Bens Latkovskis / Viedokļi

Pazīstamais režisors Alvis Hermanis žurnālā Sestdiena pirms vēlēšanām paudis savu neapmierinātību ar Saskaņas centra lielo popularitāti Rīgā.

Otrdienas agrā rītā Liepājas metalurgā ieradās vīri melnā. Kārtējais masku šovs varēja sākties. 14 dažādās vietās, tai skaitā lielāko uzņēmuma akcionāru dzīvesvietās, notika kratīšana.

Gaidītais spraigais priekšvēlēšanu duelis LNT rīta raidījumā 900” starp Rīgas mēru Nilu Ušakovu un šā amata kandidāti no Vienotības saraksta Sarmīti Ēlerti nenotika, jo spēku samēri izrādījās nevienlīdzīgi.

Pēc seriāla Knābju kari iepriekšējās sezonas beigām, kad no knābja tika padzīts Vilnītis un par priekšnieku Saeimā vienbalsīgi ievēlēts sirdsšķīstais Streļčenoks, šķita, ka seriāla turpinājums nesekos.

Vienotība pašvaldības vēlēšanās izvirzījusi visai divdomīgu saukli – pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju! Asprāši šo saukli jau ir dažādi apzelējuši, tāpēc pavērtēsim to pēc būtības. No kā baidās Vienotība un ar ko baida vēlētājus?

Televīzijā parādījušies divi jauni priekšvēlēšanu videoklipi, kuri veidoti par Vienotības naudu un kuru raidīšanu apmaksā šī politiskā partija. Videoklipos gan netiek reklamētas Vienotības idejas, komanda un tās mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte, bet gan visai primitīvā veidā noķengāti pašreiz Rīgas domē pie varas esošie politiķi.

Uz jautājumu, kāpēc pie mums ir tik slikti ceļi, Latvijā visbiežāk atbild – tāpēc, ka zog. Šī atbilde nav pat apspriežama. Ja mašīna iebrauc bedrē, viss skaidrs – asfalts nozagts un tā vietā uz ceļa noklāts nez kāds draņķis. Vai tad ne? Kas zog, kur zog un kādā veidā zog, vairs nav svarīgi.

Kipras banku krīze tiek risināta ar sen neredzētu nekaunīgu vieglumu. Ieguldījumi līdz pat 80% (galīgais procents vēl tiek precizēts) tiks vienkārši norakstīti.

Latvijas un Krievijas valdību vadītāju Valda Dombrovska un Dmitrija Medvedeva tikšanās Sanktpēterburgā norisa bez pārsteigumiem. Tika apspriesti iepriekš plānotie jautājumi, un Latvijas Ministru prezidents uzaicināja Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu apciemot Latviju.

Latvijas publiskajā telpā par vienu no redzamākajām «ekspertēm», kurai ir «kompetents» viedoklis par gandrīz visiem sabiedriski politiskajiem jautājumiem, kļuvusi Iveta Kažoka.

Latvijā visas problēmas tiek risinātas pēc standarta shēmas. Vispirms tiek noskaidroti ļaunie, un tad jau risinājums paliek vieglāks par vieglu – jādara viss, lai ļaunie dabūtu maksimāli ciest, un šīs ciešanas viņiem nekādā gadījumā nedrīkst mazināt. Liepājas metalurga (LM) problēmu gadījumā ļaunie ir skaidri izkristalizējušies.

Ja gribam Latvijas ekonomisko izrāvienu, tad pasaules vēsturē jāatrod kāds pozitīvs piemērs, kurš daudzmaz atbilst Latvijas situācijai, un, sekojot šai pieredzei, jāveido savs Latvijas attīstības ceļš.

Laikraksta The Financial Times analītiķis Martins Vulfs raksta, ka laulības stiprumu krīzes brīžos nosaka – vai abi partneri, ja būtu iespēja visu sākt vēlreiz no sākuma, atkal izvēlētos viens otru par savu laulāto draugu. Ja izvēle ir pozitīva, tad šāda laulība ir stipra un krīzes viegli pārvaramas.

Valdim Zatleram, pēc viņa nesekmīgā mēģinājuma palikt uz otru prezidentūras termiņu, bija ļoti īss laiks savas partijas izveidei.

Valdis Dombrovskis ir labs premjers tādā ziņā, ka viņš nedara neko īpaši sliktu. Viņš cenšas darīt pēc iespējas mazāk asu kustību, ļaujot visam ritēt savu gaitu. Tas, ka līdz 2019. gadam Latvija saņems vismazākos ES platību tiešmaksājumus, labi raksturo Dombrovska valdīšanas būtību – nesteidzīgu un rāmu.

Lai Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) valdes locekļu izvirzīšanai piešķirtu respektablāku veidolu un tā mazāk līdzinātos līdz šim pieņemtajai praksei, kad uz amatiem tiek virzīti politiskie ielikteņi, šai procesā tika piesaistīta profesionāla personāla atlases kompānija Fontes. Taču kā tas parasti gadās – gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr.

Kad Eiroparlamenta deputāts no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Roberts Zīle saka, ka viņš netic mazas valsts patstāvīgai monetārai politikai, tad viņš to saka, nedomājot vien ekonomiskās kategorijās.

Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences atklāšanas runā Valsts prezidents Andris Bērziņš nolasīja referātu Latvija un Eiropas Savienība: ģeopolitiskās un ekonomiskās perspektīvas, kurā norādīja uz, viņaprāt, Latvijai nepieciešamo attīstības perspektīvu.

Eiropas Savienības galotņu vairāk nekā diennakti ilgā tikšanās beigusies ar vienošanos par jaunās septiņgades budžeta apmēriem. Jau tas vien, ka neviens valsts vadītājs šim budžeta vienošanās projektam neuzlika savu veto, jāuzskata par sasniegumu.

36 Saeimas deputāti izrādījuši veselīgu sapratni par vēlamo latviešu tautas attīstību. Viņi parakstījuši vēstuli premjeram, trīs ministriem un tiesībsargam ar aicinājumu pārskatīt Labklājības ministrijas dzimumu līdztiesības īstenošanas plānu 2012.–2014. gadam.

Viena no jaunāko laiku populārākajām publiskās politikas diriģentēm Iveta Kažoka portālā politika.lv publicējusi provokatīvu blogu, kurā aicina eksperimenta kārtā uz dažiem gadiem pārtraukt sabiedriskās televīzijas raidīšanu, lai pēc vairāku gadu pauzes to veidotu pilnībā no jauna.

Latvijas ideoloģiskās preses tradīcijas mūsdienās līdztekus laikrakstam DDD viskonsekventāk turpina žurnāls Ir. Tas seko labākajiem boļševiku Pravdas, Ēlertes Dienas piemēriem, kur katrs raksts pat par kultūru vai sadzīvi tiek ieturēts noteiktā ideoloģiskā rāmī. Kāda ir šī ideoloģija?