Politiskais iepuvums
«Iespējams, tā ir politiskā greizsirdība,» Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, min iespējamo iemeslu, kāpēc Saeima 15. martā noraidīja NA ierosinājumu 16. martu noteikt par latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Likumprojektu atbalstīja 21 deputāts, pret bija 23 Saskaņas deputāti, viņiem piebalsoja Veiko Spolītis un Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Dzintars skaidroja, ka gadījumā, ja ierosinājums tiktu nodots izskatīšanai komisijā, tas kļūtu pietiekami aktuāls, lai spētu vairot NA popularitāti.
Sacītajam nevar iebilst. Tas ir tikpat acīmredzami kā paredzēt kārtējo Saeimas vairākuma noraidījumu šim NA priekšlikumam. Skaidrs, ka Saskaņa vienmēr balsos pret, savukārt Vienotība, ZZS un pārējās politkopas atturēsies vai nebalsos, jo, viņuprāt, nav ko kaitināt Eiropas priekšniekus. Un bailītes jau arī grauž pakrūti: ja nu, nedod, dies, kāds kaut ko nepareizi sapratīs?! Ir dzirdēti pārmetumi NA cilvēkiem, sak, ko tad jūs neskaidrojat savu pozīciju citu frakciju deputātiem - ja būtu mēģinājuši pārliecināt, varbūt balsojuma iznākums būtu cits? Diez vai. Jo racionāla skaidrojuma šim noraidījumam nav.
Toties bailes ir visu laiku. It īpaši pēc tam, kad kārtējās «vēlēšanās» ir «uzvarējis» Putins. Neviens nezina, kāds ārprāts sekos pēc šīs «uzvaras». Puslīdz skaidrs ir tikai tas, ka smadzeņu skalošanā tiks ieguldīti arvien lielāki līdzekļi un «ārējais ienaidnieks» iezīmēsies arvien grodāk, un tas, protams, būs atrodams «nacistiskās ideoloģijas» pārņemtajās kaimiņvalstīs, šajā gadījumā - Latvijā.
Nezinu, kā citādi lai nodēvē to uzvedību, kas jau gadiem raksturīga mūsu valdīklām: tās ir bailes nosaukt lietas īstajos vārdos. Tā vietā, lai pateiktu Krievijai «nejaucieties mūsu valsts iekšējās lietās», valdoņi klusē kā zemi saēdušies. Lūk, Krievijas Valsts domē apsver iespējas noteikt sankcijas pret tiem Saeimas deputātiem, kas atbalsta 16. martu kā latviešu karavīru atceres dienu, jo tā esot nacisma glorificēšana. Krievijas deputātiem vārīšanās pašiem savā saskābušajā sulā ir raksturīga, taču viņi iet tālāk: deputāts Kalašņikovs rosina pieņemt paziņojumu, kurā Latvijas Saeimai tiktu pieprasīts (!) atteikties no bijušo leģionāru godināšanas. Kungs pieprasa, vasalis steidz pildīt kunga gribu. Jā, kungs, ir izpildīts: rosinājums 16. martu noteikt par latviešu karavīru piemiņas dienu ir noraidīts! Urā!
Nav dzirdēts, ka mūsu ārlietu resors kaut kādā veidā būtu reaģējis uz kaimiņvalsts bezkaunīgo uzbraucienu. Bet varbūt ir tā: ja ir pāķis, kam «uzbraukt», tad arī «uzbrauks». Un vēl kārtīgi ieņirgs. Un pēc ieņirgšanas arī iespers pa noliektās muguras lejasdaļu. Bet jūs te vēl gribat, lai kāds sāk skaidrot nesaprašām, kas ir latviešu leģionāri un kāpēc viņi nav nacisti. Varbūt jūs vēl gribēsiet, lai Krievijas Valsts dome sāk vērtēt paši savus neonacistus, kas maršē pa pilsētu ielām un svin Hitlera dzimšanas dienu? Nu beidziet. Nekā tāda pie mums nav, deputāti teiks. Viņi neļaus sevi dubļos iemīt, kā tas diemžēl pierasts mūsu valstī.
Mēs gan paši sev dubļus atradīsim, un šajā ziņā atkal ir izcēlusies Drošības policija: sociālajā tīklā Facebook izvietoto biedrības Tēvijas sargi video ar šaujamieroču maketu izmantošanu tā vērtē kā provokatīvu materiālu, kas var tikt izmantots pret Latviju vērstās informatīvās ietekmes aktivitātēs. DP esot zināmi šīs organizācijas mērķi, kas sabiedrībā netiekot uztverti viennozīmīgi un neveicinot sabiedrības saliedētību. Latviešu puiši, kas trenējas ar šaujamieroču maketiem un brauc ar auto, uz kuriem izvietoti LR karogi, raugi, neveicina sabiedrības saliedētību. Tāpēc viņiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Toties dažādi ždanokveidīgie radījumi, kas nepārtraukti musina cilvēkus uz gara aprobežotības demonstrējumiem un uz nacionālo naidu, gan veicina sabiedrības saliedētību! Tam visam var pieskaitīt Krievijas TV kanālus, kuros plūst nepārtraukta melu straume, kas vērsta pret Latviju. Par to DP nekas nav sakāms? Varbūt to analizēt ir pārāk sarežģīti, tāpēc vienkāršāk ir pieķerties latviešu puišiem, kuri nav mierā ar valsts vadoņu permanentajām bailēm, vienaldzību un nepatriotismu?
Šķiet, ka politiskā greizsirdība, domājot par Saeimas noraidījumu NA ierosinājumam, ir tikai virspuses skaidrojums. Tas jau ir dziļš politisks iepuvums, kas izskatās daudz nopietnāk.