Nepieciešamā nulle

Būvinženiera Aigara Ūdra secinājums, ka Mežaparka Dziesmu svētku estrādes tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku – ar nosacījumu, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, izskan vairāk nekā draudīgi.

Kas ir nepieciešamā rīcība? Ja no pārliekās slodzes sabrūk tribīnes, tad jāzina, kuram soliņam vai caurules gabalam jāpieķeras? Varbūt labāk jālaižas brīvā kritienā uz apakšā jau laikus saliktiem amortizējošiem dūnu spilveniem? Ja šī «reālā situācija», kā pēc nesenā estrādes aplūkojuma apgalvo kultūras ministre Dace Melbārde, nav kritiska, tad nav skaidrs, kas ir kritisks: valsts amatpersonu vērtējums attiecībā uz lēnām dilstošo Dziesmu svētku estrādi vai pašu amatpersonu atbildība?

Protams, ir jauki un pareizi, ka amatpersonas ierodas aplūkot estrādi jau laikus – nepilnus trīs gadus pirms Latvijas Republikas simtgades svinību vasaras, kurā viens no emocionālākajiem pārdzīvojumiem būs tieši dziesmu svētki. Ja būs. Teorētiski uz estrādes pakāpieniem vajadzētu nostāties ap 13 000 dziedātāju. Taču tas šobrīd ir bīstami. Nu veidošot darba grupu, lai izprastu, ko var izdarīt līdz 2018. gada vasarai. Zinot ārprāta zibenīgos tempus dažādu «darba grupu» veidošanā un to efektivitāti problēmjautājumu risināšanā, varam lēst, ka līdz valsts simtdivdesmitgadei patiešām tiks atrasta kāda control demolition firma, kas paspēs vismaz uzspridzināt un nojaukt veco estrādi, kas līdz tam brīdim jau būs pārvērtusies sakaltušā un drupačainā betona plātsmaizē bez cerībām atjaunoties...

Pēc dramatiskajiem notikumiem pagājušajos skolēnu dziesmu svētkos tika izveidota XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija, kas secināja, ka «Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra nespēj nodrošināt dalībnieku veselībai drošu un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošu vairāk nekā 10 000 dalībnieku vienlaikus atrašanos tajā». Tāpēc šobrīd ir tikai viens jautājums: kā tiks pārbūvēta Lielā estrāde, lai tajā droši varētu atrasties vismaz 13 000 dziedātāju?

Jo mazāk nav vērts. Runāt par pieļaujamā daudzuma – tikai 7400 cilvēku – atrašanos uz skatuves dziesmu svētku koncertu laikā: tas nozīmē šo svētku degradāciju. «Ir viegli visu laiku būt pret kaut ko. Dziesmu svētki, to lielie koncerti ir viena no retajām reizēm, kad tauta ir vienota par kaut ko. Būtiski samazinot dalībnieku skaitu, var zust šī kopības sajūta,» kādā intervijā teica kordiriģents Ints Teterovskis. Viņam var tikai piekrist. Vai uz galvenās svētku skatuves laidīs tikai izlases korus, kas guvuši visaugstākās atzīmes koru karos? Pārējie lai tup mājās un skatās svētkus tālrādes ekrānos? Dziesmu svētki nenozīmē koru karos izkaroto zeltu, bet gan dziedinošo un augšup ceļošo kopdziedāšanu, kas visos laikos ir stiprinājusi mūs, latviešus, neļaujot mums sadrupt zem dažādām varām. Arī zem šīs, piedodiet. Zem šīs, kas viskonsekventāk dara vienu lietu: tā konsolidē. Bez sirdsapziņas ēdām tā konsolidē latviešu tautu, ļaujot tai aizklīst svešu gultu klāšanas un šampinjonu lasīšanas plašumos, tā konsolidē lauku skolas, ciniski skaitļojot, ka no laukiem jau nenāk tik gudri bērni kā no «centra» skolām, tā konsolidē pulciņus, sporta un mūzikas skolas, tā konsolidē visu, kam neredz sev tīkamu pielietojumu. Un, protams, līdz ar to konsolidējas arī to cilvēku skaits, kuri dzied koros.

Izskatās, ka uz to arī ejam. Tad jau vairs nebūs problēmu Lielo estrādi aizpildīt tikai ar 7400 cilvēkiem. Jo vairāk neatradīsies. Un visi būs apmierināti: gan tie, kuriem nevajadzēs pārbūvēt estrādi, gan tie, kuri vēlēsies konsolidēt dziesmu svētku būtību līdz nepieciešamajai nullei. Sak, nav ko lekties, ir sākušies citi laiki, un, dziesmiņām piepalīdzot, mēģināt lepoties ar piederību kaut kādai konkrētai nācijai – tas ir vismaz muļķīgi un nestilīgi. Ir citi laiki, tagad citas rūpes – jādomā, kā, piemēram, paplašināt nelegālo imigrantu mītni Muceniekos un kā Latvijai kļūt par «bēgļu bērniem draudzīgāko valsti». Par vietējiem bērniem šoreiz nav runa. Par viņiem faktiski nekad nav runa.

Bet jūs te vēl «cepaties» par kaut kādiem dziesmu svētkiem! Turpinot mūsu valdīklu prettautisko politiku, tiks konsolidēti arī dziesmu svētki. Konsolidētai, līdz nullei novestai tautai nav vajadzīgi šādi pasākumi.