Sīkie kariņi – tā vērti?
Pēc nedēļas amatā tiks inaugurēts jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savu pirmo vizīti iecerējis uz draudzīgāko no draudzīgākajām kaimiņvalstīm – Igauniju. Un akurāt pēc mēneša – 1. augustā – stāsies spēkā Saeimas zibenīgi pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam premjera Krišjāņa Kariņa igauņiem pieteiktā kariņa ietvaros.
Būs augstākajām valsts amatpersonām par ko parunāt. Bet varbūt tomēr mainīt azimutu - galu galā, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmajā valsts vizītē devās uz Somiju? Njā, bet uz kurieni? Arī jaunievēlētajam Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam pēc inaugurācijas pirmā ārvalstu vizīte 16. jūlijā būs Polijā.
Protams, pirmās prezidentu valsts vizītes ir vairāk simboliski žesti, un tamlīdzīgus karstos jautājumus tajās aktualizē pamatā vien žurnālisti. Tikmēr diplomātijā viss skaisti, un Ārlietu ministrijas aprakstā par Latvijas un Igaunijas attiecībām lasām, ka abas «saista izcila sadarbība». Atceramies arī, cik draudzīgi pērn Latvijas un Igaunijas valdība tikās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā valdību simboliskā kopsēdē. Un nu - akcīzes kariņš! Cīnoties par savām ekonomiskajām interesēm, abu valstu starpā 90. gados bijuši gan reņģu, gan cūku kari, bijuši lokālāki Valkas - Valgas kariņi par upes piesārņojumu, par vienprātību nevar runāt attiecībā uz RailBaltica projekta realizāciju un vadību. Protams, ekonomiskie strīdi ar kaimiņvalstīm ik pa laikam pavīd, ir un būs, jo esam arī konkurenti.
Jautājumā par akcīzes karu gan vēl var strīdēties, kurš to uzsāka un pieteica. Kariņš vaino igauņus, kuri «igauņiem neraksturīgā straujumā» samazinājuši akcīzes nodokli alkoholam par 25%, tādējādi cenšoties atturēt igauņu alkotūristus investēt Latvijas ekonomikā un valsts budžetā. No otras puses - vai karastāvokli neizprovocējām mēs paši, lai arī gadu no gada akcīzes nodokli alkoholam ceļot, tomēr to pastāvīgi saglabājām zemāku, un rezultātā simtiem miljonu igauņu un skandināvu eiro tika atstāti Latvijā? Protams, mums jāraugās arī uz otru pusi - leišiem, ar kuriem akcīzes nodoklis ir līdzīgs. Drīzāk var teikt, ka igauņi nolaižas tuvāk Baltijas valstu līmenim. Ja šis pierobežas alkobizness pārsvērtos uz Igauniju un ja ar samazināto akcīzi igauņi vēl arī piesaistītu skandināvu alkotūristus, viņi nošautu divus zaķus reizē. Turklāt igauņu pazeminātais nodoklis joprojām būtu augstāks nekā Latvijas līdzšinējais akcīzes nodoklis, bet starpība vairs nebūtu tik vilinoša, lai brauktu iepirkties uz Latviju pašpatēriņam. Loģiska savu interešu aizstāvība.
Vai ir adekvāta reakcija no Latvijas puses? Protams, valstij jādomā par budžeta ieņēmumiem, jo otrā pusē pieprasījumu un vajadzību ir pārpārēm - daudz nepietiekami finansētu nozaru - kā veselība, izglītība -, nepietiekamas investīcijas infrastruktūrā, ceļos, reģionālajā attīstībā, zinātnē, sociālajā aizsardzībā, nabadzības mazināšanā utt. 100 miljoni, ko veido pamatā šā patēriņa akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, nav visu šo problēmu risinājums, tomēr ir būtisks pienesums. Akcīzes nodokļa pazemināšana par 15% līdz 2020. gada 29. februārim kā ar nazi nenogriezīšot ar alkohola tirdzniecību pelnošo pierobežas uzņēmēju biznesu, ļaušot tam pārorientēties. Bet ne jau par šiem uzņēmējiem valsts tā rūpējas! Tāpat kā uz Krievijas tirgu strādājošajiem uzņēmējiem bija jāpārorientējas uz citiem tirgiem pēc sankciju kara ar Krieviju, tāpat šiem vajadzētu pārorientēties, ņemot vērā apstākļus, kas atkarīgi no kaimiņvalsts politikas, - tas ir normāls šā biznesa risks, ar kuru jārēķinās, līdzīgi kā jebkurā biznesā.
Valdības primārais uztraukums tomēr ir par budžetu, kas nozīmē arī uztraukumu par spriedzi koalīcijā, ministrijām nesaņemot prasīto vai vajadzīgo finansējumu, partijām nespējot pildīt solīto, liekot valdībai spert nepopulārus soļus, tādējādi mazinot savu popularitāti, savas izredzes nākamajās vēlēšanās un vēl šajā Saeimas sasaukumā. Šis ir tas iekšdedzes dzinējs, kas dzina šo valdību tik ātri vienoties par akcīzes nodokļa samazināšanu.
Vēl - politiķiem ar šo nācies atzīt, ka nodokļu samazināšana vienmēr nenozīmē nodokļu ieņēmumu kritumu. Iepriekš, paaugstinot akcīzi, VID skaidroja, ka «mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais - nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus». Tātad - nodokļa paaugstināšana tika pamatota ar nepieciešamību iekasēt lielākus nodokļus, bet tagad tieši otrādi - šā paša mērķa sasniegšanai tiek pazemināts nodoklis! Sabiedrības veselības mērķi uz šī fona kļūst otršķirīgi.
Pēc abu valstu manevriem cenas starpība alkoholam saruks, saruks pārdošanas apjomi, arī no katras pārdotās vienības akcīzes un PVN iemaksas budžetā - jebkurā gadījumā efekts uz budžetu būs negatīvs. FM runā par 32 miljonu eiro zaudējumiem. Akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam, cigaretēm un degvielai tika ieviesta kā nodokļu reformas efektu amortizējošs mehānisms. Nodokļu reforma ļāva nedaudz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviest lielāku neapliekamo minimumu, ieviest nulles likmi reinvestētajai peļņai. Tādējādi rodas bažas, vai par alkohola akcīzes samazināšanu nesamaksāsim ar palielinātu akcīzi degvielai, pieliktu darbaspēka vai pievienotās vērtības nodokli, kas jau ir par procentpunktu augstāks nekā kaimiņvalstīs, vai atceltiem kādiem nodokļu atvieglojumiem.
Igaunijas premjers paudis, ka akcīzes nodokļu karā neiesaistīsies un vēl vairāk likmi pēc Latvijas ātrās reaģēšanas manevra nepazeminās, tādējādi acīmredzami norādot, kurš te ir agresors. Arī Lietuva, kā norādījis tās finanšu ministrs, nesteigšot pazemināt akcīzi precēm, kuras iespaido sabiedrības veselību, jo «ilglaicīgi mērķi ir svarīgāki par īslaicīgiem ieguvumiem». Kaimiņvalstu attiecību kontekstā diez cik labi neizskatāmies - Latvija būs parādījusi savu mazspēju pelnīt gudri un ilgtermiņā.