Raimonds Pauls aicina vērtēt pagājušos skolēnu dziesmu un deju svētkus nevis pēc tā, cik bērnu noģība, bet gan pēc tā, cik lieliski bija koncerti. Aicinājums izskanējis tuksnesī, jo šāda vērtēšana nav notikusi. Tas, kas paliek atmiņā no šī nozīmīgā notikuma, ir atceltais svētku dalībnieku gājiens, kas tomēr notika un kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bērnu ģībšana un ar to saistītā ažiotāža. Valodas par svētkiem apklust, līdz ar to klusinās arī bažas par Mežaparka lielās estrādes fizisko stāvokli. Bet tām vajadzētu augt augumā un realizēties konkrētā darbībā, bez kuras kārtējie dziesmu svētki varētu arī nenotikt.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) brīdina: ja netiks uzlabota Mežaparka lielās estrādes infrastruktūra, svētku dalībnieku skaitu 2018. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos var nākties krietni samazināt. Bet tas nozīmētu spēcīgu triecienu šo svētku tradīciju ilgtspējai: dalībnieku skaita krasa samazināšana neļautu koristiem iekļauties lielākajās svinībās, kas apliecina un stiprina latviešu tautas nacionālo identitāti. 2018. gads būs īpašs: tā ir Latvijas Republikas simtgade, un interese par visiem pasākumiem arī būs īpaša, sevišķi tas attiecas uz dziesmu un deju svētkiem. Līdz šim notikumam vēl palikuši trīs gadi, laikposms ir ārkārtīgi neliels, un, ja valsts kopā ar Rīgas pašvaldību tūlīt – tieši tūlīt! – nesāks domāt par to, kā uzlabot ne tikai pasākumu vietu infrastruktūru, bet arī pamatīgi remontēt lielo estrādi un Daugavas stadionu, svētki var izvērsties nožēlojami, ja ne dramatiski vai pat, nedod, Dievs, traģiski.
Gatavojoties 2013. gada dziesmu svētkiem, SIA Rīgas meži pārstāvji informējuši svētku rīcības komiteju par dažādiem riskiem. Tika uzsvērts, ka uz tribīnēm vienlaikus drīkst atrasties tikai 6000 cilvēku. Arī šogad SIA Rīgas meži par šo skaitli rakstiski informēja gan Valsts izglītības satura centru, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, gan Latvijas Nacionālo kultūras centru. Savukārt svētku mākslinieciskie vadītāji esot ierosinājuši demontēt no tribīnēm koristu sēdēšanai paredzētos solus – lai būtu vairāk vietas, kur sabīdīt koristus. Rīgas meži šo «gaišo ideju» noraidīja.
Un tomēr gadu no gada svētku organizatori mēģina uzstādīt riskantus rekordus par arvien lielāku koristu skaitu savu mūžu jau izdzīvojušajās tribīnēs, bet šogad lielajā estrādē vienlaikus atradās pat divreiz lielāks skolēnu skaits, nekā ir atļauts normatīvos. Eksperti noteica, ka vienam dziedātājam jābūt atvēlētam pusmetram, taču tie bija tikai 35 centimetri, un skolēni bija saspiesti kā reņģes konservu kārbā, un šis apstāklis, iespējams, veicināja bērnu biežos ģībšanas gadījumus. Tāpat koristi nedrīkstēja izdarīt dinamiskas, ritmiskas kustības, kas iesvārsta būvkonstrukciju, taču arī šis nosacījums netika ievērots.
Kad 2001. gadā stājās spēkā jaunie Eiropas slodžu standarti, minēto objektu ekspluatācija vairs nebija iespējama, tāpēc 2007./2008. gadā norisinājās rekonstrukcija. Taču kopš tā laika nav veiktas nekādas pārbaudes, lai noskaidrotu, kā «uzvedas» tribīņu balstošās konstrukcijas, tāpēc teorētiskie spriedelējumi par to, ka «tā ir normāla prakse, kas īstenota arī vairākos iepriekšējos svētkos», ir vairāk nekā bezatbildīgi. Vai tiešām nepietika ar lielveikala Maxima traģēdiju, kad būvnormatīvu neievērošanas dēļ sabruka ēkas jumts?
Dramatiskā stāvoklī ir arī Daugavas stadions, kur notiek deju svētku koncerti. Kad uzņēmēji savulaik piedāvāja pārbūvēt un atjaunot stadionu, neviens viņiem to neļāva darīt. Tagad nu ir, kā ir: stadions ir morāli un fiziski novecojis. No valsts puses plūst tikai solījumi «ieguldīt miljonus», taču reāli darbi neseko, laiku pa laikam kaut kas tiek vien salāpīts. Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir Daugavas stadiona apsaimniekotāja, cer uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu degradētas pilsētvides atdzīvināšanai, kuru gan nebūšot viegli apgūt dažādu birokrātisku nosacījumu dēļ.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir Latvijas Republikas simtgades svinību patrons. Domāju, ka viņam ar savu autoritāti jāmudina un jāvirza arī 2018. gada dziesmu un deju svētku norises vietu rekonstrukcija cilvēku drošības apsvērumu dēļ, lai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Mežaparka lielā estrāde nesagrautu mūsu latviskumu.