Gandrīz kā Gorkijam
Jaunās valdības veidošana katru dienu nāk kā seriāls – skaties kārtējo sēriju, labi zinot, ar ko tā beigsies. Varētu pārslēgties, bet neko citu televizors nerāda. Pilnai laimei trūkst vien no rīta izlasāma izklāsta avīzēs, kurš ar kuru un cik netiklā formā izdarīsies šodienas sērijā. Varbūt vajadzētu sākt tādus drukāt?
Interesanti ir vien tas, ka tikmēr, kamēr jaunie uzvarējušie latvieši villojas, pamazām sāk uzpeldēt viena otra veco latviešu valdības āža kāja. Tostarp arī kārtējie izglītības sistēmas pigori, kas, tā vien šķiet, paredz būtisku latviešu literatūras un valodas stundu skaita samazinājumu pamatskolās. Nu šo saprast ir vienkārši neiespējami. Ej nu izzīlē, vai projektā VSS1039 ietvertos plānus būtu veidojuši ļauni kaimiņvalstu spiegi ar mērķi iznīcināt latviešu nāciju, vai mūsu pašu bāleliņi no veco «latviešu partiju aprindām», kas vismaz daļēji ir tās pašas jaunās.
Situācija, kad Kultūras ministrija piešķir finansējumu dažādām bērnu lasīšanas veicināšanas programmām, bet Izglītības un zinātnes ministrija vienlaikus plāno samazināt latviešu valodas un literatūras stundu skaitu, jau gadiem atgādina absurdu abrakadabru, nevis saprātīgu valsts pārvaldes modeli. Pirms vēlēšanām latviešus biedēja ar Saskaņu. Ja kāds par šiem balsošot, krievi atnākšot. Neuztraucieties, nevajag nekādu Saskaņu un krievus. Latvieši paši visu sakārtos.
Atliek vien minēt, kas galu galā atnāks, ja dzīvē tiks ieviests latviešu valodu apdraudošais projekts VSS1039, kurš, kamēr valdības mainās, gludi rullē pa Ministru kabineta gaiteņiem un ir jau izbraucis cauri valsts sekretāru sanāksmei? Un kas, lūdzu, ir jāpīpē, lai kaut ko tādu vispār izdomātu? Varbūt varat ieteikt, arī es sapīpētos un pamēģinātu kādu absurda drāmu uzrakstīt. Šī lieta tagad perspektīva, jo drāmu literatūras vietā mācīšot skolās. Padomju laikā latviešu vidē lielu jautrību un daudz anekdošu radīja klasiķa Gorkija lugas Dibenā pieminēšana, jo latviešu valodas tulkojumā lugas nosaukums ieguva nedaudz divdomīgu nozīmi. Ziniet, VSS139 nostādnes izskatās pēc totāla Gorkija lugas tulkojuma latviešu versijā. Ja to īstenos, Ždanoka ar savu kompāniju droši varēs pieteikties bezdarbniekos. Viņas misiju paveiks citi.
Šajā situācijā būtu apsveicami, ja Saeimā ievēlētās latviešu partijas beigtu mērīties ar krāniņiem brīdī, kad neviena no tām sevi nevar nosaukt par uzvarētāju, un ķertos pie savu tiešo pienākumu veikšanas: izveidotu valdību, pildītu priekšvēlēšanu solījumus utt. u.t.jpr. Ja viņiem tagad šķiet, ka principu demonstrēšana ir svēta lieta, lai kungi paskatās, piemēram, uz karaliskās zviedru akadēmijas ākstiem, kas, principus demonstrējot, dažu gadu laikā nolaiduši pasaules lielāko literāro prēmiju līdz līmenim, kad to nepiešķir nevienam. Nobrauciens: Aleksijeviča - Dilans beidzās ar likumsakarīgu bunkšķi, pēc kura akadēmiķes kundzes laulātā drauga nedarbi kļuva globālāki par literatūru un pasaules prestižu. Būtu labi, ja mēs tik tālu nenonāktu un jaunā Saeima spētu demonstrēt veselīgu un pragmatisku saprātu, pārskatot dažu labu steigā ceptu lēmumu.
Latviešu interneta portāli pirms dažām dienām izgaršoja ziņu par kautiņu Malmē Andra Nelsona vadītā Gewandhaus simfoniskā orķestra koncerta laikā. Tajā kāds Mālera fans nav izturējis, ka blakus sēdošā kundzīte čaukstinājusi košļeņu papīrīti, rupji pārkāpjot klasiskās mūzikas koncertu apmeklētāju uzvedības etiķeti. Mēģinājums slepus uzbrukt latviešu valodas un literatūras pozīcijām skolu mācību programmās ir ārkārtējs etiķetes pārkāpums no IZM puses, kas nudien nerotā IZM ierēdņus un padomdevējus. Īstenībā to varētu saukt par tādu diezgan paredzamu soli garajā ķēdē ar gadiem ilgstošo literatūras adaptēšanu, interpretēšanu, īsināšanu, dalīšanu tikumīgā un netikumīgā, spriedelēšanu par īstajiem un neīstajiem, pareizajiem un nepareizajiem rakstniekiem.
Visu šo gadu laikā neviens nekad nav pajautājis pašiem autoriem, vai viņi piekrīt šādiem dīvainiem īsinājumiem, tekstu skaidrojumiem un aiz matiem pievilktām interpetācijām, kas dzimušas kādu ierēdņu prātos. Tā ir tāda absolūta ignorance un nepieklājība, apspriest literatūrai un lasīšanai būtiskus jautājumus pat nepavaicājot, ko par to saka tās radītāji, apejot Latvijas Rakstnieku savienību, bet vienlaikus spēlējot demokrātiju un ieklausoties divu vai trīs cilvēku radītos NVO punduros, kuri no kabatas tiek izvilkti tad, kad tas vajadzīgs.