Limbažos narkomāns ar kāpostu stampu nogalina sirmgalvi

© F64

Kāds narkomāns Limbažos ar koka vāli nežēlīgi nogalinājis pensionāru. Iespējams, slepkava cerējis tikt pie sirmgalvja vasarnīcas naudas, par kuras pārdošanu runāja pilsētā.

Asiņaina gulta un izvandīta istaba

72 gadus vecā limbažnieka Roberta līķi atrada 8. novembrī viņa vienistabas dzīvoklī kādā no daudzdzīvokļu namiem Limbažos, Sporta ielā. Baisajam atradumam uzdūrās vīrieša draugs, kurš ap pusdienas laiku ieradās apciemot pensionāru. Trīs reizes nospiedis zvana pogu, tādējādi signalizējot Robertam, ka atnācējs ir tieši viņš, draugs gaidīja atveramies durvis, taču pie tām neviens nenāca. Jau grasīdamies doties prom, viņš paraustīja durvju rokturi – durvis nebija aizslēgtas. Istabā vīrieša acīm pavērās baisa aina – Roberts, viss vienās asinīs, gulēja gultā, arī dzīvoklis bija asinīm pieliets un izvandīts.

Izsauktā mediķu brigāde konstatēja pirms vairākām stundām iestājušos nāvi, bet policija ierosināja kriminālprocesu par slepkavību un sāka noziedznieka meklēšanu. Sirmgalvis nogalināts ar kāpostu stampājamo vāli, ar kuru nežēlīgi sists pa galvu no mugurpuses. Iespējamo vainīgo – 27 gadus veco Aleksandru Burkēviču – likumsargi izskaitļoja ātri, notvert viņu izdevās pēc trīs dienām, kad no kāda Rīgas daudzstāvu nama iedzīvotājiem tika saņemta informācija, ka kāpņutelpā ilgstoši uzturas nepazīstams vīrietis. Ka tieši viņš ir meklētais par Limbažos pastrādāto slepkavību, policisti konstatējuši, pārbaudot personību.

Troksnis uzmodina kaimiņus

Roberta kaimiņi ir atturīgi sarunās par notikušo, tomēr neslēpj, ka ne viens vien liktenīgajā naktī tieši pulksten 1.10 pamodies no kaut kāda trokšņa. «Uztrūkos no miega, jo bija tāda skaņa, it kā kāds pa grīdu pavilktu ķeblīti. Dzirdēju arī skaļu runāšanu. Runātājs bija Roberts, ko tieši viņš sacīja, nevarēja saprast. Nesaklausīju, ka kāds atbildētu. Robertam balss ir skaļa no dabas, un trokšņi viņa dzīvoklī ir ierasta lieta, tāpēc uzreiz arī aizmigu,» stāsta kāds kaimiņš. Kādas kaimiņienes kaķi no saceltā trokšņa tā pārbijušies, ka viens palīdis zem gultas, bet otrs raudzījies saimniecē bailēs izplestām acīm.

Roberts jau vairākus gadu desmitus mitis pirmā stāva dzīvoklī. Iespējams, slepkava ieklīdis te nejauši, jo vīrieša dzīvoklis atrodas ielai vistuvākajā kāpņutelpā, turklāt, ienākot pa parādes durvīm, Roberta dzīvoklis ir tieši pretī. Kaimiņi gan nesaprot, kāpēc Roberts atvēris durvis, jo tobrīd viņam bijis «skaidrais periods» un ciemiņi nav gaidīti. Zināms, ka uzbrucējs paņēmis vien dažas mantas. Naudas pensionāram nebija, jo līdz pensijas dienai bija palikusi vēl nedēļa. «Limbažos runāja, ka Roberts pārdodot dārza māju, kas atrodas mazdārziņu rajonā aiz pilsētas robežas. Smuko divstāvu ēku viņš cēlis pats savām rokām. Iespējams, kāds bija slepkavu uzvedinājis uz domām, ka pensionāram varētu būt daudz naudas,» prāto Roberta paziņas. Pēc slepkavības atklājies, ka nekustamais īpašums vēl nav pārdots.

Cerēja, ka dzīvos 90 gadus

Mājas iedzīvotāji par Robertu saka tikai labus vārdus, jo vīrietis bijis kārtīgs, pieklājīgs un strādīgs, lai gan mēdzis iedzert. «Viņš dzēra nedēļas divas no vietas un tad mēnešiem alkoholu mutē neņēma. Pirms gadiem divdesmit tās iedzeršanas bija lustīgas – visu nakti tika spēlēts akordeons un dziedātas dziesmas, bet pēdējos gados tā bija prasta dzeršana ar skaļām sarunām. Tiesa, galīgos «zilīšus» Roberts savā dzīvoklī nelaida, un, ja viesi apnika, viņš tos visus vienkārši no dzīvokļa izraidīja,» stāsta kaimiņiene.

«Roberts pat piedzēries bija solīds, vienmēr tīrās drēbēs, vienmēr stāvēja kājās, un nekad viņam nebija nekādu zilumu un sasitumu. Dzīvoklis pat plostošanas laikā bija tīrs un kārtīgs – viss pedantiski salikts pa vietām.» «Roberts bija gudrs, bet ierāvis viņš bija šerps – principiāls, viņam patika visus komandēt,» par kādreizējo darba kolēģi elektriķi Robertu saka limbažnieks Vidmants. Roberts nekad neesot žēlojies par veselību – tā viņam bijusi ļoti stipra, un tie, kas viņu pazina, bijuši pārliecināti, ka Robis noteikti nodzīvos vismaz līdz gadiem 90.

Roberta dēls Raitis dzīvo galvaspilsētā un esot tikpat principiāls kā tēvs. Viņš strādā par biļešu kontrolieri sabiedriskajā transportā un šovasar piedzīvojis bezbiļetnieka uzbrukumu 52. autobusā – viņam iešauts sejā ar gāzes pistoli. Kad kontrolieris uzbrucējam ieroci no rokām izrāvis, tas no kabatas izvilcis gāzes pistoli un atkal izšāvis. Pārpildītajā autobusā sācies pamatīgs haoss, ko pavadījušas bērnu raudas. Autobusa vadītājs atvēris durvis, bezbiļetnieks meties bēgt, bet Raitis skrējis pakaļ, noķēris un atņēmis arī nazi, kas bija aizbāzts vīrietim aiz jostas. Negadījumā kontrolierim traumēta seja un plecs, bet pašam šāvējam, kā arī kādai sievietei un bērnam bija nepieciešama palīdzība, jo viņi saindējušies ar gāzi.

Draudzene slepkavu nav ielaidusi

«Par slepkavību aizturētais Aleksandrs dzimis un audzis Limbažos, bet kā jau narkomāns pēdējā laikā vairāk dzīvoja pa Rīgu,» stāsta kāds gados vecs romu tautības limbažnieks. «Mums grūti noticēt, ka Aleksandrs kļuvis par slepkavu, jo līdz šim uzskatīts tikai par zaglēnu.» Vīrietis stāsta, ka Aleksandra māsa ar savu ģimeni jau kādu laiku dzīvo Itālijā, bet Limbažos, Ošu ielas barakā, apmēram divus kilometrus no slepkavības vietas, dzīvo Aleksandra draudzene Evija, pie kuras puisis devies arī pēc Roberta slepkavības. «Viņš tur ieradās asiņains un ar visām nozagtajām mantām,» nosaka vīrietis.

Diemžēl sastapt mājas divu meitu mammu Eviju neizdevās, viņa bija devusies apciemot draudzenes. Savukārt viņas attāla radiniece Kristīne stāsta, ka Aleksandram Evija gan patīkot, taču jaunā sieviete viņu jau sen nelaižot iekšā. «Starp viņiem nekā laba nebija. Bet vispār jau Aleksandrs bija normāls – normāli runāja, smaidīja, vienmēr bija rāms un mierīgs, staigāja savā nodabā. Arī tad, kad viņš bija «zem narkotikām», nebija agresīvs.» Aleksandru labi raksturojot ģērbšanās stils, proti, viņš gandrīz visu laiku staigājis vienās un tajās pašās melnas krāsas drēbēs, galvā vienmēr esot cepure un kapuce, kājās – sporta kurpes un treniņbikses.

Svarīgākais