Pavasara nogurums: īsts vai izdomāts

© depositphotos.com

Ziema iet uz beigām, tā arī īsti nesākusies, un daudzi jūtas paguruši. Kas īsti ir šis izdaudzinātais pavasara nogurums – dabiska parādība vai mūsu pašu nepareizā dzīvesveida rezultāts? Kategoriski noskaņoti ārsti teic: ja tavs dienas režīms, uzturs, fiziskā un garīgā slodze pastāvīgi ir līdzsvarā, tad nekāda pavasara noguruma nav. Savukārt hronobioloģija pavasara nogurumu skaidro ar to, ka šajā gadalaikā cilvēka organismā strauji paplašinās daudzu orgānu un orgānu sistēmu bioritmu amplitūda – tā mūsu iekšējais bioloģiskais pulkstenis reaģē uz dienas pagarināšanos, pastiprināto Saules un aktivitāti un norisēm Zemes magnētiskajā laukā. Kamēr organisms šajā ceļā no ziemas uz vasaru pārkārto un saskaņo visu sistēmu darbu, tas ir vairāk pakļauts dažādu nelabvēlīgu ārēju faktoru ietekmei, tāpēc ir vieglāk saslimt ar elpceļu infekcijām, dažādiem iekaisumiem, biežāk uzliesmo alerģija.

Pirms vainot pavasari

Ja izteikts nogurums turpinās ilgāk par divām nedēļām, jādodas pie ārsta, jo varbūt to izraisa kāda slimība. Piemēram, mazasinības gadījumā cilvēkam ir pazeminātas darbaspējas, reiboņi, miegainība, «mušiņas» redzeslaukā, trokšņi ausīs. Nespēks un liels nogurums raksturīgs cukura diabētam, tas var kombinēties ar slāpēm, svara zudumu, miega traucējumiem un atmiņas problēmām. Nogurums pavada arī nieru darbības traucējumus, šajā gadījumā mēdz būt paātrināts pulss, nelabums, galvassāpes, urinācijas problēmas. Cilvēks jūtas stipri saguris arī tad, ja ir saslimis ar hepatītu - nogurums ilgu laiku var būt vienīgā slimības izpausme. Nogurums kopā ar nomāktu garastāvokli, raudulīgumu, apātiju, miegainību un salīgumu raksturīgs tiem, kuriem nepietiekami aktīvi strādā vairogdziedzeris. Katrs būs dzirdējis arī par tā saucamo hroniskā noguruma sindromu, kad ārsti cilvēkam neatklāj nekādas slimības, bet viņš nepārtraukti jūtas noguris. Protams, bieži vainīgs ir arī dzīvesveids: mazkustība, pārstrādāšanās un stress, nepareizs uzturs un nepietiekama šķidruma uzņemšana, smēķēšana, alkoholisms utt.

Soli tuvāk dabai

Lai labāk sadzīvotu ar mainīgajiem pavasara laika apstākļiem, neaizmirstiet katru dienu kādu laiku pavadīt svaigā gaisā. Ielaidiet svaigu gaisu arī telpās, tās regulāri vēdinot. Šogad arī ziema tāda pavasarīga, tāpēc jau februārī zied lazdas un sniegpulkstenītes, reizēm var pastāvēt saulītē, aizbraukt uz jūrmalu vai uz mežu, paklausīties putnu dziesmas - tas viss palīdz atjaunot ziemā paplicinātos enerģijas krājumus. Agrāk nekā citkārt ir iespējams baudīt pirmās bērzu sulas, vislabāk - svaigi tecinātas.

Netērēt enerģiju sliktām emocijām

Reizēm nogurums vairāk ir emocionāls, nevis fizisks. Psihologi iesaka padomāt: kas mums atņem enerģiju? Viņi noskaidrojuši, ka visbiežāk vainojama lepnība, aizkaitinājums un neizpildīta pienākuma sajūta. Ir svarīgi to saprast un pašam sev atzīt. Ar fizisko nogurumu var tikt galā, vienkārši atpūšoties, bet ja cilvēku pārņem apātija, vienaldzība, nolaižas rokas un zūd humora izjūta, lieta ir daudz nopietnāka - tik tālu nevajadzētu nonākt.

Ja tu jūties paguris un iztukšots, pamēģini būt labvēlīgāks un dvēseliski dāsnāks pret apkārtējiem. Arī visparastākajā sveicienā, sastopot kolēģus vai kaimiņus, centies ielikt labo enerģiju - savas sirds dāsnumu. Cilvēki, kuriem tas izdodas, teic, ka nogurums patiešām atkāpjas un viņi jūtas moži, optimistiski un spēkpilni.

Pareizi elpot

Vajadzētu elpot brīvi, mierīgi un dziļi. Ja ieelpa ir pārāk sekla vai cilvēks elpo caur muti, plaušu ventilācija nav pietiekama. Reizēm ieteicams ieelpas laikā iztaisnot ķermeni un pacelt rokas virs galvas, bet izelpas laikā nolaist rokas un noliekties uz priekšu.

Priekam un možumam - mūzika

Mūzikas klausīšanās ir vienkāršs un ekonomisks veids, kā profilaktiski rūpēties par savu veselību, mazināt spriedzi un nogurumu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj to darīt gandrīz visur. Zinātnieki cenšas izpētīt, kāda ir dažādu mūzikas veidu iedarbība uz organismu, bet vismaz pagaidām galvenā atziņa ir viena: klausies tādu mūziku, kas tev patīk. Eksperimentos noskaidrots, ka tīkamā mūzika jūtami uzlabo asinsriti.

Viegla vingrošana nogurušajiem:

* Sarauciet pieri grumbās, pēc tam izlīdziniet, cenšoties maksimāli atslābināties un saglabāt šo atslābuma sajūtu. Glāstoši pārbrauciet ar roku pār pieri, lai pārbaudītu, kā grumbiņas ir izlīdzinājušās. Atkārtojiet vingrinājumu 10-15 reižu, līdz jutīsiet vieglu un patīkamu pieres muskuļu nogurumu.

* Aizveriet acis, stingri samiedziet plakstiņus un atslābiniet. Atkārtojiet vairākas reizes.

* Dziļi ieelpojiet, aizturiet elpu uz 10 sekundēm, tad strauji izelpojiet. Atslābiniet ķermeņa muskuļus, veiciet purināšanas kustības. Atkārtojiet vairākas reizes.

* Aizturot elpu, piepūtiet vaigus un izdariet rīšanas kustību. Izelpojiet, noglāstiet seju ar roku un iztēlojieties, ka jūs aizslaukāt projām no sejas trauksmes, rūpju un aizkaitinājuma izteiksmi.

* Paceliet lūpu kaktiņus uz augšu - savelciet smaidā un mēģiniet taustāmi izjust, kā patīkama sajūta virzās no lūpu kaktiņiem līdz ausīm.

* Pārlaidiet plaukstu kaklam. Ja muskuļi ir saspringti, nolieciet galvu uz priekšu, atlieciet atpakaļ, tad izpildiet dažas apļojošas kustības. Viegli pamasējiet kaklu virzienā no pleciem līdz ausīm. Ar pirkstgalu spilventiņiem mazliet paberzējiet aizauss pauguru - tas uzlabo asiņu pieplūdi galvai un mazina nervu spriedzi.

* Apsēdieties krēslā taisni, atlieciet galvu maksimāli atpakaļ, pēc 10 sekundēm ļaujiet tai brīvi noslīgt uz priekšu. Atkārtojiet 2-3 reizes.

* Ja darbdienas vidū uznāk miegs, apsēdieties taisni, plecus atpakaļ, zodu nedaudz paceliet uz augšu, bet rokas nolaidiet gar krēsla malām. Sasprindziniet muguras, roku un kakla muskuļus, tādā stāvoklī palieciet 10 sekundes. Atbrīvojiet muskuļus, atkārtojiet vingrojumu.

* Iztaisnojiet zem galda kājas, nostiepiet pirkstgalus. Piecelieties kājās, desmitreiz pacelieties pirkstgalos, pēc tam apsēdieties un atbrīvojiet kāju muskuļus.

* Ja nogurušas acis, aizveriet tās uz dažām sekundēm, pēc tam atveriet un centieties saskatīt savu degungalu. Atkārtojiet 3-5 reizes. Var arī palūkoties pa logu tālumā.

Svarīgākais