Staigāšana veicina prāta asuma un pašsajūtas uzlabošanos

© F64

Par fiziskas aktivitātes labvēlīgo iespaidu uz vispārējo pašsajūtu zināms jau sen – tās ietekmē sirds strādā intensīvāk, palielinās asiņu pieplūdums audiem, organismā izdalās labsajūtas hormoni.

Ņūmeksikas Hailendas universitātes (ASV) pētnieki pievērsušies fiziskās aktivitātes hemodinamiskajiem efektiem, analizējot, kādu iespaidu uz asins plūsmu galvas smadzenēs atstāj riteņbraukšana un skriešana. Abi šie nodarbību veidi palielina asiņu pieplūdumu smadzenēm, un īpaši izteikts šis efekts ir skrējējiem, kuru pēdas spēcīgi atsitas pret zemi.

Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Zinātnieki šaubījās, vai tādu pašu iedarbību nodrošina arī staigāšana, jo ejot cilvēki liek soļus vieglāk, tāpēc veica eksperimentu, kurā grupa brīvprātīgo, nodrošināti ar attiecīgām mērierīcēm, soļoja uz trenažieriem. Pat iešana mierīgā tempā palielināja asiņu pieplūdumu smadzenēm, efekts bija vērā ņemams - aptuveni pa vidu starp riteņbraukšanu un skriešanu. Arī ejot smadzenēm tiek vairāk skābekļa, līdz ar to domas noskaidrojas, palielinās prāta asums un uzlabojas pašsajūta.

Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais