Ilūziju saldme

© f64

«Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, redzu, cik neticami daudz it kā pieredzējušu politiķu dzīvo ilūzijās...» mikroblogošanas vietnē twitter ierakstījis Valkas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts no Tautas partijas Vents Armands Krauklis. Citi, izsakoties par politiskajiem dinozauriem, kuri nolēmuši atstāt politiskās paleontoloģijas muzeja noputējušās vitrīnas un pieteikuši savu dalību nākamajās Saeimas vēlēšanās, ir daudz skarbāki. Sociālajos tīklos turpinās sacensība, kurš par viņiem pateiks ko asprātīgāku un nievīgāku. Par šo ņirgu vilni nav jābrīnās, jo tieksme iespert kādreiz varenam, bet tagad vārgam pretiniekam, ir raksturīga jebkurai primitīvai grupai.

Tajā pašā laikā jāpiekrīt V. A. Krauklim par šo politiķu atrašanos saldu ilūziju valgos, kas padara viņus par parocīgiem izsmiekla objektiem. Ilgu laiku šādās ilūzijās dzīvoja Latvijas politiskā debesjuma kādreizējais pirmā lieluma spīdeklis Einars Repše un viņa harismas (vai kā cita) apstulbotie sponsori. Tagad Repše atbīdījies otrajā plānā, jo priekšplānā izvirzījušies vēl dīvaināki subjekti ar trekno gadu garantu Aigaru Kalvīti un neapstādināmo buldozeru Aināru Šleseru priekšgalā. Visi šie personāži, ieskaitot Repši, Kalvīti, Šleseru, Godmani, Zalānu utt., paši par sevi ir interesanti, enerģiski, daudz ko panākt spējīgi cilvēki, kuriem neapšaubāmi ir liels iekšējais potenciāls. Taču viņi vai nu nesaprot, vai cenšas izlikties nesaprotam elementāru lietu – vēlētāji jau nebalso par dzīviem cilvēkiem vai partijām, bet gan par noteiktiem tēliem un šo tēlu veidotajām vērtību sistēmām.

Repše televīzijas ekrānā var stāstīt, cik gudras vai pareizas lietas grib, viņa teiktajā vairs neklausās, jo Repše-cilvēks jau sen ir pārvērties par Repši-tēlu. Šo tēlu ar kāpelēšanu pa jumtiem, plikņu gleznošanu, jokiem par marsieti un lateksa uzvalciņa nēsāšanu viņš pats gadu gadiem ir veidojis. Kāpēc gan lai tagad viņu pieņemtu kā līdzsvarotu, nopietnu politiķi, kurā ir vērts ieklausīties? Vai tiešām viņš domā, ka pietiek uzvilkt baltu kreklu, klasisku uzvalku un attieksme mainīsies? Līdzīgi var teikt par Kalvīti. Viņš tika pataisīts (kā tas tika izdarīts, ir cits stāsts) par ekonomiskās krīzes galveno vaininieku un grēkāzi. Tagad Kalvītis var stāstīt, cik grib, ka viņa laikos Latvijas valsts ekonomiskais pieaugums bija straujākais latviešu tautas pastāvēšanas vēsturē; ka viņa laikos bija līdzsvarotākie budžeta rādītāji; ka viņš atstājis sociālo budžetu ar miljardu latu pārpalikumu utt., bet tas neko nelīdzēs – viņa tēls masu apziņā iegājis kā krīzes izraisītājs, tāpat kā Šlesers ar savu «gāzi grīdā».

Novelt vainu uz šiem bēdubrāļiem ir ārkārtīgi izdevīgi visiem pārējiem krīzes pūtējiem – sākot ar banku sektoru un tā uzraugiem, nekustamo īpašumu «attīstītājiem» un beidzot ar algu un pensiju celšanas pieprasītājiem, kas tagad atrodas pie varas un nu jau dzied pavisam citu dziesmu. Novelt vainu uz citiem vienmēr ir bijis ārkārtīgi efektīgs paņēmiens, kā pašiem izkulties sausiem no ūdens. Līdz ar to objektīvi Latvijas politekonomiskās elites intereses bija pilnīgi pretējas Kalvīša, Šlesera & Co interesēm, kā rezultātā viņiem nebija izredzes noturēties varas olimpā gadsimta pirmās desmitgades nogalē. Vai kaut kas ir mainījies? Tikai tas, ka pie «siles» tikusī elite ir vēl vairāk nostiprinājusies un tai veco brontozauru atgriešanās ir tikpat vēlama, cik nabaga radinieka klauvējiens pie villas durvīm piektdienas vakarā. Uz kādas bāzes tad tiek plānots restarts?

Šie sabiedrībā simpātijas neraisošie tēli cenšas izbraukt uz to, ka līdzšinējie grāmatveži (kas arī ir tāds pats ilgākā laikā veidojies tēls) ir pasīvi, provinciāli (orientēti uz izpatikšanu metropolei) svešu interešu aizstāvji, kuru vadībā Latvija ir nolemta nīkulīgai attīstībai bez cerībām uz ekonomisko izrāvienu. Jautājums vienīgi, vai tā sabiedrības daļa, kuru neapmierina pašreizējie stūrmaņi, gribēs, lai nāk atpakaļ vecie? Uz politisko augšāmcelšanos cerošo dinozauru laikabiedrs V. A. Krauklis uz šo jautājumu centies atbildēt šā raksta pirmajā teikumā. Taču dzīvot ilūzijās ir pārāk patīkami, lai no šīs saldmes tik viegli atteiktos.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.