Ceļš uz 1937. gadu
«Bet viens gan diemžēl skaidrs: plašas tautas masas nav satrauktas,» man raksta Andris Lielais, vērtēdams 27. jūlija notikumus Maskavā. Andris ir Maskavā dzīvojošs latviešu kinoaktieris un Krievijas TV šovu zvaigzne, kurš vienmēr asi un kaismīgi mirdz, aizstāvēdams Latvijas pozīcijas. Kas tad notika Maskavā 27. jūlijā? Krievijas politiskā opozīcija plānoja sestdien protesta akciju pret varas iestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus galvaspilsētas domes vēlēšanām. Varas iestādes paziņoja, ka akcija ir nesankcionēta, un aicināja cilvēkus tajā nepiedalīties, brīdinot, ka tās laikā esot plānotas «provokācijas».
Akcija tiešām notika, provokāciju nebija, ja neskaita policijas zvērības. Piedalījās vairāk nekā 10 000 cilvēku. No tiem policija aizturējusi vismaz 1373 cilvēkus: tā ziņo nevalstiskā organizācija OVD-Info, kas veic politieslodzīto uzskaiti. Starp aizturētajiem ir 42 nepilngadīgie, savukārt 25 cilvēkus piekāvusi policija un rosgvardijas rīkļurāvēji. Varas iestādes paziņoja, ka akcijā piedalījušies vien 3500 cilvēku. Protams, sīka vienība. Kāpēc tam vispār pievērst uzmanību un piepildīt medijus ar ziņām par kaut kādu nenozīmīgu saietu, kurā piedalās vien daži neapzinīgi ļautiņi, kuru mērķis ir graut sabiedrisko kārtību? Rezultāts šādai attieksmei ir tieši tāds, kādu parāda Andris Lielais: plašas tautas masas nav satrauktas. Un tās nav satrauktas tāpēc, ka lielākā daļa mediju sniedz vai nu aplamas, tendenciozi sagrozītas ziņas, vai nu nesniedz vispār. Objektīvu ainu sniedz vien telekanāls Doždj un ziņu portāls Meduza.
Arī Latvijas krievu masas nav satrauktas. Vismaz pie Krievijas vēstniecības neredzam piketētājus ar dusmīgiem plakātiem, kas vērsti pret policijas un OMON zvērībām Maskavas centrā. Nedz Saskaņa, nedz Latvijas Krievu savienība nav publiski sniegusi paziņojumus par to, ka «mūsu brāļus sit». Un sit par to, ka viņu tiesības tiek kājām mīdītas! Mūsu dežurējošie, krieviski bļaujošie demonstranti nesaskata paralēles? Laikam jau ne, un pareizi vien ir: Krievijā cilvēki - lai arī pagaidām tikai saujiņa - cīnās pret noziedzīgu, aptrakušu režīmu, savukārt mūsu ždanokisti, bungas rībinādami, cīnās pret latviešu valodu, jo krievu pensionēto oficieru madāmas joprojām grib mācīties dzimtajā valodā.
Lai lieki nesatrauktu Latvijas krieviski runājošos, par notikumiem Maskavā klusē arī mūsu krieviskie internetmediji. Ar ilgu meklēšanu vien prokremliskajā medijā Sputnik atradu nenozīmīgu tekstiņu par nekārtībām Maskavā, savukārt tikpat «lojālajā» vietnē BB (Baltijas balss) - ieskatu opozīcijas līdera Navaļnija trauksmainajā ikdienā. It kā sestdien rosgvardija nebūtu dauzījusi maskaviešus, nesaudzējot pat invalīdus, sirmgalvjus, sievietes un pusaudžus, it kā nebūtu lijušas asinis, it kā tas viss būtu vienkārši ikdienišķs nieks. Toties visur plaši atspoguļots, kā aprobežotais tirāns Putins ar batiskafu nolaižas dzelmē, lai paskatītos uz zivtiņām. Viņa izkalpinātā, izņirgātā zeme sadeg taigas ugunsgrēkos un slīkst mākslīgi izraisītos plūdos, viņa valsts pilsoņus dauza ar stekiem un spārda ar kājām - par neko, bet viņš tostarp izklaidējas. Putina režīma apdziedātājs Vladimirs Solovjovs savā propagandas raidījumā Voskresnij večer (Svētdienas vakars - krievu val.), brīdi papinkšķējis par nabaga policistiem, kurus esot situši, apmētājuši ar dūmu «šaškām» un visādi citādi abižojuši bezatbildīgie protesta dalībnieki, turpināja ar draudiem, sak, viņus visus ir fiksējušas videonovērošanas kameras, tāpēc viņiem būšot «kirdik», jo «Krievijā vara var būt dažāda, tikai ne vāja; tagad - nemaz neceriet! - Krievijas vara ir stipra».
Tirāniem un viņu pakalpiņiem - savas ikdienas rūpes. Taču šobrīd ir tikai viena cerība: ka Krievijas tauta pamodīsies. Visa. Ne tikai neliela daļa. «Man ir pārsteigums par jauniešu drosmi un naivu bezbailību. Tā ir cita, nesista paaudze,» saka Andris Lielais. «Mēs vairs nerunājam par mūsu mandātiem. Ja mēs tagad zaudēsim, vēlēšanas vairs neeksistēs kā politisks instruments, un represīvā mašīna vedīs valsti uz 1937. gadu,» teic nereģistrētais kandidāts Dmitrijs Gudkovs. Bet tiem truleņiem, kuri tirāna vārdā dauzīja cilvēkus, var pajautāt: jūs domājat, ka noziedzīgais režīms ir mūžīgs? Kur tad jūs liksieties, kad tas tiks gāzts? Par to jāpadomā visiem, kuri atbalsta jebkādu prettautisku režīmu. Jebkurā valstī.