Gāzt vai negāzt, tāds ir jautājums!
Rīgas domes opozīcijas frakcijas tuvākajās dienās plāno sasaukt ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu nupat ievēlētajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR). Vai Turlais kļūs par īslaicīgāko Rīgas mēru neatkarīgās Latvijas vēsturē, vai viņam tomēr izdosies noturēties uz dreifējošā kuģa ilgāk nekā Andrim Ārgalim, kurš domes vadībā sabija vien desmit ar pusi mēnešu?
Ledus ir sakustējies, pēc desmit gadiem beigusies Nila Ušakova ēra Rīgas domē, jautājums, vai beigsies arī Saskaņas&Co ēra? Sākotnēji Saskaņa Rīgas vadību pārņēma kopā ar lielo kombinatoru Aināru Šleseru un viņa LPP, vēlāk par tās satelītu kļuva Andra Amerika GKR. Un «balsošanas mašīna», kā to tikai tagad atzīst no Saskaņas izslēgtā četrotne, varēja rullēt. Ne tikai balsošanas mašīna, bet, kā, velkot ārā vienu lietu pēc otras, atklāja KNAB un Valsts kontrole, arī paslepena Rīgas struktūru un tās finansiālo, administratīvo un ietekmes resursu pārņemšana un «izstrādāšana».
Interesanti, ka «balsošanas mašīna», «varas privatizācija» un citas nebūšanas četrotnei sāka traucēt tikai līdz ar balsojumu par jauno vicemēru Sandri Bergmani, nevis, piemēram, pēc korupcijas skandāliem. Pēkšņi viņus uztrauc visu deputātu, opozīcijas neiesaistīšana lēmumu pieņemšanā, to nepaskaidrošana. Vismaz jaunās frakcijas zicpriekšsēdētājs Valērijs Petrovs un bijušais vicemērs Vadims Baraņņiks bija deputāti arī iepriekšējā domē - ilga gan jēru klusēšana bijusi! Par Turlo mēra amatā, pēc frakcijas faktiskā līdera Alekseja Rosļikova teiktā, četrotne nobalsojusi, «lai neapturētu Rīgas domes saimniecisko darbību». Vai viņi strauji varētu mainīt viedokli un atbalstīt Turlā atcelšanu? Loģika saka, ka nevajadzētu, bet jautājums, vai iedarbosies kādi citi faktori, spēcīgāki par loģiku. Teiciens «tirgošanās šeit ir nevietā» uz šo situāciju un Rīgas domniekiem neattiecas. Arī Petrovs frakcijas pozīciju balsojumā vēl neatklāj, divdomīgi sakot, kas tā «var mainīties, jo te viss mainās katru dienu, katru stundu».
Katrā ziņā ārkārtas vēlēšanas četrīšiem ir pagalam neizdevīgas - nekādu lielo atpazīstamību, elektorāta un finansiālu atbalstu viņi īsā laikā gūt nespēs, ja vispār spēs nodibināt partiju. Šis nav pirmais gadījums, kad atkritēji no Saskaņas pašvaldībā uztaisa dumpi, cerību pilni, ka nu tik būs, un - nav! Atminamies, kā Liepājas domē iepriekšējā sasaukumā spuras gaisā sacēla trīs saskaņieši. Divi no viņiem tika izmesti no partijas par pievienošanos mēra Ulda Seska vadītajai koalīcijai, kuri 2017. gada vēlēšanās startēja ar savu veidojumu Liepāja kvadrātā, bet viens ekssaskaņietis pieteica savu sarakstu ar teju plaģiātisku nosaukumu Gods kalpot mūsu Latvijai. Nedz kvadrātbikši, nedz kalpotāji domē neiekļuva.
Lai arī Nils Ušakovs teic, ka partija drīzāk gatava prasīt vēlētājiem mandātu ārkārtas vēlēšanās nekā sadarboties ar nodevējiem, arī Saskaņas izredzes nav spožas. Jau pēdējās vēlēšanās Saskaņas un GKR bloka uzvara bija ļoti knapa, un pēc korupcijas skandāliem liela daļa elektorāta, pamatā latviskā, no šī bloka ir novērsusies. Saskaņas reitings krīt, bez Ušakova, kurš savu vilkmi apliecināja arī Eiroparlamenta vēlēšanās, nav tā pati Saskaņa ar to pašu svaru. Vienlaikus tā var paļauties, ka balsošanas mašīna strādā arī Saskaņas elektorāta pusē, tai, neatkarīgi ne no kā, ir pietiekami stabila uzticīgā elektorāta bāze, lielā mērā tādēļ, ka krievvalodīgajā auditorijā nav daudz alternatīvu. Latvijas Krievu savienība ir alternatīva mazākajai daļai krievvalodīgo pilsoņu, un arī te bez Tatjanas Ždanokas, kura būs Briselē, nevis Rīgā, šai partijai būs vājas izredzes. Saskaņa uz ārkārtas vēlēšanām noteikti nebūtu labākajā formā, bet partijas spēks ir relatīvs - ja vāji pretinieki, tad arī novārdzis līderis, kā mēnesi vienradža asinis nedabūjis Voldemorts, ir pietiekami spēcīgs.
Nacionālajā līmenī jaunākie partiju reitingi otro vietu uzrāda ZZS, kura Rīgas domē vispār nav pārstāvēta, turklāt tās reitings ir uz pusi zemāks nekā Saskaņai. Arī GKR bez Amerika būs grūti.
JKP? Visi tās līderi, dedzīgie korupcijas apkarotāji Rīgā no domes dziļās opozīcijas pamuka uz Saeimu, atstājot frakcijā plašākai sabiedrībai mazpazīstamus cilvēkus, kuri ārkārtas vēlēšanas nepavilktu. Arī tās finanšu trūkumu nevarēja nepamanīt jau Eiroparlamenta vēlēšanās. Ko sabiedrībai izsaka JKP frakcijas vadītāja Jāņa Ozola vārds? Viņš mandātu saņēma tikai pēc tam, kad septiņi no deviņiem domē ievēlētajiem konservatoriem devās uz Saeimu, vēlēšanās saņēma akurāt 560 plusiņus un 623 mīnusus. Spēcīgs līderis! Iespējams, to saprotot, Ozols pauž, ka, «jo ilgāk pastāvēs šī brīža situācija, jo vairāk pieaugs opozīcijas iespējas virzīt un panākt dažādu lēmumu pieņemšanu». Viņaprāt, arī pēc četrīšu izslēgšanas no Saskaņas saglabāsies cieša sadarbība starp izslēgtajiem un līdzšinējo koalīciju. Acīmredzot JKP gatava samierināties ar drupačām - kādu iniciatīvu akceptēšanu, kurām piekritīs arī četrinieks, iespējams, Turlā piedāvāto frakciju padomi vai ko citu, nevis «bezkompromisu» ārkārtas vēlēšanās cīnīties par varas pārņemšanu un solīto korupcijas izskaušanu domē.
Nekāds tautas mīlulis un vilcējs nav arī AP! frakcijas vadītājs Viesturs Zeps, kurš vēlēšanās saņēma 553 plusus un tika svītros 833 reizes un pa adatas aci iekļuva domē. Turklāt ārkārtas vēlēšanu gadījumā varētu teikt, ka to, ko neizdarīja AP! ministrs Juris Pūce, izdarīja pati Saskaņa - pašatlaidās un izprovocēja šīs vēlēšanas. Pārņēma darba kārtību. Visdrīzāk ārkārtas vēlēšanās lielāku mandātu skaitu varētu iegūt nacionāļi un arī Jaunā Vienotība, kurām ir pieredzējušāki un redzamāki līderi - Baiba Broka un Vilnis Ķirsis. Vai opozīcija šajā situācijā spēs būt vienota centienos panākt ārkārtas vēlēšanas? Kuri būs gatavi runāt un sadarboties ar četrotni, kura, saprotot arī savas perspektīvas, gatava runāt ar visiem par visu, lai tikai nepazaudēt visu.
Turlā spēja noturēties būs atkarīga ne tik daudz no viņa manevrēšanas prasmēm kaujas laukā, kur viņam ir zināma pieredze, bet drīzāk no partiju pretrunīgajām interesēm un ārkārtas vēlēšanu neizdevīguma vairumam no domē pārstāvētajām frakcijām.