Rīga būs jāieņem triecienā
Starts ir dots, un žurku skrējiens pēc miljoniem var sākties! Atvainojiet, pēc iespējām strādāt rīdzinieku labā.
Daži jau paņēmuši falšstartu, tomēr netiek diskvalificēti, jo politikā šis vienkārši ir maksas pakalpojums. Politikā daudz kas ir pērkams, un, pateicoties pašu politiķu pašapdāvināšanās aktam, naudas netrūkst, vismaz Saeimā esošajām un nedaudz aiz borta palikušajām partijām. Laika ir maz, daļai partiju nav ne līderu, ne kandidātu listes, ne programmas, ne sajēgas, ko un kā darīt kampaņā. Rīga būs jāieņem triecienā, un šādā cīņā var uzvarēt vai nu ar masu - lielu naudu, vai ar viltību, pārsteidzot pretinieku, kas varētu būt kāds negaidīti pievilcīgs kandidāts vai programmatisks vingrojums, vai kādu superieroci, piemēram, kādu kampaņas realizācijas, mārketinga elementu, melno kampaņu vai citiem nepieejamu resursu.
Pateicoties partiju valsts dotāciju seškāršošanai, reklāmu salūts tiek šauts gan tumsā, gan gaišā dienas laikā. Lai paspētu izšaut vēl ārpus priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlētajiem 171 706 eiro, Attīstībai/ Par! vēl pirms domes atlaišanas sāka reklamēt labo cilvēku Mārtiņu Staķi. Ko darīs, izdomās vēlāk, galvenais, ka ir labs cilvēks, kurš turklāt brīvajā laikā dzied korī!
Ar koristiem Rīgas domē gan nav tās jaukākās asociācijas. Domē ietekmīgais kordiriģents Aleksandrs Brandavs no GKR pēc iesaistīšanās politikā sāka gūt pasakainus ienākumus no transporta firmām, kuras uzvarēja dažādos domes konkursos, bet pērn KNAB viņu aizturēja saistībā ar kukuļošanas lietu Rīgas satiksmē un Rīgas kartē. Šos skandālus ar vēlākajām amatpersonu pieņemšanām, atlaišanām Rīgas satiksmē Rīgas nu jau eksmērs Oļegs Burovs acīmredzot grib iebāzt atvilktnē, no arī priekšlaicīgi izlīmētajiem plakātiem uzrunājot rīdziniekus. «Pārbaudīts darbā.» Jautājums tikai, vai pārbaudi izturējis? Spriežot pēc sešu ietekmīgu valdes un frakcijas vadībā esošu biedru aiziešanas no GKR ar Burovam veltītiem smagiem pārmetumiem - diez vai. Galu galā mēra amatā viņš nostrādājis vien pusgadu, turklāt pēdējos mēnešus par jēdzīgu darbu to grūti nosaukt. Protams, gaidot domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, ķerot vēl pēdējā brīža labumus un ietekmes, katrs no spēlētājiem domā par savtīgo labumu, nevis darbu rīdzinieku labā, un tur viens Burovs maz ko var glābt. Tomēr lielā mērā tieši viņš ir domes iekšējo nesaskaņu cēlonis, kas rezultējās pilnīgā haosā. Katrā ziņā pēc pēdējā domes cēliena Burovam un GKR, kurai, iespējams, pāragri izdarot secinājumus, piebiedrojies zaļais Viesturs Silenieks, vēlēšanas būs liels izaicinājums. Arī ņemot vērā GKR valsts finansējuma neesamību. Arī iepriekš dāsni ziedojušais Brandavs te vairs nebūs palīgs. Tā kā domes vadību jau ir pārņēmuši Saeimas iecelti administratori, arī uz administratīvo resursu nevarēs paļauties.
Daudz labākā situācijā ir Saskaņa, kura Burova valdīšanas laikā varēja atļauties opozīcijas gājienus un kritizēt virkni lēmumu vai ieceru, piemēram, dažādu sociālo labumu samazināšanu budžeta konsolidācijas dēļ. Tā kā atbildība par budžetu, kuru, iespējams, pieņems administratori, vairs nebūs jāuzņemas Saskaņai, tā varēs turpināt solīt šos labumus, papildus etniskajam vēlētājam (tikai apmēram puse Rīgā ir latvieši) pretendējot arī uz gados vecāka elektorāta atbalstu. To nedrīkst nenovērtēt par zemu - teju 150 tūkstoši jeb 37% rīdzinieku ir pensijas vecumā! Iepretim tukšiem 3x500 solītājiem nacionālajā līmenī Saskaņai ir reāli jau strādājoši instrumenti. Protams, dārgi, protams, citiem strādājošajiem par to netieši jāmaksā, piemēram, nesaņemot atbalstu citām iedzīvotāju grupām.
Pēc koalīcijas partijām lielāko atbalstu iepriekš saņēma JKP un Latvijas attīstībai, kura mainījusi partneri un LRA vietā tagad sev piekabinājusi Progresīvos. Iespējams, ka ar draudzīgo Staķi, progresīvajiem jauniešiem un lielo naudu attīstībniekiem varētu klāties nedaudz labāk nekā JKP ar Juri Jurašu priekšgalā, kurš jau reiz ievēlēts aizmuka no domes uz Saeimu līdz ar pārējiem astoņiem Rīgas pārveidotājiem ar Bordānu un Strīķi priekšgalā. Kādēļ lai ticētu vēlreiz?
LRA pēc ilgākiem meklējumiem pieslējusies nacionāļiem. Iespējams, ka Edvards Smiltēns ar savu jaunavīgo enerģiju labi papildinās lēnprātīgo Einaru Cilinski, bet tikpat labi šis tandēms var būt viens otru izslēdzošs. Likvidēt rindas bērnudārzos, ko NA izvēlējusies par savu vadmotīvu, nav nekas unikāls, tāpat kā ielu remonti, kapitālsabiedrību jēdzīga pārvaldība, iekšpagalmu sakārtošana, ko sola daudzi. Domē bijušās opozīcijas partijas faktiski varētu pārkopēt iepriekšējās programmas. AP varēs celt koncertzāli un muzeju, konservatīvie - atslepenot dokumentus, auditēt visu pa labi un pa kreisi, Jaunā Vienotība - būvēt īres dzīvokļus, siltināt mājas, stādīt kokus, apkarot korupciju, nu jau ne tikai daudz runājot ar Vilni Ķirsi, bet arī kaut ko no lietas vairāk saprotošo policijas bijušo šefu Intu Ķuzi. Vai arī ņemt piemēru no Saeimas vēlēšanu populisma un, kā JKP, turpināt solīt bezmaksas sabiedrisko transportu visiem un citus brīnumus. Galu galā mērenumam zibenskarā nebūs vietas, bet jācer, ka kārtējiem solītajiem putras kalniem vēlētāji vairs neticēs.