«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Viņa laiku pa laikam piezvana, kad Latgales Māras pilsētā notiek kaut kas svarīgs.Viņa jau ir pelnītās atpūtas vecumā, dzīvei lielas prasības neuzliek, taču jautājumi joprojām smeldz rūgti un sāpīgi: tēva un mātes īpašumi palika Abrenē, un tos vairs neviens neatdos, dēls un vedekla zaudēja darbu, nu ģimene pārtiek no gadījuma piestrādāšanas, pabalstiem un niecīga sakņu dārziņa, mazbērni – viens mācās Rīgā, vēl divi – jaunākie – Rēzeknē. «Ir mums grūti,» piekrīt Marija, «i naudas maz, i par nākotni neko nezini. Bet vienu gan zinu: visi pieaugušie iesim un referendumā balsosim pret otru valsts valodu.»
Bet Marijas kundze atzīst: ne jau visi rēzeknieši tā darīs. Vēl plašāk lūkojoties – ne jau visi Latgales iedzīvotāji tā rīkosies. Viņas bažas ir pieredzē sakņotas: «Ir daudz jaukto ģimeņu, kurās, piemēram, sieva ir latgaliete, bet vīrs ir krievvalodīgais – baltkrievs vai krievs. Vīrs jau nekad negribēs mācīties latviešu valodu, bet sieva viņam piekritīs mīļā miera labad. Tāpēc – jābalso par otru valsts valodu!» Tomēr Marijas kundze atzīst, ka Latgales balsojums sestdienas referendumā balstīsies lielākoties nevis uz krievu valodas atzīšanu vai neatzīšanu par otru valsts valodu, bet gan uz neapmierinātību, dusmām un bezcerību, kas valda Latgalē. «Vai kāds lielais vīrs no Rīgas pie mums atbrauc un kaut ko konkrēti apsola un izdara? Galīgi nē! Tikai gudras pamācības atstāj. Visi zina, ka Latgalē vislielākais bezdarba procents, bet palīdzēt neviens netaisās. Kāds sašutums pie mums bija tad, kad bijušais prezidents Zatlers izteicās, ka latgalieši meklē «vieglāku dzīvi», pārdodot akcīzes preces, kas ievestas no Krievijas! Lai viņš pats atbrauc pie mums un padzīvo to «vieglo dzīvi»,» ierosina Marija.
Taču viņa netur ļaunu prātu uz eksprezidentu: «Tā jau tagad visu politiķu indeve: uz Latgales rēķina taisīt sev politisko kapitālu. Viens no Rīgas augstumiem nosoda «kontrabandistus», cits atbrauc un sola Latgalei atdzimšanu un zelta kalnus, bet nekas jau nemainās! Latgalē viss kā vienmēr: tie, kuri stiprāki, sameklē sev nodarbošanos, tie, kuri vājāki – nodzeras. Daudzi cilvēki lūdz kredītus, lai uzsāktu savu biznesu, bet neviena banka nedod, jo neesot pietiekams preču noiets. Savukārt politiķi, kas it kā iestājas par Latgali un tās cilvēkiem – iedomājas, ka ir pacēlušies mūsu, latgaliešu, acīs ar saviem «solījumiem» un «Latgales mīlestību». Nekur viņi nav pacēlušies! Gandrīz neviens tiem politiķiem netic. Tur jau tā lieta: daudzi, ļoti daudzi latgalieši balsos nevis par vai pret krievu valodu, bet gan pret to politiku, ko liekulīgi piedāvā tie Rīgas kundziņi. Balsos par spīti: nevis pret, bet par otru valsts valodu, jo esam gatavi ieriebt tiem, kas mūs iedzinuši nabadzībā!»
Marijas kundze piekrīt, ka šāda referenduma jautājuma izpratne tikai pasliktinās kopējo situāciju, jo dzemdinās Latgales iedzīvotāju savstarpēju neuzticēšanos, līdz ar to arī etnisko saspringumu. Jā, pat Latgalē, kur gadsimtiem blakus dzīvojuši latgalieši, krievi, baltkrievi, poļi... Sevišķi sāpīgi un netaisnīgi Marijai šķiet tas, ka netiek novērtēts dižā latgalieša, apgaismotāja, politiķa un publicista Franča Trasuna veikums: pateicoties viņa titāniskajam, pašaizliedzīgajam darbam, Latgale pagājušā gadsimta sākumā tika izrauta no Vitebskas guberņas un pievienota Latvijai. «Vai tagad,» retoriski vaicā Marija,«Latgale mums jāatdod atpakaļ?»
Marija apjauš savu bezspēcību. «Dariet kaut ko,» viņa lūdz. «Dodiet ziņu latgaliešiem, ka referendumā mums visiem jābalso PRET. Šis referendums nav pret valdības neizdarību vai Saeimas neizlēmību. Šis ir referendums pret centieniem atņemt mums latviešu valodu.»
...Pat tad, ja man mirklīgi nebūtu nekādu argumentu, lai latviešu valodu saglabātu kā vienīgo valsts valodu šajā Dievzemītē, es tos atrastu Rāznas netveramajā plašumā, Eikša miglainajos saullēktos un Sīvera baltsmilšu krastos. Es tos atrastu Latgales viensētās, kapukalnos un aku grodos. Aglonas debesu augstībā un Velnezera zaļgajā dziļumā. Cilvēkos. Apmaldījušos un mērķa vadītos. Latviešos.