«Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.» Kura? Protams, KPV LV. Bet – jāsāk ar sevi!
Un sākusi tā jau sen, jau neilgi pēc necerēti spožajiem panākumiem 13. Saeimas vēlēšanās, kurās ieguva visvairāk balsu no latviskajām partijām un 16 mandātu Saeimā, un turpina vienā laidā! Jautājums, vai kas paliks pāri pēc šīm pārmaiņām, tostarp KPV LV dibinātāja un līdzpriekšsēdētāja Artusa Kaimiņa izslēgšanas no Saeimas frakcijas? Vai paliks ilgtspējīga partija un esošā koalīcija, kuras jau tā nesaskanīgās mozaīkas daļas sakapātas vēl sīkākos gabaliņos?
Briestot Saeimas vēlēšanām, KPV LV 2018. gada februārī ievēlēja pat trīs līdzpriekšsēdētājus, «kuri vienlaicīgi ir arī partijas priekšsēdētāji», - Artusu Kaimiņu, Lindu Liepiņu un Ati Zakatistovu.
Līdz vēlēšanām, vismaz ārēji, viss ritēja gludi, bet, sākoties pārbaudei ar varu, sākās arī nesaskaņas. Skaļākās - starp abiem līderiem - Kaimiņu un partijas premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, kuru pēc Kaimiņa rosinājuma pērn februārī valde izslēdza no KPV LV, Gobzemam turpinot darboties frakcijā. Pāris dienas pirms tam KPV LV Saeimas frakcija lēma par piecu Krišjāņa Kariņa valdību neatbalstījušo, tostarp Gobzema, izslēgšanu no frakcijas - pretēji Kaimiņa un Alda Blumberga nostājai, frakcijas vairākums to neatbalstīja, un pirmo reizi Saeimā darbojās frakcija ar dažādiem iekšējiem grupējumiem attiecībā pret koalīciju un valdību. Neilgi pirms plānotā partijas kongresa februāra otrajā nedēļā, kā tas noteikts statūtos, par aiziešanu no valdes paziņoja Liepiņa, kuras lēmuma būtisks katalizators bija tieši Kaimiņš. Viņa darbība gan frakcijā, gan valdē esot destruktīva un nogurdinoša, nepieņemami esot arī viņa personīgo interešu stādīšana augstāk par partijas interesēm. Līdzīgu argumentāciju par Kaimiņa un Blumberga izslēgšanu no frakcijas pauda arī frakcijas vadītājs Zakatistovs, kurš atgriezies pilnvērtīgā darbā pēc Satversmes tiesas sprieduma. Proti, Kaimiņam tīkot gozēties priekšā tiem, kuri dara darbu, viņš nespēlējot komandā. Abu izslēgšanu acīmredzot nevar reducēt vien ar no frakcijas atšķirīgo balsojumu par Rīgas domes atlaišanu un tās ārkārtas vēlēšanu termiņu. Blumberga izslēgšana publiski netika īpaši vētīta, acīmredzot Kaimiņš un viņa uzticamais pavadonis tiek uztverti kā vienots elements.
Katrā ziņā, situācija, kad Kaimiņš ir izslēgts ko frakcijas un vienlaikus ir partijas līdzpriekšsēdētājs un valdes loceklis «ar tiesībām pārstāvēt partiju atsevišķi», ir amizanta un paģēr tālāku darbību. Tā varētu sekot partijas kongresā 8. februārī vai vēlāk, ja pirmajā mēģinājumā, līdzīgi kā pērn, nesanāks biedru kvorums. Ja vēl pērn valdīja noskaņa, ka biedru vairākums nepieņems nekādus lēmumus pret Kaimiņu, tad pēc Saeimas frakcijas veiktās izraidīšanas sēkla citādai attieksmei varētu būt iesēta un jau padīgusi. Frakcijā Kaimiņu atbalstīja vien aktieris Ivars Puga.
Kaimiņa pozīcijas nestiprina arī viņa atbalsta kritums sabiedrības acīs, kas izslēdz iespēju sekmīgi veidot jaunu politisko spēku. Otrreiz vienā upē neiekāpsi, jo īpaši, ja pirmo esi pieķēzījis. Saskaņā ar SKDS veikto politiķu darba vērtējuma aptauju, kas decembrī tapusi pēc Neatkarīgās pasūtījuma, no KPV LV politiķiem Kaimiņš ir ne tikai visnepopulārākais ar zemāko reitingu kopumā gan pilsoņu, gan visu iedzīvotāju vidū, bet arī vienīgais no KPV LV politiķiem, kuram kopš pagājušā gada februāra ir zudis atbalstītāju skaits un īpatsvars. Ja vēl 2014. gada decembrī viņu pozitīvi vērtēja 32%, pērn februārī - 22% aptaujāto iedzīvotāju, tad decembrī vairs tikai 15%, sasniedzot arī kritiķu rekordu - 63%. Lai arī vēlēšanu gadījumā svarīgs pamatā ir atbalstītāju skaits, nav mazsvarīgs arī negatīvi noskaņoto rādītājs, kas svarīgs, domājot par lielas pīrāga daļas - neizlēmušo, svārstīgo vēlētāju - piesaistīšanu. Pretēji Kaimiņam tas apmēram trīsreiz mazāks ir KPV LV ministriem Ramonai Petravičai, Sandim Ģirģenam un Ralfam Nemiro, turklāt pērn viņiem visiem ir audzis atbalstītāju pulciņš. Gan iedzīvotāju, gan pilsoņu vidū Ģirģena un Nemiro darba pozitīvo vērtētāju ir vairāk nekā Kaimiņam, no kura daudz vairs neatpaliek arī sākotnēji daudz kritizētā Petraviča. Tādējādi Kaimiņš arvien vairāk kļūst par partijas enkuru. Reālākā viņa iespēja būtu legalizēt savu darbību JKP.
Interesanti gan, ka tas, kas pagalam nederīgs KPV LV frakcijai, labi der koalīcijai. Arī bez Kaimiņa un Blumberga koalīcijai būtu stabils vairākums Saeimā, 60 balsu, bet drīzāk jau stabilāki koalīcijas balsti varētu būt abi frakcijas izraidītie kā pati KPV LV frakcija, kura jau sākusi kritiski vērtēt vienu otru koalīcijas iniciatīvu. Iespējams, ka tieši šī atšķirīgā pozīcija koalīcijā, kas ar laiku varētu pat rezultēties tās atstāšanā, piebiedrojoties daļai bijušo partijas biedru, varētu tieši kļūt par KPV LV glābējriņķi, vienalga, kāda no brāļu Ģirģenu, Zakatistova vai cita vadībā. Citādi neredzu, kā var veģetēt koalīcijā tik revolucionāras pārmaiņas solījusi partija, kuras mājaslapas pirmo atvērumu joprojām rotā devīze «Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas» un virkne priekšvēlēšanu solījumu, kuri netiek pildīti!