Auto­spor­tistu Spē­ku nakts mel­numā uz lauku ceļa sabrauc auto

Tro­fi reidu da­līb­nieka, auto­braucē­ja Mārtiņa Spē­ka dzīve aprāvās pēkšņi – nakts melnumā viņu uz lauku ceļa sa­brauca auto. Iespē­jams,viņš bija pa­kritis, iespē­jams, bija par daudz dzē­ris, bet, iespē­jams, kāds pastrādāja no­ziegumu, no­triecot gājē­ju un aizmū­kot.

Uz ce­ļa gu­lē­ja ie­pu­ti­nāts cilvēks

Traģisks negadī­jums pagājušā gada pēdējā dienā no­tika Jaunjelgavas no­vada Dau­dzeses pagastā, kur ceļa Sērene– Kalnieši 10. kilo­metrā tika no­braukts 29 gadus vecais vietējais iedzī­vo­tājs Mārtiņš Spēks. Nelaime no­tika 31. decembrī neilgi pēc pulksten 5, kad au­to­mašī­na «Opel Corsa », ku­ru vadī­ja kāds 26 gadus vecs vī­rietis, pārbrau­ca pāri cilvēkam, kurš gu­lēja uz ceļa brau­camās daļas. No­tiku­šajā ir daudz neskaidrī­bu, po­licija uzsāku­si kriminālpro­cesu un no­skaidro lietas apstākļus. Iespējams, vī­rieti jau iepriekš no­triecis kāds cits au­to, kas aizbrau­cis no negadī­ju­ma vietas. Iespējams, Mārtiņam vienkārši kļu­va slikti, jo viņam bija veselī­bas pro­blēmas,un viņš nespēja iet tālāk. Mārtiņš nebija no tiem, kas gu­lētu uz ceļa, jo pārdzēris jēgu. Skaidrs, ka au­to viņam pārbrau­ca pāri, jo uz tumšā ceļa apsnigu­šo ķermeni, kas tās nakts pu­tenī bija gulējis vismaz stundu, pamanīt nevarēja pat acīgs brau­cējs,» »VZ« stāsta kāds miru­šā paziņa. Viņš rausta plecus neziņā, no ku­rienes Mārtiņš tik vēlu (vai agri) nācis, tiesa, vēlāk izrādās, ka paziņa gan no­klu­sējis, ka Mārtiņš nācis mājās no balles.

Aizgājis no dar­ba kolektī­va balles

30. decembrī pagastā no­tika divi pasāku­mi: pagastmājā ja sarī­ko­ta Vec­gada disko­tēka,bet Dau­dzeses pamatsko­lā uz svinī­bām pulcējās vietējās zemnieku saimniecī­bas «Vairo­gi » darbinieki. Arī Mārtiņš Spēks piedalī­jās šajā ballē, jo ir gan uzņēmu­ma darbinieks, gan firmas īpašnieka znots. Pagastā par no­tiku­šo ru­nā negribī­gi, jo «Vairo­gu » īpašnieks Aivars Kalnozols esot diezgan ietekmī­ga perso­na un no­pietns darba devējs. Saskaņā ar Uzņēmu­mu reģistra datiem, zemnieku saimniecība no­darbo­jas ar mež­saimniecī­bu, koksnes, ko­ka un korķa izstrādāju­mu ražo­šanu, būvmateriālu un santeh­nikas vairumtirdzniecī­bu, kravu pārvadāju­miem pa au­to­ceļiem, augko­pī­bu, dārzeņko­pī­bu, lopko­pī­bu un citiem uzņēmējdarbī­bas veidiem. Dau­dzeses pamatsko­lā» VZ« vien no­rādī­ja, ka sko­lai ar no­tiku­šo nelaimi nav nekāda sakara. «Mēs bijām vienam sponso­ram izīrēju­ši sko­las zālī­ti pasāku­mam, un viss. Kas un kāpēc tur no­tika, nezinu, » īsi no­teica sko­las lietvede. Spēkam, visticamāk, bija savi iemesli, kāpēc viņš viens izlēma naktī do­ties prom no svinī­bām. No sko­las līdz viņa ģimenes mājai, kas lepni slejas lau­ku vidū netālu no sievastēva mājas, ir aptu­veni trīs vai četri kilo­metri. Nelaime viņu piemeklēja, kad vī­rietis bija no­gājis vien kilo­metru. Ceļa posms no sko­las līdz tu­vējām mājām vijas taisns, ar nelielu lī­ku­mu, gar malām ir mežs un ceļš nav izgaismots. Pat dienas laikā te mašī­nas brauc reti. «Tas bija muļķīgs nelaimes gadī­jums, un, do­māju, te nav jāmeklē vainī­gie. Katram savs laiks, diemžēl vienmēr par ātru aiziet tie labie un gaišie cilvēki, » saka miru­šā paziņa.

Ie­spē­jams, dzī­vē kas sami­sē­jies

«Laikam jau kādu brī­di Mārtiņa dzī­vē kaut kas gāja greizi, un arī ballē bija kas tāds, kas lika viņam vienam do­ties no tās prom. Tagad visi saka, ka viņš aizgājis no balles, jo mājās vajadzēja ku­rināt krāsni... Var jau būt... Do­māju, ka tagad kā­dai ir par ko padomāt un iz­vērtēt, kas dzī­vē ir vairāk un kas mazāk svarīgs, » dziļ­domī­gi nosaka kāds no pagasta ie­dzī­votā­jiem, kas vēlas palikt anonīms. Vie­tējie stāsta, ka Mārtiņš bijis labs cilvēks, čakls darbinieks un ļoti labs tētis savām meitiņām. Kamēr daļa pagasta ie­dzī­votāju notikušajā vaino autobraucēju, kurš bijis nu jau mirušajam Mārtiņam personī­gi pazīstams, citi jūt līdz­i šofe­rim un domā par viņa cie­šanām, citi savukārt notikušajā meklē sievas vai vēl kā­da cita vainu. «Viņi visi ir ļoti labi cilvēki, » pārlie­cinoši saka Spēka kaimiņie­ne Olitas kundze. Mārtiņš strā­dā­jis uz traktorteh­nikas un ne­kad ne­esot atteicis palī­dzēt darbos, kur bijušas ne­pie­ciešamas viņa ie­maņas. «Mārtiņam un Laurai bija ļoti laba ģime­ne, divas mazas meitiņas. Mārtiņš nav vie­tējais, tā­pēc par viņu maz ko zinām. Viņš ar sie­viņu ie­pazinās Jēkabpilī, kur viņš dzī­voja, bet viņa mācī­jās. Traģēdija ir drausmī­ga, pati staigā­ju vēl pusdulla, ļoti pārdzī­voju, viņš bija tik labs cilvēks, » teic kaimiņie­ne. Viņa atklāj, ka pirms aptuve­ni pieciem gadiem ģime­ne sā­kusi celt mā­ju, kas nu gandrīz pabeigta – šoruden tajā te­ju katru vakaru de­gusi gaisma. Diemžēl ģime­nes ligzda kļuvusi arī par vie­tu, no kurie­nes Mārtiņš iz­vadīts pēdējā gaitā.

Ko­lē­ģi ru­nāt ne­grib

»VZ« ne­iz­de­vās sastapt ne­vienu no Spēka ģime­nes, vien pusmastā nolaistais karogs pie sie­vas tēva mā­jām klusi lie­cinā­ja par ģime­nes sērām. Savukārt zemnie­ku saimniecī­bas «Vairogi » te­ritorijā sastaptie darbinie­ki, uz­zinā­juši, ka »VZ« inte­re­sējas par kolēģa nā­vi, ne­lokā­mi paziņoja: «Te ne­viens ar jums par to ne­runās. » Kāds gan centās sazvanīt darba de­vēju, taču ne­sekmī­gi. Bet kā­da kundze, iz­nā­kusi no kantora telpas, ne­bija gatava par Mārtiņu pateikt ne­vie­nu labu vārdu, vien klie­dza, ka rakstīt par notikušo ir grēks, un lika atstāt saimnie­cī­bas teritoriju. Latvijas Automobiļu fe­de­rācijas Trofi reidu komisija ir iz­teikusi visdziļā­ko līdz­jūtī­bu visiem Spēka tuvajiem un mīļajiem, viņu mūžī­bā aiz­vadot. Mārtiņš daudzus gadus bijis aktīvs Trofi reidu dalībnieks. Viņš pa bez­ce­ļiem komandā kopā ar vie­nu no sie­vas brāļiem startējis TR1 kate­gorijā, kas pēc teh­niskajiem noteikumiem praktiski ir standarta auto (džipi) ar ne­daudz lie­lā­kām un «zobainā­kām » rie­pām. Pirms pāris gadiem Mārtiņa ekipā­ža plūca uz­varas laurus, kļūstot par Latvijas čempioniem Trofi reidā.«Mārtiņš ir bijis visā­dās situācijās – dubļos līdz ausīm, me­tis kūle­ņus bezce­ļos, bet nā­ve viņu paņēma uz lī­dze­nas vie­tas,» teic viens no autosportistiem.