Izskatot KNAB likuma grozījumus, deputāti izrādījuši necerētu drosmi, atļaujoties domāt paši ar savu galvu un akli nepieņemot neracionālus priekšlikumus tikai tāpēc, ka tie apzīmogoti ar sarkano antioligarhijas zīmogu.
«Saeimas komisija atbalsta grozījumus KNAB likumā.» Tā vēsta oficiālā Saeimas informācija, kurā skaidrots, ka noteiktas jaunas prasības biroja priekšnieka amata kandidātiem un viņu vērtēšanas komisijas izveidei. Grozījumus 2. lasījumam atbalstījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un tālākā grozījumu pieņemšana, visticamāk, būs atkarīga no Valsts prezidenta, kurš pēc Saeimas atlaišanas varēs sasaukt Saeimas sēdes un noteikt to darba kārtību.
Izklāstot grozījumu būtību, pilnībā noklusēta eksprezidenta Valda Zatlera loma to iniciēšanā un viņa priekšlikumi. Ne tāpēc, ka deputāti vēlētos svešām spalvām rotāties. Šoreiz situācija ir citāda. Deputātiem krustu šķērsu vētījot V. Zatlera priekšlikumus, uzklausot ekspertus, eksprezidenta priekšlikumi tika teju pilnībā izbrāķēti un pieņemti lielākoties pilnīgi pretēji nosacījumi. Varbūt kāds lētu popularitāti kaislīgāk alkstošs komisijas vadītājs deputātu nostāju politiskās propagandas tirgū būtu centies lēti pārdot kā kārtējās oligarhu sazvērestības. Vismaz pagaidām Ainārs Latkovskis šādos Vienotībai citkārt tik raksturīgos kārdinājumos nekrīt un grozījumu analīzes procesu vada pragmatiski un solīdi. Visu cieņu!
Grozījumus KNAB likumā V. Zatlers iesniedza ar mērķi «vairot sabiedrības uzticību» un «mazināt naudas ietekmi politikā», prasot definēt «skaidrus kritērijus» KNAB priekšnieka amata pretendentiem, uzskatot, ka esošās prasības ir «tikai vispārējas». Pēc Zatlera domām, KNAB šefam obligāti vajadzīga augstākā juridiskā izglītība. Argumentācija gan šķidra: «ņemot vērā biroja darbības jomu un veicamās funkcijas». Pārāk vispārīgs esot arī formulējums par amatam atbilstošu darba pieredzi, kas detalizēta tikai Ministru kabineta (MK) instrukcijā, bet ne likumā. Noteikti vajadzīga arī «ne mazāk kā 10 gadu kopējā darba pieredze juridiskajā specialitātē, no kuriem vismaz divu gadu darba pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā».
Lai arī minimāls, bet vairākums, mazākumam asi neiebilstot, nobalsoja pret augstākās juridiskās izglītības obligātu prasību, uzskatot, ka tas ievērojami sašaurina kandidātu loku. Tādējādi no spēles tiktu izslēgti, piemēram, cilvēki ar izglītību ekonomikā, finansēs, kas arī izmeklē šāda veida noziegumus, kas strādā tiesībsargājošajās, drošības iestādēs, bet kam nav tieši jurista izglītība. Ja par pamatu ņemtu, piemēram, Alekseja Loskutova konceptu, ka juridiskā izglītība obligāta, jo priekšniekam jāpieņem virkne administratīvo aktu, jālemj par sodīšanu vai sodu atcelšanu, tad sanāk, ka arī deputāti varētu būt tikai juristi, jo viņu pamatnodarbe ir likumu radīšana, līdzīgi kā virknes iestāžu priekšnieki, kam ik dienu jāparaksta kādi dokumenti. Tiesa, jūnija vidū pēc gariem tingeltangeļiem no amata atbrīvotajam Normundam Vilnītim vajadzēja gandrīz vai to vien darīt kā nodarboties ar papīru kauju ar saviem paša darbiniekiem un uzraugiem, bet šāda KNAB darbība gan nav mērķis. Protams, juridiskās zināšanas var lieti noderēt, tāpēc deputāti vienojās to esamību precizējošajos MK noteikumos rakstīt kā priekšrocību. Jā, MK noteikumos, kas aizstās instrukciju, bet visas prasības, jo īpaši to, kas domāts ar atbilstošu darba pieredzi, kā norādīja premjera biroja un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, nav tik sīki detalizējami likumā, kā to vēlējās V. Zatlers.
Arī centieni iedabūt kā obligātu prasību operatīvās un izmeklēšanas darbības pieredzi netika atbalstīti, lai no pretendentu loka neizslēgtu piemēram, prokurorus, tiesnešus, advokātus. Tieši pretēji eksprezidenta iesniegtajam – tā akceptēta kā vēlama lieta, bet kā obligāta prasīta pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tieslietu jomā. Savukārt V. Zatlera ieteiktā «labā reputācija», kas esot pārāk staipāms jēdziens, ietverta kā «nevainojama reputācija».
Plašākās diskusijas raisījās par KNAB priekšnieka pretendentu izvērtēšanas komisijas sastāvu. Premjera un viņa partijas biedru vēlmi to vadīt ģenerālprokuroram vai viņa pilnvarotam pārstāvim izbrāķēja Ģenerālprokuratūra, tās pārstāvei norādot uz varu sajaukumu un Ģenerālprokuratūras nespēju uzņemties atbildību par KNAB priekšnieku, kas atrodas premjera pārraudzībā. Turklāt nevienai citai tiesībsargājošajai institūcijai priekšnieku neizvēlas Ģenerālprokuratūra.
Daudz ātrāk juristi tika galā ar V. Zatlera ieteikumu liegt uz amatu kandidēt partijā esošam cilvēkam. Apspriežamā versijā varētu palikt augstu amatu ieņemšana partijā pēdējā laikā. Labi, varētu vēl deputātiem piešūt kādas politiskas intereses un intrigas, bet pēc tām nez vai vajadzība ir Ģenerālprokuratūrai un Saeimas Juridiskajam birojam?
Būtībā likuma grozījumi KNAB šefa meklēšanu kardināli nemainīs. Tie vairāk izskatās pēc spēles: lai vilks paēdis un kaza dzīva. Jā, komisijā vairs nebūs neviena politiķa, kas līdz šim tur bija mazākumā, bet kandidātu beigās tāpat apstiprinās Saeima, pirms tam valdība, kuras lomu nez vai reducēs tikai līdz apspriestajai pastnieka funkcijai, tāpat kā līdz šim, tiks sludināts konkurss, kurš tagad tikai būs obligāts. Un tāpat kandidātu vēlmi pieteikties konkursam noteiks politiskā konjunktūra un izredzes tajā iekļauties, vēl gan jau arī KNAB arodbiedrība. Par rēķināšanos ar to liecina dažādā kandidātu aktivitāte – bijuši konkursi, kuros labi kandidāti ar uguni jāmeklē, ir bijis konkurss, kurā pēc toreizējā premjera Einara Repšes aicinājuma pieteikties visus godīgos , saskrēja 58 gribētāji. Arī tagad, kad KNAB, visticamāk, uz kādu pusgadu paliks bez vadītāja, kandidātiem būs svarīgi redzēt, kāda izveidosies nākamā koalīcija, jo politiskie vēji kā pūtuši, tā arī iepūtīs KNAB arī pēc priekšnieka apstiprināšanas.