"Lakatiņu kundzes" kājiņas
«Sāksim pieklājīgi. Paskaidrojiet man kā jūsu vēlētājam: tieši kādu prasmju un kompetenču dēļ Lolita Čigāne sekmīgi var vadīt IZM?» – šāds ieraksts trešdien parādījās twitter vietnē.
Brīnumainā iespēja Čigānes kundzei tapt par izglītības un zinātnes ministri nāca no Vienotības dzīlēm, bet tas, šķiet, bija tāds prāta aptumsuma diktēts izmisīgs izkliedziens, lai nomaskētu dramatisko situāciju partijā, kas šobrīd atrodas uz «būt vai nebūt» sliekšņa, kaut gan politiskā veidojuma pīlāri apgalvo, ka stāvēšana uz pelnītas varas un patiesas vienotības klints ir tik stabila kā nekad. Tā, var pat teikt, ir dēstīta ne tikai augstos politiskajos standartos, bet arī ģimenes vērtībās, par ko liecina pašas Čigānes kundzes izteikas: «Es esmu pavadījusi laiku pārdomās, konsultējusies ar ģimeni. Ja Straujumas kundze mani aicinās un tā būs partijas pozīcija, tad es esmu gatava tam piekrist,» ceturtdien sacīja Čigāne.
Kāda paškritika un kautrība! Skan diezgan triviāli, tomēr Lolitas Čigānes virzīšana uz izglītības ministres amata pusi ir interesanta. Tā liecina par Vienotības dubultajiem standartiem, kurus gan pati neatzīst. Palūkosimies, ko zinām par Čigānes kundzi. Pabeigta Kultūras akadēmija. Bijusi radio Brīvā Eiropa korespondente. No 2001. līdz 2003. gadam strādājusi par Sorosa fonda Latvija un Sabiedrības par atklātību Delna priekšvēlēšanu kampaņas projektu vadītāju. Tālāk sekoja darbs sorosīdu politikas centrā Providus, kur vadīja sabiedriskās politikas projektus, kas saistīti ar partiju finansēšanu, bet no 2008. līdz 2010. gadam bija Delnas padomes priekšsēdētāja. 2010. gadā Čigānes kundze iestājās Sarmītes Ēlertes veidotajā Meierovica biedrībā. Biedrība, sasējusies buntītē, iestājās Pilsoniskajā savienībā, kas savukārt iekļāvās Vienotībā. Rezultātā Lolita Čigāne tika ievēlēta Saeimā.
Tiktāl viss skaidrs par Čigānes kundzi: viņa iekļuva 12. Saeimā. Toties Saeimā neiekļuva iepriekšējā izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība) – droši vien tāpēc, ka bija pārāk akadēmiska, nebija pietiekami atraktīva un pašorganizējoša: neizdomāja, ka balsis, piemēram, var arī nopirkt vai izdot pašslavinošu avīželi, kā to darīja daži citi viņas partijas biedri. Taču domāju, ka mūsu izglītotais vēlētājs, kam nav nu nekādu tieksmju kāpt uz grābekļiem, Čigānes kundzi patiesībā ievēlēja ne jau tāpēc, ka viņai ir atzīstamas izglītības kvalitātes, bet gan tāpēc, ka viņa ir krāsainas izdomas bagāta būtne. Lūk, piemēram, notikums ar lakatiņiem, par ko der atgādināt Čigānes faniem.
Nepilnu nedēļu pirms 10. Saeimas pirmās sēdes tika publicēta informācija, ka Lolita Čigāne 2007. gadā, kopā ar vīru atgriežoties no Turcijas, Rīgas lidostā tika aizturēta par kontrabandu. Viņa mēģinājusi ievest 54 lakatus, septiņas somas, 95 somu aksesuārus,15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisiņus, vēl dažus sīkumus, kuru kopējā vērtība bija 498,50 eiro. Likumdošana paredzēja, ka šādos gadījumos ievesto preču vērtība nedrīkst pārsniegt 350 eiro. Protams, protams, lakatiņi, somas un to aksesuāri bija paredzēti personiskai un draugu lietošanai, tieši tāpat viss pārējais. Par šo jauko kontrabandas epizodīti Čigāne samaksāja 50 latu naudassodu, bet vēlāk teica: «Kontrabanda – tas ir ļoti spēcīgs vārds. Tā tolaik gadījās daudziem. Es ar to nelepojos, bet neuzskatu, ka tā ir graujoša lapaspuse manā vēsturē.» Dabiski, ka nekā graujoša tur nebija un arī nevarēja būt: nepagāja ne gads, un Lolita Čigāne kļuva par Delnas padomes priekšsēdētāju. Droši vien pateicībā par ētiskumu, godīgumu un pašaizliedzību: tā nav joka lieta – ievest čupām lakatiņu un pēc tam tos taisnīgi izdalīt.
Līdzīgas pateicības jūtas acīmredzot uzplaiksnījušas, pieļaujot domu par «lakatiņu kundzes» ietapšanu izglītības ministres krēslā. Sak, dvēseles dāsnums un kristāldzidrs godaprāts, kas vispār ir raksturīgas īpašības Vienotības biedriem, ir tieši tas, kas nepieciešams, lai no augšas viedi vadītu ķīselī salaisto Latvijas izglītības sistēmu.
Vienotības bijušais draugs un domubiedrs Valdis Zatlers nupat izteicās, ka tiem, kas paklupuši politikā, vajadzētu no tās aiziet. Gudri teikts. Tikai – kurš tad ir adresāts? Vai Vienotības «pakritušie» ir uz politisko aizgājēju takas? Tie kā āži badās uz amatu šaurās laipiņas, āžu kājiņas slīd, un drūzma tur ir baisa. Ar nepacietību gaidām plunkšķus ūdenī.