5.lapa
4. Grūtniecības uzraudzība
Ja ir iestājusies grūtniecība, ginekologs kļūst par sievietes un gaidāmā bērniņa veselības uzraudzības pavadoni. Tādēļ visvēlamāk ir atrast ārstu, kas ir kā uzticamības persona, ar kuru izrunāt visus neskaitāmos jautājumus un justies pārliecinātai un drošai, kas viss norit labi.
Grūtniecības uzskaitē jāstājas līdz 12. grūtniecības nedēļai, līdz tam laikam sievietei vajadzētu izvēlēties, kurš ārsts tad būs viņas gaidīšanas laika pavadonis. Pirmās vizītes laikā tiks konstatēts, vai grūtniecība patiešām ekstistē, tiks noteikts tās laiks, ņemtas analīzes, un ārsts sāks veidot uzskaites kartīti. Grūtniece saņems Mātes pasi, kurā tiks ierakstīti visi nepieciešamie dati par topošo māmiņu un gaidāmo mazulīti.
Pēc tam, ja viss norit atbilstoši, sieviete ar ārstu tiekas ikmēneša konsultācijā, kuras laikā ginekologs ar topošo māmiņu pārrunā grūtniecības norisi atbilstoši katram grūtniecības periodam, uzklausa sūdzības, skaidro analīžu rezultātus, atbild uz daudziem jautājumiem, sniedz ieteikumus, izmeklē un novērtē vispārējo sievietes stāvokli (vai nav anēmija, augsts asinsspiediens, tūskas), nosver un izvērtē svara pieaugumu, izmēra vēdera apkārtmēru, kas liecina par adekvātu augļa augšanu, nosaka augļa guļu, kas vajadzīga dzemdību plānošanai, veic urīna analīzi, lai nepalaistu garām urīnceļu infekcijas, izklausa augļa sirdsdarbību, ja nepieciešams, nozīmē papildu analīzes un/vai izmeklējumus. Konsultē par gatavošanos dzemdībām, to norisi, kā arī par pēcdzemdību periodu.
Ginekologa apmeklējums pēc dzemdībām jāplāno 6. - 8. nedēļā pēc tām, lai veiktu pārbaudi, nokārtotu dokumentus (grūtniecību uzraugošajam ārstam jāiesniedz Mātes pase, kas aizpildīta dzemdību nodaļā, jānokārto darba nespējas lapa u.c.), kopā ar ārstu izvēlētos piemērotāko kontracepciju. Taču nekavējoties jādodas pie ārsta tad, ja ir kāda no šīm pazīmēm:
izdalījumi no dzimumceļiem ar nepatīkamu smaku;
paaugstināta ķermeņa temperatūra;
sākas stiprāka asiņošana;
stipras sāpes vēderā;
šuvju vai operācijas rētas vieta pietūkst, kļūst sarkana, cieta, sāpīga, ar strutām;
bieža dedzinoša urinācija;
pietūkums, sacietējums, apsārtums krūtīs vai kājās.