Alkohola nodokļi pret darbaspēka nodokļiem?

Ja nodokļu sistēma ir viens no būtiskākajiem valdības politiskā, ekonomiskā, sociālā kursa rādītājiem, tad Krišjāņa Kariņa valdības jau veiktās un vēl plānotās nodokļu izmaiņas neliecina par skaidrību, kurp virzīties.

Par gaidāmajām plašākām nodokļu izmaiņām no nākamā gada koalīcija vēl diskutē aiz slēgtām durvīm, bet pakāpeniskai sagremošanai jau izmesti daži kauliņi. Politiķi noturējušies pie solījuma biežāk kā reizi trijos gados neraustīt darbaspēka un citu pamatnodokļu likmes, bet paķimerējusies ar akcīzes nodokli gan. Ja gada nogalē autovadītāji steidza pildīt degvielas tvertnes pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas degvielai, tad tagad būtu jānodrošinās ar grādīgajiem dzērieniem, jo īpaši stiprajiem?

Akcīzes likme no 1. marta saskaņā ar vēl iepriekšējā valdībā pieņemto nodokļu reformu kāps visiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet visstraujāk tieši stiprajam alkoholam, jo politiķi pērn to bija izvēlējušies kā «gada preci», kurai samazināt akcīzes nodokli. Kopā ar iepriekš ieplānoto pieaugumu un pagājušā gada atlaides izbeigšanos kāpumam vajadzētu būt par 30%, kas būšot trīs eiro par litru stiprā alkohola. Pusstopiņam par pusotru eiro, ja ar zemāku grādu skaitu, vēl mazāk. No alkohola neregulāra lietotāja viedokļa, jo īpaši domājot par tiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem nabadziņiem, kam valsts nespēj izmaksāt pienācīgas algas, - adekvāts ziedojums sabiedriskā labuma un arī savas veselības vārdā, ja tas kādu attur no grādīgā iegādes. Redzot alkohola cenas, kas ir viens no tā pieejamības faktoriem, saistību ar alkohola lietošanas apmēriem, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija un to vadošā partija Attīstībai/Par!, tāpat kā medicīnas nozares pārstāvji, vēlas turēties pie iepriekš pieņemtā likuma un likmes paaugstinājuma, kamēr KPV LV, JKP un Finanšu ministriju un valdību vadošā Jaunā Vienotība gatava kārtējam reveransam alkohola tirgotāju priekšā un likmi kārtējo reizi samazināt jeb, kā politiķi to iepako, «celt pakāpeniskāk». Protams, var teikt: «Par valsti domājot,» kā krievu miljardieriem atpūšoties burbuļvannā populārajā krievu humora raidījumā Naša Raša. «Par valsti domājot», pērn koalīcija steigā samazināja likmi stiprajam alkoholam, lai glābtu pierobežas biznesu un kopējos valsts budžeta ieņēmumus. Ja pierobežas bizness uz brīdi tika nedaudz pastutēts, tad budžeta ieņēmumu prognozes tieši no alkohola akcīzes nodokļa izrādījās pārāk optimistiskas - no plānotajiem 284,2 miljoniem pērn iekasēti vien 255,7 miljoni eiro. Te gan derētu smalkāk paanalizēt, kāds ir alkohola eksporta un iekšējā patēriņa kritums, bet skaidrs ir tas, ka šis pērnā gada valdības reveranss nav attaisnojies, vismaz budžeta ieņēmumu ziņā. Neraugoties uz to, valdība plāno atkārtot šo pašu kļūdu vēlreiz - domājot par valsti vai par alkohola tirgotājiem? Piesaukti tiek lobiju dati, ka akcīzes celšana samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 37 miljoniem, saglabājot to līdzšinējā apmērā - tikai par nepilnu miljonu, Finanšu ministrija operē ar skaitļiem 10-20 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā iepriekš, šie ir tikai kārtējie minējumi. Toties iespaidīgi ir Ārstu biedrības piesauktie dati par Latvijā 450 cilvēkiem, kas ik gadu mirst alkohola pārtēriņa dēļ.

Ja iepriekšējā nodokļu reformā akcīzes kāpuma mērķis bija kompensēt citu ieņēmumu kritumu, tostarp no nelielā darbaspēka, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma, tad tagad šķiet - tieši otrādi - akcīzes ienākumu kritumu koalīcija grasās kompensēt ar darbaspēka nodokļu kāpināšanu. Pirmie upuri būs mikrouzņēmumu, patentmaksu un autoratlīdzību saņēmēji, nepilnas slodzes strādājošie, kas, pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) domām, esot vienkārši izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Daļēji, protams, tas tā ir, bet te liels risks reizē ar netīro ūdeni izliet arī bērnu. Interesanti, ka tieši darbaspēka nodokļu ienākumi valsts budžetā pērn ir būtiski auguši, un, izskatās, ka, saredzējusi te naudas āderi, vara to turpinās ekspluatēt, neraugoties uz uzņēmēju sūkstīšanos par jau tā augstajām darbaspēka izmaksām Latvijā, kas ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Atvieglojumu uzņēmējiem varētu dot trūkstošā darbaspēka ievešana no trešajām valstīm, attiecībā uz kuru koalīcijas nevēlas liberalizēt nosacījumus. Bet, ja reiz darbinieki ir nepieciešami, tad tie te arī nonāk - nelegāli kādās no kontrolētājiem vieglāk paslēpjamās darbavietās vai puslegāli caur Poliju vai citām valstīm noformēti. Saskaņā ar ēnu ekonomikas pētījumu Latvijā nelegāli strādājot 10-15 tūkstoši ārvalstnieku. Pārprastas nacionālas politikas dēļ, nepaņemot nodokļu iemaksas no šiem strādājošajiem, acīmredzot vairāk tiks ņemts no legāli strādājošajiem. Palielināt darbaspēka nodokļu ieņēmumus var, palielinot strādājošo skaitu vai palielinot esošo strādājošo maksājamos nodokļus. Izskatās, ka ar atsevišķu nodokļu režīmu izskaušanu, vienlaikus neatverot durvis papildu darbaspēka ieplūšanai, strādājošo skaits ja ne samazināsies, tad noteikti neaugs, tādējādi atliks otrais ceļš. Nodokļu politikas pamatnostādne: ņemšana tur, kur vieglāk paņemt, nevis tā, lai labvēlīgāk ietekmētu ekonomisko izaugsmi, labklājību un to pašu daudz piesaukto nevienlīdzības mazināšanu.