It kā vesels, bet vienmēr tik noguris - kas to izraisa?

© Depositphotos.com

Ja cilvēkam, kuru ārsts atzīst par praktiski veselu, ir pastāvīgs nogurums, tad pienācis laiks pārlūkot savus paradumus.

Parasti šķiet, ka spēkus atņem dzīves lielās rūpes - nodokļi, konkurence darbā, bērnu audzināšanas grūtības un sadzīves problēmas. Bet enerģijas trūkumam var būt pārsteidzoši vienkārši cēloņi, kas pat neienāk prātā.

Pārāk nopietna attieksme

Nopietnība un raudzīšanās uz visu no atbildīga, pieauguša cilvēka pozīcijām ir tas, ko augstu vērtē darba devēji, partneri vai bērnu klases audzinātāji. Bet organisms signalizē: man ir garlaicīgi! Katru dienu tā pati rutīna, tie paši pienākumi, obligāti veicamo darbu saraksts, nemitīgas pūles strādāt mērķtiecīgi un produktīvi, lai tur vai kas. Tas ļoti nogurdina gan fiziski, gan emocionāli. Smadzenēm nepieciešama atslodze. Tu nevari visu laiku darboties kā robots - ne darbā, ne mājās. Tāpēc reizēm uzmeklē internetā kādu anekdoti, patērzē sociālajos tīklos, pārlapo žurnālu, vienkārši pasapņo ar acīm vaļā. Priekšniekam nevajadzētu aizrādīt, ja padotais kādu mirkli nodarbojas ar blakuslietām, jo tas palīdz atjaunot darba produktivitāti. Mājās vari uzspēlēt ar bērniem kādu galda spēli, klausīties mūziku.

Nedabisks apgaismojums

Ja kāds pietiekami ilgi neuzturas dabiskā apgaismojumā, organisms ieslēdz miega režīmu. Aprēķināts, ka cīņai ar nogurumu nepieciešama vismaz desmit minūšu ilga pastaiga dienas gaišajā laikā, vislabāk, ja spīd saule. Ja nekādi nav iespējams iziet laukā, var kaut vai pastāvēt pie loga, pa kuru iespīd saule.

Savukārt naktī enerģiju laupa pārāk spilgts apgaismojums. Tas var izjaukt organisma dabiskos diennakts ritmus, apgrūtina miega hormona - melatonīna produkciju, līdz ar to cilvēks nespēj normāli aizmigt un izgulēties. Jārūpējas, lai guļamtelpā naktī būtu pietiekami tumšs.

Sekla elpošana

Daudzi cilvēki elpo sekli, un organisms saņem mazāk skābekļa. Kad asiņu piesātinājums ar skābekli ir mazs, cilvēks jūtas gurdens, turklāt sirdsdarbība paātrinās un asinsspiediens paaugstinās. Ne velti kritiskās dzīves situācijās lieti noder padoms: elpojiet dziļi! Dažas reizes dienā, jo sevišķi brīžos, kad uzmācas nogurums, ir vērts praktizēt diafragmas elpošanu - dziļi elpot, uzliekot roku uz vēdera un sajūtot krūšu kurvja pacelšanos un diafragmas kustību.

Mazkustība, bet dažiem - pārmērīga fiziska slodze

Sevišķi nevēlama ir ilga nekustīga sēdēšana vienā un tajā pašā pozā. Ja piedevām vēl skatāmies monitorā vai TV ekrānā, acīm ir tendence retāk mirkšķināties. Tas noved pie acu sausuma un graušanas sajūtas, un tā vien gribas acis aizvērt. Palīdz izstaipīšanās, piecelšanās no sēdvietas un pat žāvāšanās. Ik pa laikam palūkojieties tālumā un pamirkšķiniet acis.

Retumis gadās arī tādi cilvēki, kuri krīt otrā galējībā, katru dienu dodas uz sporta klubu un vingro pēc principa - jo vairāk, jo labāk. Taču izrādās, ka slodze nav organismam pa spēkam, un gaidītā enerģijas pieplūduma vietā efekts ir gluži pretējs. Vislabāk šos jautājumus apspriest ar kompetentu treneri, bet, ja vingrojat patstāvīgi, tad no rīta pirms piecelšanās nosakiet pulsa ātrumu. Ja vakar aktīvi vingrojāt, bet šorīt pulsa sitienu skaits minūtē ir par pieciem sitieniem lielāks par normu, tad šodien ļaujiet organismam atpūsties. Rīt atkal vingrojiet.

Nepietiekams un neregulārs naktsmiers

Ķermeņa iekšējais pulkstenis, kurš nepakļaujas mūsu gribai, pieprasa pastāvīgu režīmu. Haotisks dzīvesveids, ieilgusi naktsdzīve un gulēšana līdz pusdienām pati par sevi var izraisīt paģirām līdzīgu efektu. Izpētīts, ka pat tad, ja cilvēks guļ ieteiktās astoņas stundas, taču neiet gulēt un neceļas augšā vienā un tajā pašā laikā, organisms uz to reaģē ar nogurumu, nomāktību un aizkaitināmību. Tāpēc vajadzētu izraudzīties noteiktu gulētiešanas un celšanās laiku un pie tā turēties kā darbdienās, tā brīvdienās. Ja jums nepieciešams kopumā paildzināt naktsmieru, piemēram, par 1 - 2 stundām, sāciet pakāpeniski ik vakaru iet gulēt par 20 minūtēm agrāk.

Vieglas slāpes

Strādājot, kaut kur dodoties vai rosoties mājās, mēs bieži aizmirstam tādu nieku kā padzerties. Kad cilvēks sajūt slāpes, tas nozīmē, ka viņš ir zaudējis 2 - 3% ķermeņa šķidruma. Samazinās arī asiņu tilpums, sliktāk tiek apasiņotas smadzenes, grūtāk strādāt ir sirdij - cilvēks jūtas noguris un miegains. Risinājums ir vienkāršs - jāseko līdzi šķidruma patēriņam. Turiet ūdens pudeli uz sava galda vai nēsājiet to līdzi somā, dzeriet zāļu tējas, biežāk ēdiet zupas, augļus, dārzeņus.

Liekie kilogrami

Lai kurp mēs dotos, liekie kilogrami ir nasta, kuru visur nēsājam sev līdzi. Viltīgā kārtā vienmērīgi sadalīti pa visu ķermeni, tie nav tik ļoti jūtami, taču rada slodzi gan sirdij, gan mugurai un locītavām, tāpēc cilvēki ar lieko svaru nogurst ātrāk. Ieteicams nopietni koriģēt ēdienkarti, atsakoties no iecienītajiem saldajiem un treknajiem ēdieniem un pievēršoties veselīgam uzturam, kā arī iemācīties kontrolēt porcijas lielumu. Protams, jādomā arī par adekvātu fizisku slodzi. Katrs pareizi, bez badošanās zaudēts kilograms liks organismam justies nedaudz mundrākam.

Slikta stāja un lempīga gaita

Cilvēks, kurš iet sagumis, kājas vilkdams, izskatās noguris. Un, izrādās, pastāv atgriezeniskā saikne - tas, kurš šādi staigā, patiešām arī nogurst ātrāk nekā tas, kurš turas stalti. Ja ķermenis ieņem nepareizu stāvokli, kļūst grūtāk strādāt locītavām, ir nepareiza slodze mugurai, gūžām u.c. Stāja ir pareiza, ja, stāvot taisni un nenoliecot galvu uz priekšu, var redzēt savu kurpju purngalus. Ejot, stāvot vai sēžot, galva nedrīkst būt nokārta uz priekšu.

Troksnis

Uzturēšanās troksnī rada stresu, paātrinās pulss un ceļas asinsspiediens, uzbango adrenalīns. Tas atņem organismam spēku. Zināmu trokšņa līmeni var paciest, taču strādāšana troksnī prasa vairāk enerģijas, kas tiek tērēta ne tikai veicamajiem uzdevumiem, bet arī trokšņa ignorēšanai. Ražotnēs pieļaujamo trokšņu līmeni regulē normatīvi un vajadzības gadījumā darbiniekiem jālieto individuālie aizsarglīdzekļi. Birojos ir pamatota prasība ievērot klusumu. Mūzikas mīļotāji lai klausās to austiņās, der pieklusināt spalgos telefona signālus vai ierīkot īpašu izolētu kabīni telefona sarunām.

Veselība

To pieaugušo procentuālais daudzums, kas visā pasaulē slimo ar diabētu, pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir dubultojies un lielākais pieaugums ir jaunattīstības valstīs, atsaucoties uz trešdien publicētu pētījumu, vēsta inquirer.net.

Svarīgākais