Koalīcijas vērte

Pirms lemšanas par trīs valdības sekretariātu likvidēšanu vai to saglabāšanu no valdības vīru mutēm izskanēja runas, ka sekretariātu likvidēšana nebūtu tā vērta, lai upurētu valdības stabilitāti.

Ja valdība nespēj atteikties no īpašo uzdevumu sekretariātiem tikai tāpēc, ka tā dēļ varētu pajukt koalīcijas vienotība, tad jājautā, uz kādiem puņķiem turas šī koalīcija?

Arguments: valdības, koalīcijas stabilitāte sekretariātu saglabāšanai liecina par to, ka sekretariātu ministru amati partijām vajadzīgi kā dekorācijas, kā administratīvais resurss, kā bezmaksas reklāma. Iespējams gan, ka te partijas pārrēķinās, jo iedomātā reklāma ne vienmēr sanāk kā reklāma, jo reklāmas mērķis jau ir, atklājot produkta labās īpašības, veicināt tā noietu. Partiju gadījumā tas būtu – vairot partiju biedru, vēlētāju, ziedotāju skaitu. Bet ar šo rādītāju uzlabošanu partijām tā ir, kā ir, arī ar darbības rezultātiem nespīd ne integrācijas sekretariāts, ne elektroniskās pārvaldes lietu sekretariāts – tur nepadarītā joprojām vairāk nekā padarītā, bet Eiropas fondu apguves sekretariāta funkcijas ir grūti izprotamas, ņemot vērā to, ka ar fondu apguvi nodarbojas ministrijas pašas. Turklāt, ja sekretariātiem tiktu samazinātas finanšu injekcijas, ministriem vairāk būtu jālauza galva par to, kā ticamāk izlikties veicam svarīgu darbu. Ja par pašiem ministriem – tad lielākajai daļai sabiedrības nav ne mazākās nojausmas par to, kas ir Signe Bāliņa un Normunds Broks, savukārt Oskars Kastēns drīzāk ir bēdīgi slavens ar savu iekrišanu Dienas pavedinātājas tīklos un neizlēmību praida jautājumā.

Protams, katrs no ministriem un tā pārstāvētās partijas vadītājiem centies stāstīt, cik ļoti sekretariāts ir nepieciešams un kāpēc tas noteikti saglabājams. Bet nav dzirdēti to pašu ministru un partiju racionāli spriedumi par to, ko no sekretariāta funkcijām varētu un ko nevarētu pārņemt citas ministrijas, aģentūras, institūcijas. Tas atgādina agrīnās bērnības uzvedību, kad bērns, redzot konkurenci, paķer mantiņu un saka: "Mans, nedošu!", lai arī pašam mantiņa nav vajadzīga lietošanai, bet tik vien kā sava svarīguma parādīšanai pārējiem.

Par sekretariātu likvidēšanu var diskutēt, bet dikuskutējot par to funkcijām, nepieciešamību un rīcībspēju esošajā situācijā, nevis apčubinot partiju mazvērtības kompleksus, tos tādējādi nevis ārstējot, bet vēl vairāk padziļinot. Bet ielaistas kaites, arī politiskās, ārstēt ir dārgāk. Otra iespēja: darba nespējas lapa. Laikā, kad valsts jāvelk ārā no ekonomikas bedres, kad atrodamies sava veida otra aukstā kara priekšvakarā, nespējniekus valsts priekšgalā nevaram atļauties.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais