Tie pirmie būs tie pēdējie
Daudzu partiju Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā uzpumpētais mākslīgais skaistums ir paplucis, eksaltēto strīdu un dāsno solījumu viesto cerību inerce beigusies. Par vīru sāk spriest mazāk pēc cepures, vairāk pēc darbiem, – apmēram šādi varētu tulkot jaunākos SKDS partiju reitingus. Šīs tendences aizsākumus varēja manīt jau pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktajos SKDS politiķu un amatpersonu reitingos februārī, neilgi pēc valdības izveides, un tagad tās tikai pastiprinājušās.
No Saeimas vēlēšanu līderēm laika gaitā visvairāk vēlētāju acīs degradējusies KPV LV, ap kuru lielāki vai mazāki skandāliņi bijuši nepārtraukti. Ministru izvēle un atteikumi, labklājības ministres Ramonas Petravičas vīra uzņēmuma nodokļu lieta, ministres nepārliecinošais sniegums, OIK solījumu nepildīšana un vainīgo meklēšanas pārvēršana par farsu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, partijas līderu publiskie strīdi, šķelšanās un deputātu aiziešana, izslēgšana no partijas un frakcijas, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro pēkšņā Latvenergo padomes atlaišana un aizvietošana ar savējiem, frakcijas vadītāja Ata Zakatistova krimināllieta un novilcinātā Saeimas piekrišana izdošanai kriminālvajāšanai, virknes atbalstītāju un biedru paziņošana par novēršanos, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena dīvainie izteikumi par mammas uzņēmuma vajāšanu, kuram fiksēti normatīvo aktu pārkāpumi, iespējams, arī Deglava tilta steidzīgā slēgšana, pretēji cerētajam, nenostrādāja viņam par labu... Grūti visu pat uzskaitīt.
Ja zem piecu procentu vēlēšanu barjeras KPV LV atrodas jau ilgāku laiku, tad tikai tagad tai tuvu līmeni sasniegusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura ir rekordiste sabiedrības atbalsta krituma ziņā jūnijā. Ja neilgi pēc vēlēšanām tās reitings turējās vēl ap 10% un valdības veidošanas sarunu laikā janvārī bija uzlēcis līdz 12%, tad tagad ar 4,6% JKP arī piezemējusies tikai nedaudz pirms KPV LV un arī zem ievēlēšanai Saeimā nepieciešamās atzīmes. Reitinga kritums kopš janvāra ir bijis neliels, un straujāko kritumu partija piedzīvojusi tieši vasarā. Kas tāds noticis?
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita pompozais paziņojums par neuzticēšanos Latvijas dzelzceļa valdei nav radis dzirdīgas ausis nedz nozares ekspertos, nedz plašākā sabiedrībā, un padome joprojām nav nedz atlaidusi šo valdi, nedz citādi to sodījusi vai piebalsojusi kritikai. Bet Linkaits noteikti nebūs galvenais vaininieks - viņam vienīgajam no JKP līderiem valdības darba sākumā bija pozitīvs reitings. Jālūkojas drīzāk pārējo negatīvi vērtēto JKP ministru, kā arī pastāvīgi vairāk kritiski uzlūkotās frakcijas vadītājas Jutas Strīķes virzienā.
Iespējams, JKP sāk maksāt arī par «solīts makā nekrīt» priekšvēlēšanu taktikas īslaicīgo ieguvumu un cilvēki arī aiz kaismīgajiem vārdiem par bezkompromisu tiesiskumu ierauga paslēptos draudus demokrātiskai un tiesiskai pārvaldei, amatpersonu un institūciju vadības atcelšanai un iecelšanai. JKP līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzstājīgā iniciatīva par ģenerālprokurora Ērika Kalmeiera darba vērtēšanu Saeimā gan mīļā miera labad uzsākta, bet pavadīta ar diplomātiskiem koalīcijas partneru mājieniem par to, ka atbrīvošanās no Bordānam netīkamiem cilvēkiem tomēr jāveic, ievērojot tiesiskuma rāmjus. Pedagogus pamatīgi nokaitinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, augstprātīgi nozākājot pedagogu kvalitātes, kā arī nespējot pārliecināt pedagogus par viņu atalgojuma palielināšanas solījuma reālo segumu - tikko ministre bija stāstījusi par garantētu finansējumu pedagogu algu palielināšanai, Finanšu ministrija paziņoja, ka savu zieģeli nepienācīgi aizpildītajam pieprasījumam virsū likt nevar, savukārt Lietuvas pedagogi steidza atspēkot ministres intervijā Neatkarīgajai samuldēto par pedagogu studijām, bet pedagogu arodbiedrība dejas ap pedagogu algām dēvēja par cinismu.
Pamazām turpina kristies ZZS reitings, kas tās esošajā pozīcijā - opozīcijā - ir loģiski, vara un līdz ar to arī mediju un sabiedrības uzmanība ievērojami zudusi, nav darbu, ar ko palepoties, jaunā vara visā, ko nespēj uzlabot, vaino veco valdību. Gan vietā, piemēram, par nodokļu refomas samudžinātību, gan nevietā, piemēram, naudas neieplānošanu pedagogu algu palielināšanai budžetā, kurš jāplāno un jārealizē jau jaunajai valdībai.
Balstoties uz savu lojālo elektorātu, savos ūdeņos, apmēram pa vidu, samērā stabili dreifē Nacionālā apvienība un Attīstībai/Par!, savukārt labējo partiju spektrā pamatīgu izrāvienu veikusi pirms vēlēšanām pussabrukusī vecā Jaunā Vienotība (JV). Visdrīzāk, tā uzsūkusi daļu JKP un ZZS elektorāta. Vienotības atbalstītājus allaž piesaistījusi partijas vara un ietekme, kas viņus uzrunā arī pašlaik, kad turklāt zudis būtisks plašu kritiku raisījušais Solvitas Āboltiņas faktors. Bet pamatā JV ceļ premjers Krišjānis Kariņš un citu partiju snieguma bālums vai muļķība. Ja klasiskajai «tantei Bauskā» pajautātu, lai ātrumā nosauc kādus JV ministrus, līderus, nez vai vairākumam nāktu prātā kas vairāk par Kariņu, kurš tieši šīm pašām tantēm simpatizē ar savu miermīlīgo komunikācijas formu, stalto augumu, nezūdošo smaidu. Jau februāra amatpersonu vērtējumā tika fiksēts ievērojams sabiedrības atbalsts personīgi Kariņam, un, visdrīzāk, uzticības kredīts papildināts.
Protams, nacionālā līmeņa reitingus viens pret vienu nevar ņemt vērā, domājot par potenciālajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, tomēr tos arī nevar ignorēt. Būtiskas izmaiņas te ienestu Gods kalpot Rīgai (GKR) lokālā ietekme, bet korupcijas skandālu un domes haosa radītais Saskaņas reitinga ievērojamais kritums, kuru pastiprinājusi Nila Ušakova sākotnējā noiešana ēnā un pārcelšanās uz Briseli kopā arī ar GKR līderi Andri Ameriku, ir tas faktors, kurš liek domes sabrukušajai koalīcijai tomēr pacensties restartēties, neraugoties uz daļas konkurentu bālumu Rīgas domē labējā spektrā.