Bungu rīboņa un zāģēšana

© f64

Kad pie auss rībina bungas, skaidrs, ka nedaudz tālāk kāds klusiņām zāģē galda kāju, lai pēc kāda laika tas ar blīkšķi sagāztos. Tāda sajūta radās, kad Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar absolūti ģeniālo priekšlikumu: ieviešot atklātības principus, valdības ārkārtas sēdē izskatīt sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu. Sašutuma un protesta saucieni mijās ar piekrītošu murdēšanu, un šis bungu rībināšanas troksnis aizlipināja ausis, lai nedzirdētu ko citu – galda kāju zāģēšanu.

Tas, ka nekāda algu publiskošana nenotiks, bija skaidrs uzreiz. Valsts prezidents vien pielika punktu tukšajai muldēšanai. Kāda mamma uzrakstīja precīzu komentāru par mēģinājumiem «publiskot algas»: «Nonāksim pie totālas izglītības krīzes. Jau tagad es kā divu skolēnu mamma zinu, ka labu skolotāju nav daudz, jo slodze liela (30 skolēnu klasē), papīru birokrātija vēl lielāka, skolēniem ir tiesības, bet nav pienākumu, viņu vecākiem ir prasības, bet nav vecāku rīcības un līdzatbildības. Kurš gribēs skolot pie tādiem sabiedrības uzstādījumiem? Alga nemotivē bendēt nervus un saņemt skolēnu ņirgāšanos un necieņu pret savu darbu.» Bet šis komentārs ir attiecināms tikai uz bungu rībināšanu. Zāģēšana, ko gudri nosauc par reformām, notiek citās dimensijās.

Un tās ir šādas. Patlaban Izglītības ministrijā topošajos grozījumos, kas attieksies uz 2012. gada noteikumiem Nr. 149, paredzēts noteikt minimālo nepieciešamo izglītojamo skaitu vidusskolas klasēs: novados klasē vajadzēs būt ne mazāk kā 14 skolēniem, reģionālās nozīmes attīstības centros un Pierīgā – ne mazāk kā 18 skolēniem, bet lielajās pilsētās – ne mazāk kā 22. Šī izskatās pēc pēdējās naglas Latvijas lauku nacionālās kultūrvides zārkā, un sevišķi tas attiecas uz Latgali, ņemot vērā Krievijas propagandas masīvo uzmācību, kas ir īpaši graujoša tieši pierobežā.

Necik ilgs laiks nav pagājis kopš pēdējā lauku skolu likvidācijas viļņa, nu tiek gatavots nākamais. Nebūs klasē 14 bērnu? Klasi ciet! Skolu ciet! Skolotāji ir pēdējais lauku inteliģences bastions, un, ja pedagogi pametīs laukus, tas rezultēsies ar reģionu totālu izmiršanu. Kur nav skolas, tur vairs nav nekā. Skolotāji meklēs darbu pilsētās, bet diez vai arī tur viņus kāds gaidīs, jo priekšā jau būs citi skolotāji... Kas atliks? Inteliģenti nospļauties un braukt uz Īriju traukus mazgāt.

Lauku skolās iegūstamās zināšanas patlaban ne par kapeiku nav vājākas par pilsētu skolu zināšanām. To apliecina Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne, teikdama, ka pēdējo desmit gadu laikā vidusskolu modernizācijai visā Latvijā ir investēti daudzi miljoni eiro un lauku vidusskolas ir ļoti labi aprīkotas ar moderniem mācību līdzekļiem, sakārtota infrastruktūra, tajās strādā kvalificēti, pieredzējuši un radoši pedagogi. Tā, piemēram, vairākās Rēzeknes novada vidusskolās šogad pabeigta vai notiek vērienīga rekonstrukcija un modernizācija, četrās vidusskolās ieguldot vairāk nekā 11 miljonus eiro. Likvidējot vidusskolas, naudiņa izkūpēs skurstenī. Tas ir valstisks piegājiens?

Un galīgi nevalstiski būs arī tas, ka, likvidējot lauku skolas, zudīs latviskais gars. Cik nu tas vēl būs palicis Latgales skolās... Kāds ir etniskais sastāvs Latgales pilsētās, ir aptuveni skaidrs, latviešu valodai un kultūrai par labu tas nenāk. Gundega stāsta, ka vietējā Rēzeknes vara čakli piestrādā, lai cilvēki atrastos Krievijas informācijas gūstā, bet latviešu skolu aiziešana nebūtībā tikai pastiprinās Latvijai nedraudzīgās informatīvās telpas izplešanos un nostiprināšanos. Pat Latgales vēstniecībā Gors lielākā daļa pasākumu esot orientēti uz krieviski runājošajiem, tā Gundega.

Vienotības kongresā premjerministre Laimdota Straujuma teica: «Mana valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu, vairojot ticību un piederību Latvijai.» Kā gan iespējams ar vienu roku vairot ticību un piederību Latvijai, ar otru roku pazemojot skolotājus? Piedraudot publiskot algas, lai visi tikpat publiski saplēšas, un likvidējot lauku skolas, lai uz provinces pedagogu rēķina, atlaižot viņus no darba, palielinātu algas pilsētas skolotājiem? Vai tiešām tāds ir «Straujumas valdības» plāniņš? Tad jau atklātības bungu rīboņa būs veiksmīgi noslēpusi reformējošo zāģēšanu.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/17/bungu-ribona-un-zagesana

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.