VESELĪBA: Noskaidro savu veselības stāvokli ar check-up pārbaudēm

Veselība ir milzu bagātība, un, jo ātrāk un precīzāk izdodas noskaidrot tās apdraudējumu, jo lielākas ir iespējas izvairīties no nopietnām veselības problēmām.

Mūsdienu straujajā dzīves tempā pie ārsta nereti vēršamies tikai tad, ja ir jau konkrētas sūdzības par pašsajūtu, taču dakteri norāda, ka regulāras kompleksās veselības profilaktiskās pārbaudes jeb chekup programmas, kas radītas īpaši mūsdienīgiem un aizņemtiem cilvēkiem, kuriem laiks ir ļoti dārgs, īsā laikā ļauj noskaidrot veselības stāvokli un tā iespējamo apdraudējumu.

Bez vecuma ierobežojuma

«Vajadzētu atcerēties, ka mūsdienās lielāko daļu slimību var viegli un bez īpašiem tēriņiem izārstēt sākuma stadijā. Savukārt ielaistām kaitēm ir nepieciešama ilga, grūta un bieži vien arī dārga ārstēšana, un diemžēl ne visas ielaistās kaites vairs ir iespējams izārstēt,» stāsta klīnikas Premium Medical virsārste un ģimenes ārste Aija Šnikvalde. Ar chekup programmu viņa strādā ne pirmo gadu, tāpēc jau spēj novērtēt tās vērtīgos ieguvumus. «Tā ir vispārīga veselības stāvokļa pārbaude, ko reizi gadā es ieteiktu veikt ikvienam – lai, ja jau ir kādas problēmas vai kāda slimība ir vēl tikai sākuma stadijā, to laikus varētu risināt. Bet mēs kā tādi darba zirgi tikai strādājam, strādājam, galvu nepacēluši, un tikai, kad nokrītam, ejam pie ārsta. Tā nav pareizi, vajadzētu par sevi parūpēties laikus,» stāsta ģimenes ārste, norādot, ka šai programmai nav vecuma ierobežojuma – chekup programma paredzēta ikvienam, kuram rūp sava veselība.

Katram individuāli

Kompleksās veselības pārbaudes kļūst arvien populārākas, un tās piedāvā daudzi veselības centri un klīnikas. Daktere Aija Šnikvalde stāsta, kā tas notiek klīnikā Premium Medical, kas ir pionieris Latvijā checkup programmu īstenošanā. «Tā ir nevis viena konkrētu izmeklējumu pakete visiem, bet katram pacientam tiek sastādīta individuāla programma. Pirmā vizīte, kas ilgst stundu, ir pie ģimenes ārsta, un tās laikā pacients izstāsta, kas viņu uztrauc. Ir pacienti, kuriem nav nekādu sūdzību, bet viņi grib pārliecināties, vai viņu veselības stāvoklis ļauj turpināt strādāt ar tādu pašu jaudu. Tad ir virkne jautājumu no ārsta puses, un sarunas laikā tiek sastādīts vēlamo izmeklējumu plāns. Pamatā tās ir asins, urīna un fēču analīzes, un tām klāt nāk jau ļoti konkrētas katram individuāli nepieciešamās izmeklēšanas un speciālistu konsultācijas. Turklāt tas viss tiek saplānots tā, lai to būtu iespējams veikt maksimāli ātri un bez nepieciešamības pastāvīgi atrasties slimnīcā,» stāsta ģimenes ārste. Viņa novērojusi, ka pacientiem tas ļoti patīk – ka viss tiek sarunāts viņu vietā un atbilstoši viņu iespējām arī saplānots. «Un, kad pacients visus izmeklējumus ir izgājis, viņš iet noslēdzošā vizītē pie ģimenes ārsta, kurš sīki un smalki izskaidro analīžu un diagnostisko izmeklējumu rezultātus un sastāda noslēguma protokolu, «kā tālāk dzīvot» – kādus medikamentus būtu ieteicams lietot, kā pamainīt dzīvesveidu, cik daudz laika vajadzētu veltīt sportiskām aktivitātēm un kad būtu jāveic nākamie izmeklējumi. Un tad jau tālākais ir atkarīgs no katra paša – cik apzinīgi pacients ievēro ārsta dotos norādījumus.»

Daktere pacienta lomā

Vai daktere Aija Šnikvalde pati ir izgājusi šādu chekup programmu? «Protams,» viņa apgalvo, piebilstot, ka ir konkrēti izmeklējumi, kas tiešām ikvienam būtu jāveic ik gadu. «Tas jau varētu būt pašsaprotami, ka sievietēm reizi gadā jāiet pie ginekologa un jāveic krūšu profilaktiskās pārbaudes un vīriešiem reizi gadā jāveic prostatas izmeklēšana un jānodod PSA analīze. Bet tā jau ir tikai maza daļa no tā, ko cilvēkam savas veselības dēļ vajadzētu pārbaudīt,» uzsver ģimenes ārste.

«Protams, pie katrām sāpēm uzreiz nedomāju, ka man ir infarkts, bet es arī esmu cilvēks un, godīgi sakot, ka tad, kad nokļūstu pacienta lomā, es arī nervozēju un pēkšņi tik daudz ko vairs nesaprotu,» daktere pasmaida un atzīst, ka, tikai izejot no ārsta kabineta, aptver, ka nebija taču nekā nesaprotama.

Ģimenes ārste uzskata: tie cilvēki, kuri vēlas nodzīvot kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi, par savu veselību rūpējas paši. Tāpēc dakterei jo īpašs prieks ir par gados jauniem pacientiem, kuriem nav nekādu sūdzību, bet viņi atnāk pie ārsta pēc apliecinājuma, ka viss ir kārtībā – ka līdz šim viņi par sevi ir labi parūpējušies. «Viņi vēlas noskaidrot, vai var turpināt savas aktivitātes ar tādu pašu intensitāti kā līdz šim, vai varbūt kaut kas ir jāmaina.»

Taujāta, kurš ir tas vecums, kad jaunam cilvēkam, kurš jūtas labi, pirmoreiz būtu jāveic kompleksā veselības pārbaude, ģimenes ārste atteic, ka tie būtu 20–25 gadi. «Protams, es ieteiktu to darīt tad, kad jautājums par veselības stāvokli kļūst aktuāls. Tādā veidā tiks iegūti pirmie izejošie rādītāji un, ja pēc kādiem gadiem būs kādas problēmas, būs skaidrs, ka tās nav attīstījušās kopš bērnības.»

Daktere norāda, ka šādās pārbaudēs var atklāt nesen izveidojušās problēmas, piemēram, arteriālo hipertensiju, cukura diabētu, vairogdziedzera problēmas, arī mugurkaula problēmas, kas ļauj laikus piesaistīt fizioterapeitu un uzsākt ārstniecisko vingrošanu, lai problēma neattīstās tālāk.

Visiem, kuri sporto

Daktere saprot, ka motivāciju aiziet pie ārsta vieglāk atrast tad, kad jau ir kādi slimības simptomi, taču viņa uzsver, ka ir svarīgi noķert mirkli pirms un pārbaudīties laikus. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka vairums smagāko slimību sākotnēji norit bez sāpēm un sūdzībām, tādēļ profilaktiskajām pārbaudēm ir ļoti liela nozīme. Turklāt savlaicīgi atklātas slimības sniedz papildu garantiju tam, ka slimība neattīstīsies un to būs iespējams izārstēt.

«Svarīgi būtu pārbaudīties visiem tiem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu. Tagad ir moderni skriet – mazliet paskrien un jau gatavi skriet maratonu. Tā nav pareizi – vispirms vajadzētu pārliecināties, vai viņi vispār drīkst to darīt. Katrā ziņā, ja cilvēks ilgstoši nav nodarbojies ar sportu, viņam noteikti būtu ieteicams iziet chekup programmu,» uzskata ģimenes ārste.

Viņa savā praksē pārliecinājusies, ka interese par chekup programmu ir. Lielāki uzplūdi ir pavasarī un rudenī. Un interesanti, ka statistiski to pārsvarā izvēlas vīrieši. «Viņi grib būt pārliecināti: jā, es esmu vesels! Uz poliklīniku iet viņi negrib, stāvēt rindās negrib, paši meklēt iespējas tikt pie speciālistiem negrib, un tad nu viņi nāk pie mums, kur mēs visu izdarām viņu vietā,» daktere pasmaida un piebilst, ka tas viss turklāt tiek izdarīts maksimāli īsā laikā.

***

CHEKUP ĻAUJ ATKLĀT

• sirds un asinsvadu slimības

• problēmas, kas saistītas ar lieko svaru

• ginekoloģiskās un uroloģiskās saslimšanas

• kuņģazarnu trakta patoloģiju

• endokrīnās slimības (galvenokārt diabētu un problēmas ar vairogdziedzeri)

• problēmas ar mugurkaulu un locītavām

• dermatoloģiskas un hroniskas infekcijas slimības

* Pēc ASV veselības vortāla «webmd.com» datiem, šādas problēmas ikgadējās veselības pārbaudēs atklāj apmēram 50% strādājošo

Avots: vca.lv

***

VAI VARAT ATBILDĒT?

• Vai zināt savu holesterīna un cukura līmeni asinīs? Vai tie ir atbilstoši normai?

• Vai jūsu asinsspiediens ir normas robežās?

• Kāds ir jūsu ķermeņa masas indekss?

• Vai esat droši par savas sirds veselību; kad to pēdējoreiz pārbaudījāt?

• Vai asinsvadi pietiekami nodrošina smadzenes ar skābekli?

• Kāds ir iekšējo orgānu stāvoklis; vai jūs neapdraud cista vai žultsakmeņi?

• Vai vielmaiņa organismā notiek bez traucējumiem; kā strādā vairogdziedzeris?

• Kad pēdējo reizi dermatologs ir novērtējis jūsu ādas stāvokli?

• Vai kādreiz esat veikuši jebkādu vēža profilakses pasākumu?

• Vai esat pārliecināti, ka neslimojat ar infekcijas slimībām (piemēram, hepatītu), kas, paliekot neatklātas, var smagi iedragāt veselību?

• Sievietēm: kad pēdējo reizi esat veikusi krūšu sonogrāfiju?

• Vīriešiem: vai jums ir veikta prostatas izmeklēšana un PSA analīze?