo kredītiem latos bankas prasīja nesamērīgi augstas procentu likmes, līdz ar to kredītņēmēju, kuru algas tiek saņemtas latos, lielākais bubulis ir lata devalvācija. Devalvācijas gadījumā par hipotekāro kredītu būtu jāatdod lielāka algas daļa. Pie nedaudzajiem lata devalvācijas atbalstītājiem var pieskaitīt arī Šķēli. Vēl nesen intervijā viņš atzina, ka patlaban jau par vēlu pilnībā atbrīvot lata kursu, taču varētu paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro, tādējādi ļaujot celt iekšējo patēriņu. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics lata kaut daļēju devalvāciju nodēvējis par «indi Latvijai, kas nestu tikai sliktu sabiedrībai », jo šādā gadījumā cenas ietu uz augšu, pieaugtu ārējais parāds un tas apgrūtinātu kredītņēmēju stāvokli.

Visu rakstu lasiet 23.oktobra Vakara Ziņās

Svarīgākais