Indīgās pirtslapas

© F64

«Tas ir atsevišķs gadījums vai draudīga tendence?» – ar šādiem vārdiem sižetu par konfliktu (?) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sāk Latvijas Televīzijas 7. kanāla krieviskais diktors. Konfliktā parasti ir divas puses, tomēr še saskatu tikai vienu: agresīvu, uzspēlētu un kategorisku pozīciju, kas daudziem šķiet pati par sevi saprotama – tā šeit, Latvijā, ir pieņemts, un citādi nemaz nevar būt, proti, daudzu apziņā joprojām dzīvojam Padomju Savienībā, kur vienīgā valoda bija krievu valoda.

Un tomēr var piekrist krievu žurnālista bažām par «draudīgo tendenci»: tie latvieši taču vēl uzdrošinās vervelēt savā «tarakānu etnosa vistu valodā» (vesti.lv).

«Konfliktu» starp Diānas SkaburskasZakrojas meitu Alisi un Bērnu slimnīcas ārstu neirologu Gunti Rozentālu neredzu. Alises sūdzības par to, ka ārsts atteicies ar viņu runāt krieviski, nosaucot viņu par «divnieku karalieni, kas nezina latviešu valodu» un iesakot viņai «braukt uz Krieviju», izklausās pēc štampveidīgiem apgalvojumiem, kurus parasti izmanto krievvalodīgie, lai uzsvērtu, kādi «tie latvieši ir fašisti». Ja jau meitene nesaprot latviski, kā gan viņa tik precīzi varēja iztulkot to, ko teica tas nešpetnais nacionālists? No otras puses: Alise ir dzimusi un augusi Latvijā, un četrpadsmit gadu vecumā tā kā vajadzēja kaut ko saprast, ja reiz pie ārsta viņa devās viena pati, bez gādīgās mammas. Bet varbūt skolā, kurā Alise apgūst (?) latviešu valodu, nemaz to nemāca? Varbūt kādai instancei to skolu derētu pārbaudīt, ja reiz tik bēdīgas ir tās audzēkņu sekmes valsts valodas apgūšanā?

«Konflikta» nav arī tāpēc, ka ārstam likums liedz aizstāvēties. Viņš nedrīkst izpaust nedz pacienta vārdu, nedz diagnozi, viņš nedrīkst arī aprakstīt situāciju, kāda ir bijusi ar to vai citu pacientu. Ārstu publiski apvainot ir ļoti vienkārši. Tikpat labi «cīnītāja Skaburska», kas jau gatavojas sūdzēt tiesā Gunti Rozentālu, var apgalvot, ka ārsts ir izteicis nepiedienīgus piedāvājumus viņas meitai. Tomēr tādi «piedāvājumi» neuztaisītu pilnīgi neko pirms 9. maija «uzvaras svētkiem»: daudz efektīgāk ir noorganizēt starpnacionālu histēriju par «tādu ārstu», kas spiedis nabaga Alisi runāt latviski, jo pretējā gadījumā, raugi, viņš nesniegšot meitenei medicīnisko palīdzību. Lielisks izdomājums, lai satracinātu publiku: gan latvisko, gan krievisko. Bravo, kundze, jums tas izdevās.

Un izdevās tāpēc, ka kundzei un viņas līdzdomātājiem ir pilnīgi konkrēti uzskati, kuros kā ķemertiņā var iemest raugu, un tad tik skaties un brīnies, kas uzrūdzis nāk ārā. Viņa, piemēram, nošēro «pirmssvētku» interneta uzsaukumu «CCCP. V kakoj prekrasnoj strane mi žiļi» (PSRS. Kādā brīnišķā valstī mēs dzīvojām – krievu val.). Un turpinājums: «Svinēju, svinu un svinēšu. Es atceros, es lepojos! Uzvaras diena pār fašismu 1945. gada 9. maijs.» Izskatās, ka šādas kundzes joprojām turpina «cīnīties pret fašistiem» – kaut vai latviešu ārstu izskatā, un tas nav apturams tā vienkārši un saprātīgi. Kad Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis miermīlīgi aicina visus – visus! – vienoties darbībās, kas veicinātu cilvēku prasmes pareizi saudzēt savu veselību, viņam tās pašas avīzes interneta versijas komentāros atķērc: «Nu, nē, cūkganu valodā rukšķošie! Problēmas, kuras jūs mums uzspiežat jau gadsimta ceturksni, jūs paši arī risināsiet! Jūs, izdzimteņi, sāciet drukāt medicīnas preparātu instrukcijas krieviski!» Un visam kronis, protams, secinājums: «Latvija – tas ir nacistisks konclāģeris krievu cilvēkiem!»

Savādi. Ja es tik dziļi un kaislīgi ienīstu to valsti, kurā dzīvoju, es katrā ziņā dotos prom no tās – lai veselību negandētu, beigu beigās. Jo naids taču saēd visas iekšas un iekšu iekšas. Bet šeit mīlīši kā tādas pirtslapas pielipuši. Tādas indīgas pirtslapas. Tādas, kuras uzskata, ka slota slikta un pirts nepareizi kurināta, bet vainīgs pie visa pirtnieks – tāpēc, ka runā «suņu valodā». Nabaga mūžīgi aizvainotās pirtslapas, kas šajā «slimnīcas gadījumā», piemēram, varētu vienoties lepnā praidā un aiziet 9. maijā uz savu pulcēšanās vietu ar plakātiem Je suis Diāna SkaburskaZakroja, kā to dara protestētāji dažādās pasaules galvaspilsētās.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais