Gaidot divreiz atlikto tiesu, Brocēnos nogalina sievieti

Kārtējā iedzeršana Brocēnu novadā beigusies ar kādas pusmūža sievietes nāvi. Slepkava pamatīgi piekāva arī viņas civilvīru.

Līķi atrod zem zaru kaudzes

45 gadus vecās Henijas līķi Brocēnos, Skolas ielas meža masīvā, starp daudzdzīvokļu mājām un šoseju, atrada pēc tam, kad sieviete gandrīz nedēļu nebija atgriezusies mājās. «Viņu te policisti gan kopā ar sievietes tuviniekiem, gan ar to vīrieti, kuru uzskata par viņas slepkavu, meklēja pa vairākiem lāgiem. Mežs jau nemaz nav tik liels, lai būtu tik grūti atrast. Tad vienā dienā mēs, vairāki «simtlatnieki», un policijas vīri, kopā kādi cilvēki 15, ķemmējām mežu. Atradām pēc smakas, jo laiks bija diezgan silts un lietains, līķis pa dažām dienam jau bija sadalījies un nelabi oda,» »VZ« stāsta viens no policijas operācijā iesaistītajiem vīriešiem. Mirusī atrasta paslēpta zem zaru kaudzes. Aizdomās par sievietes nonāvēšanu tika aizturēts 29 gadus vecais Brocēnu iedzīvotājs Deniss Ļitvičenko. Tiklīdz vīrietis saprata, ka līķis ir atrasts, viņš metās bēgt, un policija bija spiesta izsludināt Ļitvičenko meklēšanu. Tālu gan viņam neizdevās aizbēgt – noziedznieku notvēra Blīdenē, aptuveni 15 kilometru attālumā no mājām.

Ekstrasensa minējumi izrādās aplami

Jāteic, ka īstas skaidrības par Henijas nāves apstākļiem nav nedz sievietes dzīvesdraugam Armandam, kuram pašam no varmākām izdevies aizmukt, nedz Henijas mammai Veldzei, kura gandrīz līdz pēdējam cerēja sagaidīt meitu mājās atnākam dzīvu. «Trešajā dienā pēc Henijas pazušanas sunīte, kas no meitas neatkāpās ne soli un bija viņai līdzi arī todien, atgriezās mājās viena. Jau tad sapratu, ka meita vairs nav starp dzīvajiem,» »VZ« stāsta Veldzes kundze. Sirmgalve atceras, ka Henijas māsa meklējusi palīdzību pie Saldus ekstrasensa, kurš sākumā apgalvojis, ka sieviete ir dzīva un meklējama kādas draudzenes mājā, bet pēc tam pavēstījis, ka apkārt ir pārāk daudz spēcīgu pērkonu, tāpēc viņš nespējot neko saskatīt. «Es viņu nemaz nedabūju redzēt, bija ielikta melnā maisā. Viņai pat drēbes nevarēja uzvilkt, tās uzsedza maisam. Nezinu, ko viņai darīja, vai izvaroja, vai tikai nosita, bet abas rokas bija izlauztas, droši vien spēcīgi pretojusies,» par pēdējiem meitas brīžiem šai saulē runā mamma.

Pēdējā laikā Henija (savai vecākajai meitai šādu vārdu izvēlējies tēvs) ļoti daudz dzērusi – viņai naktīs pat rādījušies murgi, ar skaļiem kliedzieniem un sišanu pa istabu durvīm no miega modināti mājinieki, lai tie, piemēram, nāk izdzīt no verandas mazos vīriņus. Tomēr Henija bijusi labs palīgs lauku saimniecībā. Viņa izaudzinājusi meitu, kas nu jau ir pieaugusi un devusies savā dzīvē. «Henijai dzīve nebija nekāds rožu lauks. Pirmais vīrs dzēra, un viņa pamazām sāka turēt līdzi. Pēc vīra nāves pirms gadiem desmit viņa sagājās ar Armandu un tā arī turējās kopā,» stāsta Veldze.

Policija atsakās meklēt dzērāju

Armands, kura paša brūces divu nedēļu laikā jau sadzijušas, sarunā ar »VZ« mēģināja restaurēt liktenīgās dienas notikumus. Abi no lauku mājām ārpus Brocēniem ieradušies pilsētā, paviesojušies pie kāda paziņas, kur iedzēruši, bet pēc tam ar diviem tur pirmo reizi sastaptiem vīriešiem nolēmuši turpināt iedzeršanu. «Deniss turpat mājā pie meža nopirka ļergu, laikam kādu pusotru litru. Apsēdāmies aiz šķūnīšiem krūmos,» atceras Armands. Pēc kāda brīža Deniss un otrs vīrietis, Juris, sākuši savā starpā strīdēties par cietuma dzīvi. «Nesaprotu, kā tas sanāca, ka mani sāka sist – spārdīja ar kājām, pārsita lūpu, uzsita zilas abas acis. Es nokritu, un viss. Kad atjēdzos, nebija vairs ne Henijas, ne to abu. Paņēmu velosipēdu un sāku braukt uz mājām,» stāsta Armands. Pēc brīža sapratis, ka vīrieši noteikti uzbrukuši arī viņa mīļotajai sievietei, Armands pie stacijas apstājies un izsaucis policiju. Likumsargi ieradušies, taču atteikušies palīdzēt. «Saprotams, es biju stipri iereibis. Teicu, ka tur mežā nogalina sievieti, jādodas viņa meklēt, taču policisti tikai pasmējās: «Mēs jau nebrauksim katru dzērāju meklēt!»» Armanda domām, ka savlaicīga policijas iesaistīšanās Henijas meklēšanā, iespējams, būtu viņu paglābusi no nāves, pievienojas arī Veldzes kundze. Viņa arī ik pa brīdim pukojas uz Armandu: «Nu kur jums bija prāts ar nepazīstamiem iet dzert?!»

Pat vecāmāte baidījusies no mazdēla

Brocēnos Ļitvičenko ir labi pazīstams, vietējie viņu raksturo īsi: «Viņš var nogalināt arī 50 santīmu dēļ!» Ļitvičenko jau pāris reizes pabijis cietumā par huligānismu, 14. oktobrī Saldus rajona tiesa plānoja izskatīt Ļitvičenko un Sergeja Sokolinska lietu par laupīšanu un vērtspapīru vai maksāšanas līdzekļu viltošanu. «Ja tiesa divas reizes nebūtu atlikta, viņš jau būtu cietumā un tā sieviete būtu dzīva. Diemžēl tāda ir tā mūsu valsts – kamēr nevienu nav nositis līdz galam, cietumā neliek,» sašutumu sarunā ar »VZ« pauž Denisa vecāmamma Anna. Arī viņa baidījusies no mazdēla – kad bijis iereibis, nemaz nav laidusi pār sava dzīvokļa slieksni. Viņš regulāri terorizējis savu ģimeni – pieprasījis naudu no mātes, vecāsmātes un arī civilsievas. «Viņš mani reiz tā sagrāba, prasīja naudu, mēģināja atņemt mobilo, tad viņam divas reizes ar kūju iebelzu pa «bašku». Viņš sita arī savu civilsievu Oļu, tāpēc, kad bija dzēris, viņa nelaida Denisu iekšā. Dzirdēju, ka arī savai mazajai meitiņai dzērumā darījis pāri, kad viņa raudājusi. Kad Deniss iedzer, viņš ir ļoti slikts cilvēks. Negrib strādāt, arī mācīties negribēja, pabeidza tik sešas klases. Viņam ir slikts, tēva raksturs, tas arī bija dzērājs,» sūkstās omīte.

Mīlestība un bērns tikumus nemaina

«Denisam vieta tikai cietumā! Tik viņš tagad uz psihoneiroloģisko slimnīcu esot pārvests, jo esot palicis par muļķi,» zina stāstīt sirmgalve. Izrādās, Ļitvičenko nopratināšanas laikā esot sācis sisties ar galvu sienā. Vecāmāte teic, ka puisim varētu būt kādas problēmas «ar nerviem un galvu». Viņu mēdzis iekaustīt īstais tēvs, vēlāk ģimenē ienācis patēvs, piedzimuši pārējie bērni, Deniss juties atstumts, bēguļojis no mājām. «Negribēju jau, ka viņš ar to Oļu saietas, jo viņai jau arī ir četri bērni, par tiem rūpējas vecmāmiņa. Piedzima pirms gada abiem kopēja meitiņa. Cerēju, ka tas viss viņu izmainīs, bet nekā. Abiem jau tā mīlestība stipra laikam, jo, kad Deniss muka no policijas, Oļa arī aizskrēja līdzi. Bet varbūt Deniss viņu piespieda skriet līdzi, varbūt piedraudēja,» domīga ir Annas kundze. «Nu ko tur lai dara? Tāds viņš ir, nevar bez dzeršanas. Nodzer katru santīmu, pie kura tiek.»

»VZ« sastapa arī Denisa civilsievu Olgu, taču viņa no sarunas atteicās.