Babītē kāds bijušais cietumnieks nodūris savu dzīvesbiedri. Iespējams, tā bijusi greizsirdības lēkme, bet, iespējams, vīrietis saniknojies uz sievieti par visai iespaidīgas naudas summas piesavināšanos.
Esot bijis greizsirdīgs
Olaines policijas iecirknī 13. oktobrī tika saņemta informācija par kādu konfliktu Babītes novadā, Celtnieku ielā, kur 56 gadus vecs vīrietis sadūris savu 47 gadus veco sievu. Policija vīrieti aizturēja notikuma vietā, savukārt savainotā sieviete tika aizvesta uz slimnīcu. Diemžēl traumas nebija savienojamas ar dzīvību un cietusī nomira. Gan uzbrucējs, gan upuris bija alkohola reibumā.
Vīrietis likumsargiem savu nodarījumu skaidrojis ar greizsirdību, proti, pēc atgriešanās no veikala viņam licies, ka pie sievas ir viesojies kāds kavalieris. Policijas sniegtā informācija liecina, ka vīrietis no 1994. līdz 2006. gadam atradies ieslodzījumā, kur izcietis sodu par slepkavību. Šī neesot pirmā reize, kad vīrs divu kopdzīves gadu laikā uzbrucis sievai: viņa bijusi slimnīcā ar drauga radītām sistām un grieztām brūcēm, taču cerējusi, ka dzīvesbiedrs labosies, tāpēc atteikusies rakstīt iesniegumu policijai.
Bieži skandalējušies
Celtnieku ielas namā, kur notika traģēdija, liktenīgajā vakarā neviens no kaimiņiem neesot dzirdējis nedz skaļus trokšņus, nedz kliedzienus. «Kad Aleksandrs un Ļena iedzēra, vienmēr skandalēja, tad bija dzirdami visādi būkšķi un lamas, bet šoreiz viss bija mierīgi,» »VZ« stāsta kaimiņiene Diāna.
Tovakar pēc pulksten 22 kāds klauvēja pie kaimiņa Māra dzīvokļa durvīm. Tās atverot, viņa priekšā stāvējis Aleksandrs, bijis ļoti uztraucies un tik vien kā spējis pateikt: «Es laikam nogalināju Ļenu!» Māris devies uz kaimiņa dzīvokli, kur pavēries baiss skats – sieviete sēdējusi krēslā, noplūdusi asinīm. Māris nekavējoties izsaucis ātro palīdzību un policiju. «Ļena vēl bija dzīva un pat pie samaņas. Viņa neko nerunāja, tikai mēģināja man dot kaut kādas zīmes ar acīm,» atceras Māris. Atbraukusī mediķu brigāde izsaukusi reanimatologus, kas steigušies vest sievieti uz slimnīcu. «Kad Ļenu nesa ārā, jau bija pavisam slikti, viņa jau gārdza,» teic Māris. Kamēr mediķi un policisti rosījušies dzīvoklī, Aleksandrs sēdējis istabā uz dīvāna, galvu rokās saķēris, un neesot bildis ne vārda. «Viņš neatbildēja uz policistu jautājumiem, klusēja kā mazs bērns,» stāsta Māris.
Cietumā sēdējis dēla vietā
Neraugoties uz nodarīto, sarunā ar »VZ« kaimiņi pauž teju vienbalsīgu atbalstu tieši Aleksandram, norādot, ka Ļena vīru izprovocējusi uz tik agresīvu rīcību. Iepriekšējo cietumsodu Aleksandrs esot izcietis cita cilvēka, proti, sava dēla vietā.
Tēvocis Petja Aleksandru pazīst kopš 1969. gada, kad vēl pusaugu puika Šuriks te dzīvojis ar mammu. Vēlāk Aleksandrs apprecējies, piedzimis dēls. «Viņi bija kārtīga, ļoti laba ģimene,» atceras Petja. «Šuriks strādāja sovhozā, labi satika ar sievu, taču abu dēls noklīda no ceļa. Kad puikam bija kādi 16 gadi, viņš ar draugu bija dzēris, tas otrs bija mēģinājis izvarot viņa draudzeni, un tad nu puisis viņam pamatīgi sadeva, proti, nosita,» senos notikumus atceras kaimiņš. «Lai bērnam nebūtu jāiet cietumā, Šuriks uzņēmās vainu dēla vietā un nosēdēja 12 gadu.» Pēc Aleksandra nonākšanas cietumā sievai no pārdzīvojumiem sākusi klibot veselība, līdz sirds nav izturējusi. Abu dēls pamatīgi nodzēries, pie tam sasirdzis ar tuberkulozi. Pirms četriem gadiem, atgriezies no ieslodzījuma, Aleksandrs nekavējoties nosūtījis dēlu ārstēt nelabo kaiti. Diemžēl drīz viņš saņēmis skumjas ziņas – puisis izkritis vai arī izgrūsts pa slimnīcas logu un nosities. Vēl pēc kāda laika Aleksandrs apglabājis arī māsu, tādējādi paliekot bez tuviniekiem. «Lai arī iznācis no cietuma, Aleksandrs bija mierīgs un izpalīdzīgs, labs vīrs,» teic kaimiņi. Viņš uzreiz atradis darbu kādā uzņēmumā Piņkos, pelnījis ap 600 latiem mēnesī: «Viņš izremontēja dzīvokli, nomainīja logus, nopirka jaunu dīvānu, ledusskapi, televizoru. Aleksandrs nedzēra un pat nepīpēja!»
Palicis bez darba, sāk dzert
Tad Aleksandra dzīvē ienākusi Ļena, abus iepazīstinājusi kāda kopīga paziņa. «Ļena stipri dzēra, bet viņš tomēr viņu apprecēja,» stāsta Diāna. Sievietei uznākuši ilgstoši dzeršanas posmi, kad viņa nolaidusies līdz pēdējam: «Staigāja netīra, izpūrusi, reizēm nočurājusies, sasista, jo bieži krita pati un laikam dabūja no vīra arī. Aleksandram nepatika tā dzeršana, viņš vienmēr lamājās, bet, kad nevarēja piedzērušos sievu izturēt, gāja prom no mājām, kaut vai makšķerēt.»
Skaidrā sieviete bijusi pavisam cits cilvēks – sakopusies, taisījusi frizūras un gājusi uz darbu – viņa bijusi slimnieku kopēja. Tomēr arvien dziļāka iestigšana alkohola atkarībā novedusi pie darba zaudēšanas. Apmēram pirms gada uzņēmuma izputēšanas dēļ bez darba palicis arī Aleksandrs. «Tad arī viņš sāka dzert,» secina kaimiņš Māris. Kad notikušas iedzeršanas, pie dzīvesbiedriem nākuši draugi. Iespējams, bijušas arī situācijas, kas likušas Aleksandram būt greizsirdīgam.
Saņem 25 000 latu
Aleksandru neesot pametusi cerība atrast darbu – viņš izgājis slimnieku kopēju kursus. Apguvis šīs prasmes, vīrietis savā dzīvoklī izmitinājis savu tanti – smagi slimu un paralizētu sirmgalvi. «Aleksandrs tiešām rūpējās un kopa večiņu,» apgalvo kaimiņi. «Tajā laikā, kad tante bija te, nedzēra ne Ļena, ne Aleksandrs. Tiesa, tante nodzīvojusi nepilnu mēnesi un aizgājusi aizsaulē. Jau iepriekš viņa savam kopējam par labo sirdi uzdāvinājusi savu dzīvokli, kuru pārdodot, Aleksandrs un Ļena tikuši pie ievērojamas summas – 25 000 latu, zina stāstīt kaimiņi. Daļa naudas tikusi likta lietā – ar to rīkojusies Ļena, pasūtījusi jaunu laminātu grīdām, virtuves iekārtu, nopirkti divi «lielie, plānie televizori». Visticamāk, šī nauda tad arī kļuvusi par galveno strīda iemeslu liktenīgajā vakarā, uzskata kaimiņi. Aleksandrs bijis satraucies, ka daļa naudas pazudusi. «Ļenas slepkavība ir apstākļu sakritība – viņa Šuriku piespieda dzīvokli pārdot, naudu paņēma. Un tad vēl tā mūžīgā pazemošana, apsaukāšana, viņa nervi bija uzvilkti līdz pēdējam. Būtu viņš bijis skaidrā, nekas tāds nenotiktu. Ceru, ka policija ar to visu tiks skaidrībā. Šuriku, protams, ļoti žēl,» noskumis ir tēvocis Petja.
Kaimiņi ir neizpratnē, kāpēc policija nav aizzīmogojusi Aleksandra dzīvokli. Jau nākamajā dienā pēc Ļenas nāves te ieradies viņas patēvs, kas strādājot par taksistu, un kopā ar savu dēlu aizvedis no dzīvokļa visas mantas. «Viņi paņēma motorzāģi, ledusskapi, visu, visu. Pirmie vārdi, kad viņi te atbrauca, bija: «Kur ir nauda, kur zeltlietas?» Viņi Aleksandru aptīrīja, atstāja pliku. Būtu vismaz Šurikam uz cietumu tīras apakšbikses aizveduši, kādu drēbju gabalu, citādi viņu uz turieni aizveda čībās, kā viņš te stāvēja,» neapmierināti ar sievas radu rīcību ir kaimiņi. Starp citu, viņi ievērojuši, ka sievietes patēvs pēdējā laikā regulāri viesojies pie pameitas un vedis viņu uz bankomātu.