Pēc šķiršanās no vīra – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Andreja Ciņa – ugunīgi sarkano matu īpašniece Anna Cine pārcēlās uz dzīvi Maskavā, kur laida pasaulē finansista Vjačeslava Puriņa dēlu Adrianu. Nesen modele ciemojās Latvijā.
No «rudmatainās bestijas» modele Anna Cine nu pārvērtusies par šarmantu bruneti un sarunas ar »VZ« laikā pasūta sev milzīgu kūkas gabalu. «Es ārprātīgi mīlu visādas kūciņas, bulciņas un pīrādziņus,» smejoties paskaidro Cine, kas savā pirmajā ceļojumā uz Latviju ir atvedusi arī desmit mēnešus veco dēliņu Adrianu. «Paldies Dievam, man tas viss neiet labumā. Iespējams tādēļ, ka nepārtraukti dzīvoju vieglā stresā – pat melnās nakts stundās mani nepamet sajūta, ka man viss jākontrolē, viss jāpaspēj. Tāds tipisks vientuļās māmiņas sindroms. Nesen ārsts man paziņoja, ka manā organismā trūkstot C vitamīna, jo es ikdienā tikpat kā neēdu augļus. To vietā es daudz labprātāk notiesāju kādu tortes gabaliņu. Protams, es vienmēr piedomāju, ko par manis apēsto teiks Adrians – es vēl joprojām viņu baroja ar krūti,» stāsta Anna.
No rudmates par bruneti
Jaunās matu krāsas dēļ daudzi Cini šobrīd uz ielas neatpazīstot. «Vairāki vīrieši man raksta skaistas vēstules portālā «draugiem.lv», kur man profilā vēl joprojām stāv vecā bilde ar sarkaniem matiem – viņi, redz, gribot ar šo «rudo bestiju» iepazīties. Uz manu atbildi – neesmu vairs ruda, tagad esmu brunete – viņi paziņo: «Tas taču vienalga – es tik un tā gribu tevi satikt!» Nu, «kruta», tagad vīriešiem jau vienalga pat tas, kādā krāsā ir sievietes mati...» domīgi novelk Anna. «Zini, krieviem ir tāda dziesma «Mīlestība atnesīs zaudējumus». Respektīvi – ja atnāks mīlestība, tā vienmēr tev kaut ko arī atņems. Varbūt labāk, ja tā neatnāk? Turklāt īsta mīlestība dzīvo tikai trīs gadus. Tas ir stāsts arī par mani. Bet ko gan darīt pēc tam?» retoriski vaicā modele.
Padalās ar latvietēm
«Kā smejas mani Latvijas draugi – nepietiek ar to, ka mūsu valstī jau tā ir tik maz vīriešu, trakais Cinis vēl no Maskavas uz šejieni atveda arī tevi! Tagad, roku uz sirds liekot, varu teikt: ar vienu latviešu vīrieti nu esmu padalījusies arī ar jums, latvietēm,» ar ironisku smaidu sejā »VZ« norāda Anna, mirkli vēlāk pārliecinoši piebilstot, ka latviešu vīrieši viņai vēl joprojām patīkot. «Kur, pēc manām domām, ir labāki vīrieši – Latvijā vai Maskavā? Zini, ja tā pavisam godīgi, tad nekur! Tie labie vīrieši ir atrodami tikai mazu meiteņu pasakās – reālajā dzīvē vairākums vīriešu sievieti aplido tikai līdz brīdim, kad izdodas viņu beidzot ievilkt gultā,» smaidot secina modele. «Kas attiecas uz vīriešiem manā dzīvē – patlaban man viņi tā ne pārāk... Šobrīd man pret vīriešiem ir izveidojusies maza alerģija. Jā, man ir ļoti daudz pielūdzēju, kas grib ar mani satikties, aicina uz restorāniem, kino, teātriem, bet... Nu kur gan pēc tam es viņu likšu? Es vienkārši jau uzreiz pasaku: «Nē!» Man jau ir viens maziņš vīrietis – Adrians. Citi mani šobrīd nesaista,» paziņo Anna. Taujāta par attiecībām ar bērna tēvu, meitene lietišķi informē: «Viņš mums palīdz tikai finansiāli.»
Vīriešiem radīta pasaule
Pēc klusuma pauzes Anna turpina: «Iespējams, kad paaugsies Adrians, man atkal sagribēsies, lai kāds mani mīļi apskauj, lai vakaros varu sēdēt mājās kopā ar savu vīrieti, lēni malkot tēju un skatīties romantiskas filmas. Pagaidām man tā visa nav un arī nekārojas. Šobrīd visu savu uzmanību veltu Adrianam un neskumstu par to, ka līdzās nav vīrieša, kas pārrodas mājās tikai deviņos no rīta un, neko sīkāk nepaskaidrojot, nevērīgi izmet: «Ai, es aizsēdējos darbā!». Protams, mēdz būt arī pozitīvie izņēmumi – kad ar mazo bērniņu spēlējas arī viņa tēvs, kas mīl un ciena viņa māti, turklāt vēl arī atnes mājās pieklājīgu naudu –, taču tam, ka šāda pasaka varētu materializēties arī manā dzīvē, īsti vairs neticu. Es vispār uzskatu – šī pasaule nav radīta sievietēm! Tā ir domāta vīriešiem. Tieši tāpēc man ir prieks, ka šajā pasaulē esmu laidusi dēlu,» paziņo Anna.
Rīga mīļāka nekā Maskava
«Latvijā es ciemošos tikai līdz maija beigām, turklāt Adrianam tūlīt apritēs jau vienpadsmitais mēnesis un viņa gada jubileju es vēlos nosvinēt Maskavā, kopā ar savu mammu un pārējiem sev tuvajiem, kas pēdējā gada laikā man ir ļoti palīdzējuši,» pavēsta Cine. «Ja man izdosies nokārtot dokumentus, tad pēc tam es atkal atgriezīšos Latvijā un uz priekšdienām mums ar Adrianu būs veselas divas mājas – vienas Rīgā, otras Maskavā. Ja godīgi, es bez Rīgas nespēju! Man te ļoti patīk – es jūtos te kā mājās, turklāt te man ir daudz vairāk draugu nekā Maskavā. Atšķirībā no Maskavas, kur starp visiem punktiem ir milzīgi lieli attālumi, šeit visur var tikt dažās minūtēs, visu var paspēt pāris stundu laikā. Par teroraktiem, kas Maskavā nu jau kļuvuši par ikdienu, es nemaz nerunāju.»
Adrianam patīk blondīnes
Neslēpšu, ka, gaidot Adrianu, biju ieslīgusi milzīgā depresijā,» »VZ« atklāj Anna. «Tā bija saistīta ar pēkšņo šķiršanos, pārvākšanos atpakaļ uz dzīvi Maskavā, turklāt es vēl biju stāvoklī un nezināju – kas un kā īsti notiks nākotnē. Savā ziņā es dzīvoju divu kardināli atšķirīgu cilvēku dzīvi – viena Anna dzēra vitamīnus, gāja pie Maskavas ārstiem un gaidīja bērniņu, savukārt otra tikmēr brauca uz Latviju un slēpa no visiem to, ka ir stāvoklī. Taču, tiklīdz pasaulē nāca Adrians, manā galvā viss salikās pa plauktiņiem un dzīve pēkšņi kļuva skaista un saprotama. Šobrīd Adrians ir mana prioritāte nr. 1. Viņš ir mans maziņais bosiņš, taču tas nenozīmē, ka visa noteicējs un pavēlnieks. Nebūs tā, ka nu visa mana dzīve tiks simtprocentīgi ziedota tikai un vienīgi viņam. Nē, jo es zinu – kad viņš izaugs liels, viņš man nepateiks paldies par to, ka visu mūžu būšu nosēdējusi mājās, audzinot viņu. Šajā ziņā esmu ļoti laikmetīga māmiņa, kas ne uz brīdi tā īsti nav pārtraukusi darbu. Pat vēl vairāk – man neviļus ir iznācis tajā iesaistīt arī Adrianu, kas ir kļuvis par modeli, jau esot manā vēderā. Ne par velti valda uzskats, ka mātes vai tēva nodarbošanās savu iespaidu atstāj arī uz bērnu. Kas attiecas uz Adrianu – jā, viņam ļoti patīk fotografēties! Un vēl viņam patīk blondīnes. Tiklīdz viņš ierauga meiteni ar gaišiem matiem, viņa seja burtiski atplaukst platā smaidā un pa visu telpu atskan skaļš: «Jēēēē!» Nu, īsts vīrietis!» smejoties secina Anna.