Kāpēc videospēles nemaz nav tik kaitīgas bērniem

© Depositphotos.com

Nevajag automātiski pieņemt, ka videospēles nāk par sliktu visu bērnu garīgajai veselībai.

Šis jautājums ir jāskata plašākā kontekstā nekā līdz šim un jāņem vērā arī citi faktori, kas ietekmē bērnu dzīvi. FOX News stāsta par rezultātiem, kas iegūti, reģistrējot bērnu smadzeņu aktivitāti laikā, kad viņi spēlēja agresīvu videospēli, kurā katrs varonis darbojas individuāli, lieto šaujamieroci un nogalina citus. Aktīvi bija daudzi smadzeņu apvidi, un tika secināts, ka videospēle palīdz attīstīt uzmanību, spēju pārslēgties no viena uzdevuma uz citu, spēju mācīties, kā arī īstermiņa atmiņu un prasmi pieņemt lēmumus.

Arī citi pētnieki ir atzinuši, ka šis videospēļu tips spēlētājiem veicina elastīgāku domāšanu un ātrāku reakciju salīdzinājumā ar tiem, kuri tādas spēles nespēlē. Iegūtās vizuāli telpiskās prasmes var palīdzēt turpmākajā dzīvē, ja bērns izvēlas darbu, kas saistīts ar matemātiku, inženierzinātnēm, dabaszinātnēm, ekonomikas prognozēšanu, arhitektūru, dizainu. Jaunie dati ir pretrunā ar līdzšinējo uzskatu, ka nežēlīga satura videospēles padara bērnus nejutīgākus pret varmācību un veicina agresīvu uzvedību. Pretrunu cēlonis varētu būt apstāklī, ka līdzšinējie pētījumi nav ņēmuši vērā spēlētāju garīgās veselības stāvokli un ģimenes vidi, bet tieši šie faktori var būt vainojami vardarbīgā uzvedībā un datorspēlēm ir tikai palaidējmehānisma loma. Gan fiziskās, gan garīgās veselības problēmas, kas saistītas ar videospēlēm, ir atkarīgas no tā, cik dziļa ir bērna psiholoģiskā iesaiste spēlē. Tie, kuriem rodas ar spēlēm saistītas problēmas, iesaistās daudz dziļāk, un viņiem ir lielāka tendence uz agresiju vai depresiju nekā tiem, kuri spēlē vienkārši izklaides pēc. Turpmākajos pētījumos būtu jānoskaidro, kādi nosacījumi vajadzīgi, lai bērni varētu videospēles droši spēlēt, un kādās situācijās pieaugušajiem jāiejaucas, ja spēles sāk apdraudēt bērnu garīgo veselību. Bērniem, kuriem videospēle kalpo bēgšanai no dzīves realitātes, biežāk ir zems pašvērtējums un negatīvas emocijas. Ja bērns videospēlē jūtas laimīgāks nekā reālajā dzīvē, tad tas var veicināt atkarību. Tāpat videospēle var kaitēt, ja tā traucē bērnam attīstīt dzīvei nepieciešamās prasmes, veidot kontaktus un atrast draugus. Ja spēlēšana pāraug atkarībā, var attīstīties depresija, trauksme, paškontroles trūkums, impulsivitāte. Nenoliedzot, ka daļai bērnu videospēles var radīt problēmas, tomēr jāatzīst, ka tās var arī veicināt bērnu spējas. Vecākiem ir jāseko tam, kādu iespaidu šīs spēles atstāj tieši uz viņu bērniem.

Svarīgākais