Apģērbā vai interjerā sarkano toņu izvēle ir gaumes lieta, bet, ja runa ir par sejas krāsu, tad diez vai kāds labprātīgi izvēlas sarkanu sejas ādu ar redzamu paplašinātu asinsvadiņu tīklojumu.
Šī problēma, kuru sauc par rozāciju, parasti attīstās pamazām. Jaunībā par cilvēka gaišās, maigās ādas toni saka - piens un asinis - un, iespējams, vienīgā apgrūtinošā pazīme ir izteikta sarkšana. Vēlāk ādas sārtums kļūst pastāvīgs, to veicina saule un hormonālās pārmaiņas ādā. Sākumā tas var būt tikai sejas ādas apsārtums, kam vēlāk pievienojas teleangiektāzijas - paplašināto asinsvadu «zirneklīši». Ar laiku var sākties sejas ādas iekaisums, jo izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas to veicina. Sejas vidusdaļā, uz zoda, uz vaigiem, uz pieres, parādās sarkani izsitumi - papulas, var parādīties izteikts ādas sausums un dedzināšana, kā arī veidoties pustulas - sarkani piepacelti izsitumi ar strutu sakopojumu centrā. Kā slimības komplikācija un sekas savlaicīgi neuzsāktai ārstēšanai var mainīties arī deguna forma, tas kļūst neregulāri hipertrofēts - veidojas rinofīma. Papildu pārdzīvojumus sagādā tas, ka cilvēku ar šādu izteiktu sejas ādas apsārtumu un hipertrofētu degunu apkārtējie uzskata par alkoholiķi. Rinofīma vairāk raksturīga vīriešiem, savukārt sievietēm dažkārt rozācijas dēļ veidojas nevis vienkārši sarkana, bet zilgani sarkana sejas ādas krāsa vaigu zonā, un apkārtējiem spriedums gatavs - dzērāja. Diemžēl tā ir viena no rozācijas izpausmēm, kura veicina arī depresīvu stāvokli.
«Medicīnas terminoloģijā rozācija tiek raksturota kā hroniska, recidivējoša iekaisīga dermatoze, kuru pilnībā izārstēt mēs nevaram, taču varam būtiski uzlabot pacientu izskatu un dzīves kvalitāti. Slimības izplatība cieši saistīta ar populācijā dominējošo ādas fototipu un paaugstinātu jutību pret ultravioletu starojumu.
Tā kā Latvijā ir daudz cilvēku ar gaišu ādu, prevalē otrais un trešais ādas fototips un ir arī pietiekami daudz cilvēku ar pirmo fototipu, rozācijas problēma mums ir īpaši aktuāla.
Ar to slimo apmēram 10-15% iedzīvotāju pasaulē. Latvijā precīzs pacientu skaits nav zināms, bet ikdienas praksē mēs redzam, ka šī slimība ir ļoti izplatītā arī pie mums,» stāsta Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe Jeļena Moisejenko-Goluboviča.
Īsi par ādas fototipiem
Fototips raksturo ādas jutīgumu pret sauli un spēju veidot iedegumu. Pirmajam ādas fototipam raksturīga pienbalta āda, bieži - rudi mati, saulē āda vienmēr apdeg, nekad neveidojas iedegums, ir daudz vasaras raibumu. Otrajam fototipam ir gaiša āda, kas saulē parasti apdeg, reizēm iegūst vieglu iedegumu, visai daudz vasaras raibumu. Trešā fototipa pārstāvjiem ir gaiša vai matēta āda, kas saulē reizēm apdeg, veidojas vidējs iedegums, var būt daži vasaras raibumi. Ceturtajam fototipam ir matēta āda, kas saulē nekad neapdeg, vienmēr iesauļojas, veidojot tumšu iedegumu, bez vasaras raibumiem. Piektajam fototipam ir tumša āda, kas saulē nekad neapdeg, vienmēr iesauļojas, veidojot ļoti tumšu iedegumu, bez vasaras raibumiem. Sestā fototipa pārstāvjiem raksturīga melna āda, kas nekad neapdeg saulē, nav vasaras raibumu.
Rozācijas ārstēšana
«Atkarībā no pacienta ādas stāvokļa un slimības stadijas rozācijas ārstēšanai mēs izmantojam gan medikamentus, gan aparāttehnoloģiju metodes,» stāsta dermatoloģe. «Lieliski palīdz arī PRP (platelet rich plasma - angļu val.) injekcijas jeb plazmoliftings. No pacienta paņem aptuveni 15 ml asiņu, mēģeni liek speciālā centrifūgā, kur iegūst ar trombocītiem bagātu plazmu, ko ievada pacienta organismā. Tas uzlabo ādas kvalitāti, palielina blīvumu, un asinsvadi vairs tik uzkrītoši nespīd cauri. To kombinējam ar lāzerterapiju, kur varam izmantot gan neodīmija lāzerus, gan intensīvi pulsējošās gaismas sistēmas, gan jaunākās paaudzes krāsvielu lāzeru sistēmu Vbeam, kurai pašlaik ir vislabākie rezultāti, iedarbojoties uz asinsvadiem, un kas tiek uzskatīta par zelta standartu. Ar šiem aparātiem varam strādāt ar rozāciju, ar atsevišķiem paplašinātiem asinsvadiem, kādi bieži vērojami, piemēram, ap degunu. Tas ļauj uz laiku likvidēt apsārtumu un iekaisumu, slēdzot asinsvadiņus ar lāzera enerģiju. Ir arī pacienti ar plānu un bālu ādu, kuriem nepatīk ļoti izteiktais asinsvadu tīklojums plakstiņos. Mūsu rīcībā esošās lāzertehnoloģijas ļauj strādāt arī ļoti tuvu skropstu līnijai, tāpēc varam šo defektu novērst. Piedāvājam procedūru kombinēt ar plazmas terapiju, jo tad rezultāti ir noturīgāki.
Protams, mēs informējam pacientu, ka labāk šīs procedūras veikt rudenī un ziemā, jo vasarā āda ir iedegusi un pastāv lielāks apdegumu risks. Pacientiem ar iedegušu ādu mēs šādas lāzerprocedūras neveicam, taču ar tiem, kuriem āda nav iedegusi un kuri apņemas arī turpmāk nesauļoties un lietot saules aizsargkrēmus ik divas stundas, varam strādāt arī vasarā. Pēc procedūras ir jārēķinās ar apsārtumu. Ja mēs strādājam vaigu zonā pie acīm, pāris dienas var būt arī pietūkums, un tad pacients lieto aukstas kompreses, krēmus, kas atjauno ādas virsmu un padara to mazāk jutīgu. Ja slimība ir sākuma stadijā, tad pietiek ar vienu procedūru. Ja ir runa par ilgstoši neārstētu rozāciju, tad ir vajadzīgs kurss, kurā parasti ir divas līdz sešas procedūras, atkarībā no tā, kā asinsvadi reaģē uz šo ārstēšanu. Vidējais skaits, kas vajadzīgs labam efektam, visbiežāk ir trīs procedūras, lai pēc tam pāris gadus būtu miers. Ir diezgan daudz arī pacientu ar rinofīmu. Parasti viņiem rozācija sākas jau agrā jaunībā. Cilvēkiem bieži trūkst informācijas par mūsdienīgām ārstēšanas metodēm, par to, ka vairs nav jānoņem rinofīmas audi ķirurģiski, bet mēs varam risināt šo problēmu, slēdzot lielākus asinsvadus ar asinsvadu lāzeru un pēc tam slīpējot noņemt liekos rinofīmas audus ar ablatīviem lāzeriem, tā atdodot degunam formu. Rezultāti ir ļoti labi.»
Rozācija atgriežas
«Diemžēl rozācijas ārstēšanas rezultāts nesaglabājas uz visiem laikiem, jo problēma ir gan pašos asinsvados, gan nervu un hormonālajā sistēmā, kas regulē visu organismu kopumā un arī asinsvadus,» skaidro ārste. «Problēmas īstais cēlonis līdz galam nav noskaidrots - kāpēc šis process veidojas, kā to ietekmē hormoni, kāpēc rozācija biežāk parādās sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Bet mēs varam palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti un izskatu. Sniedzam pacientiem arī dzīvesveida ieteikumus: izvairīties no saunām, pirtīm un no karstuma kopumā, nelietot alkoholu, asus ēdienus un izsargāties no citiem faktoriem, kas paplašina asinsvadus. Ja tas nav iespējams, tad jārēķinās, ka reizi gadā, rudenī vai ziemā, pacientam ieteiksim nākt uz profilaktisku procedūru. Iesakām kopšanai mitrinošus krēmus ar asinsvadu protektoriem; pieejami arī kosmētikas līdzekļi, kuri satur zaļo pigmentu, kas retušē apsārtumu. Ja pacientam ir asinsspiediena problēmas, brīdinām, ka to dēļ rozācijas ārstēšana var būt apgrūtināta. Hipertensija prasa sistemātisku zāļu lietošanu, un, ja pacients ievēro šo nosacījumu, tad arī mazāka ir problēma ar sejas asinsvadiem un efektīvāk iedarbojas lāzerterapija.
Cilvēki ar rozāciju būtībā ir dermatologa pacienti uz mūžu. Ārstēšanas rezultāta noturīgums atkarīgs no viņiem pašiem. Daži atgriežas pie ārsta pēc četriem pieciem gadiem, kad problēma atkal sāk traucēt, citi turpretī nāk jau tad, kad nevēlamu izmaiņu ādā vēl nav, un saka - negribu, lai tās atgrieztos. Pacientiem ar rozāciju parasti vienreiz gadā, rudenī vai ziemā, iesakām veikt uzturošu procedūru, ar dermatoskopu sekojam līdzi ādas stāvoklim un veidojumiem apstrādes zonā. Nedaudz varam palīdzēt preventīvi arī pacientiem, kuru vecāki slimo ar rozāciju un kuri bažījas, ka līdzīga problēma varētu skart arī pašus. Tādā gadījumā veicam īsāko lāzerterapijas kursu, kā arī iesakām lokālu terapiju, kas ietver pareizus ādas kopšanas līdzekļus ar asinsvadu protektoriem, kas zināmā mērā pasargā asinsvadus no ārējo faktoru kairinājuma, kā arī sniedzam dzīvesveida ieteikumus.»
Citi veidojumi
Pieminētās lāzeru tehnoloģijas izmanto arī hemangiomu, varikozi paplašinātu kapilāru, rētu, pigmentu un portvīna plankumu gadījumā, tāpat arī tās plaši izmanto kārpu ārstēšanai un nagu sēnīšu infekcijas terapijai.
«Hemangiomas ir labdabīgi asinsvadu audzēji, kas var būt gan no dzimšanas, gan rasties dzīves laikā, īpaši sievietēm pēc grūtniecības,» stāsta J. Moisejenko-Goluboviča. «Bērniem var būt ģenētiska predispozīcija uz hemangiomām, ko mēs vairāk saistām ar nervu sistēmu un asinsvadu sistēmas regulācijas traucējumiem, kad parādās asinsvadu endotēlija šūnu proliferācija - tās izteikti savairojas. Bērnu vecāki satraucas, vēlas noskaidrot, kas tas ir, kā to ārstēt, vai tas paliks uz visu mūžu, vai citi bērni skolā neapsmies vienaudzi ar hemangiomu. Ar lāzeriekārtām varam strādāt arī ar bērniem. Tas ievērojami uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Hemangioma nav bīstama, taču traumējot tā var izteikti asiņot, kā arī inficēties. Parasti pēc traumas asinsvadi ātri saaug atpakaļ un hemangioma izveidojas no jauna. Ja hemangioma ir traucējošā vietā, piemēram, sejā pie acs vai starpenes apvidū, mēs to ārstējam. Ir lokāli ārstnieciskie līdzekļi, ar ko var samazināt hemangiomas izmēru un aktivitāti un tālāk nobeigt ārstēšanu ar lāzeriekārtām. Bērniem hemangiomas var regresēt 5-10% gadījumu bez jebkādas ārstēšanas. Nereti sarežģītākos gadījumos vēršamies arī pie invazīvajiem radiologiem, kuri palīdz tikt galā ar lielām hemangiomām mutes dobumā vai ādā starp mīkstajiem audiem, tās embolizējot ar speciāliem preparātiem. Sīkām hemangiomām parasti pietiek ar vienu procedūru, tās uzsūcas dažu nedēļu laikā. Nedaudz sarežgītāk ir ārstēt iedzimtās hemangiomas - tad vispirms lietojam lokālo terapiju un pēc tam strādājam tālāk ar asinsvadu lāzeriem. Senilas angiomas jeb ķiršveida angiomas parasti ir uz ķermeņa ādas, un to krāsa var būt no koši sārtas līdz violetai. Parasti tās parādās ap 30 gadu vecumu un to skaits ar gadiem var palielināties. Tās nav saistītas ar slimībām, bet ir tikai kosmētisks defekts. Ķiršveida angiomas parasti likvidē, izmantojot lāzerterapiju.
Protams, katru veidojumu vispirms pārbaudām ar dermatoskopu. Ir būtiski pārliecināties, ka runa nav par onkoloģisku slimību. Piemēram, var būt virspusējs ādas audzējs - bazalioma ar izteiktu asinsvadu komponentu -, un tas jāārstē ar citām metodēm.
Ar lāzeriekārtām varam likvidēt arī varikozus vēnu paplašinājumus uz kājām, ko tautā sauc par zirneklīšiem. Te jāstrādā tandēmā ar flebologiem, jo sākotnēji viņiem ir jāveic ultraskaņas duplekssonogrāfijas izmeklējums un skleroterapija lieliem asinsvadiem, bet mēs tālāk apstrādājam sīkos kapilāriņus, lai novērstu kosmētisko defektu.
Runājot par rētām, mēs varam tās apstrādāt trīs nedēļas pēc šuvju noņemšanas vai pēc rētas sadzīšanas, kad tās ir apsārtušas. Agrīni noņemot apsārtumu, mēs rūpējamies arī par keloīdo rētu profilaksi. Keloīdi ir nelīdzeni, biezi un niezoši rētaudu sakopojumi, kas veidojas ap brūci vai griezuma malām, nereti tie ir sarkani vai tumšākā krāsā nekā apkārtējā āda.
Zināmā mērā ar lāzeriem, īpaši ar jaunāko Vbeam sistēmu, var palīdzēt gan pieaugušiem pacientiem, gan bērniem tā dēvēto portvīna plankumu gadījumā. Parasti tie ir tumši sarkani vai sarkanzili un uzkrītoši veidojumi. Rezultāta sasniegšanai visbiežāk vajag trīs četras procedūras. Pēc tam seko vienas līdz trīs nedēļu ilgs rehabilitācijas periods, jo, strādājot ar portvīna plankumiem, pacientam veidojas purpura - pelēcīgi violetas, pelēcīgi zilas virsmas krāsas pārmaiņas. Veidojums līdz galam nepazūd, bet, kad purpura noiet, apstrādātā vieta kļūst par vairākiem toņiem gaišāka.»
***
Par Lāzerplastikas klīniku:
Lāzerplastikas klīnika atrodas Rīgā, Baznīcas ielā 31, reģistratūras tālrunis 67295066. Šeit iespējams veikt ne vien nagu sēnīšu slimību ārstēšanu ar lāzeru, bet arī ādas veidojumu diagnostiku un ārstēšanu, asinsvadu patoloģiju diagnostiku un ārstēšanu, lāzerprocedūras ādas struktūras uzlabošanai, rētu korekciju u.c. Sīkāku informāciju var atrast mājaslapā www.lazerplastikasklinika.lv