Vai Šuplinska perēs Šadurska iedēto olu?

Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.

Jāteic, šis nav pirmais, bet ir tikai kārtējais uzbrukums skolām, kurās padziļināti apgūst svešvalodas, mūziku, mākslu, matemātiku, informātiku. Vai šoreiz tas būs sekmīgs?

Iepriekšējās varas politiķus par šāda soļa aplamību izdevās pārliecināt gan 2016., gan 2017. gadā, kad papildu finansējumu draudēja atņemt svešvalodu apguvei jau no 2018. gada septembra. Tomēr ilgi ieceri atlikt neizdevās, un vēl iepriekšējā Saeima pērnvasar šādu Izglītības un zinātnes ministrijas un toreizējā ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) jauninājumu kopējās satura reformas ietvaros atbalstīja. Vai jaunā «bezkompromisu» vara būs necaursitama savā taisnīguma izpratnē un vienīgās patiesības pārliecībā, un vai tagadējā izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), pārfrāzējot JKP frakcijas vadītāju Jutu Strīķi, turpinās perēt šo Šadurska iedēto olu? Šuplinska šo kārtību aizstāv, sakot, ka, «ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem». Šīm speciālajām izglītības programmām ir augstāks finansējuma koeficients, tas nozīmē, ka to apguvei valsts tērē vairāk nekā citu programmu apguvei. Tagad, redz, visiem skolēniem tikšot nodrošinātas vienlīdzīgas izglītības iespējas. Paldies, ka tā rūpējaties! Aplausi nebeidz rimties!

Nav tā, ka skolās liegts padziļināti apgūt kādus mācību priekšmetus - licencējot to autorprogrammas, skolas tāpat kā līdz šim drīkst daļu priekšmetu mācīt pastiprināti, samazinot citu mācību priekšmetu stundu skaitu. Mainās tas, ka tiek noņemts papildu finansējums, kas bija nepieciešams, piemēram, mūzikas instrumenta apguvei, kur nepieciešama arī individuāla apmācība, svešvalodu apguvei dalītās nelielās grupās. Papildus par šīm specializētajām izglītības programmām valsts ik gadu piemaksājot ap četriem miljoniem eiro. Dzirdot par iztrallinātajām summām dažādās Rīgas struktūrās un citviet, šī summa raisa bēdīgu smaidu. Četru miljonu dēļ valsts gatava nogriezt skolēnu izaugsmes un talantu attīstīšanas iespējas un, kā pauduši mūzikas izglītības pārstāvji un dziesmu svētku diriģenti, arī apdraudēt dziesmu svētku tradīciju! Var jau teikt - lai iet uz mūzikas skolām! Bet tās visus tos, kas pašlaik mācās mūzikas klasēs, nespēj akumulēt, daļa arī uz tām neietu dažādu iemeslu dēļ. Jā, daļa šo skolu audzēkņu nesaistīs savu profesionālo dzīvi ar mūziku, nespēlēs profesionāli instrumentu, bet šis arī ir ieguldījums cilvēka pilnveidē, prasmēs, personībā, kas nav mērāms tikai ar šo prasmju profesionālas izmantošanas latiņu.

Var teikt - jāprasa šīs programmas piefinansēt pašvaldībām. Jā, varbūt viena otra to varēs atļauties, bet kur pazūd rūpes par vienlīdzīgām izglītības iespējām, zinot, cik ļoti dažāda ir pašvaldību finansiālā rocība? Vai tas ir taisnīgāk? Vai, ja tiks prasīts vecāku līdzfinansējums, tad būtībā tāpat kā bērnu veselības aprūpe, arī vidējā izglītība bez maksas lielā mērā paliks tikai uz papīra.

Skan cēli - līdz ar kompetenču izglītības satura ieviešanu vienādos izglītības iespējas. Bet - kāds sakars kompetenču izglītībai ar to, vai padziļināti apgūst vai neapgūst svešvalodu vai mūziku, un ar šā finansējuma nogriešanu? Vai politiķi neaizdomājas par to, kādēļ šīs programmas ir tik pieprasītas? Jā, var teikt, ka citas programmas izmaksā mazāk, tad jādod vairāk arī tām. Arī dažādas augstākās izglītības programmas izmaksā dažādi, bet tāpēc jau budžeta studentiem neprasa segt to izmaksu starpību! Turklāt šo var uzskatīt par atbalstu talantīgākiem, mērķtiecīgākiem skolēniem, ko nav iespējams sniegt piebāztās klasēs vispārizglītojošās programmās, uz ko vēl vairāk virzās ar otru - skolu tīkla reformu. Kāpēc jāiznīcina kaut kas pieprasīts, labs, kvalitatīvs, nolīdzinot līdz vienlīdzīgai viduvējībai? Neizskatās pēc rūpēm par labākas izglītības iespējām, par ko pastāvīgi skandē citas - skolu tīkla reformas kontekstā. Situācijā, kad Latvijas izglītība Eiropā neizceļas ar īpaši augstas kvalitātes piedāvājumu ambicioziem skolēniem un studentiem, noplicināt esošo kvalitāti, riskēt ar prasīgo skolēnu došanos labas izglītības meklējumos ārpus valsts nedrīkstam!