Šitā, brāļi, melodami...

Kad cilvēkiem galīgi vairs nav ko darīt, viņi veido politiskās partijas un piesaka to startu pašvaldību vēlēšanās. Latvijā septiņos pagastos esot tikai pa vienam vēlēšanu sarakstam. Nu, tiešām nožēlojami.

Rīgā, piemēram, uz 60 deputātu vietām ir 12 saraksti ar 612 kandidātiem. Nav nekāds brīnums: iespēja tikt Rīgas brīvostas valdē un tur algā saņemt brangu piķi ikvienu pamudinās iekļauties jebkurā sarakstā, kas tik ņems pretī. Nu, labi, ja ne brīvostas, tad vismaz kādas citas struktūras valdē. Tāpēc uz vienu deputāta vietu Rīgā pretendē mazliet vairāk nekā 10 kandidāti. Cienījama konkurence, protams.

Taču nekas nevar salīdzināties ar Jūrmalu: šajā ostas pilsētā uz 15 deputātu vietām pretendē 16 partijas ar 261 kandidātu, un tas nozīmē, ka uz vienu vietu cierē 17,4 deputāta goda kārotāji. Blakus vecajām partijām – Vienotībai, VL/TB/LNNK, SC un ZZS – kā ķirbji uz komposta kaudzes samilzuši jauni veidojumi: Alternative, Sadarbība, Sabiedriskā komiteja, Uz priekšu, Latvija! un Tautas kontrole. Jūrmalnieki jau sajūt iestājamies laimi tūdaļ pēc vēlēšanām, jo visu 16 politisko veidojumu programmās ir pilnīgi skaidri un – galvenais! – ticami gaišās nākotnes iezīmējumi.

Tā, piemēram, politiskā partija Alternative sola, ka atbalstīs pašdarbības kolektīvus, tradicionālās reliģiskās konfesijas un sporta aktivitātes pašvaldības teritorijā. Savukārt Reformu partija iepriecinās jūrmalniekus un pilsētas viesus ar pietiekamu publisko tualešu skaitu. Ne mazums rūpju allaž sagādājis Jaunais vilnis, tālab SC sola attīstīt sadarbību ar šā festivāla organizatoriem. Bet Reģionu alianse ar aktīvo klaudzinātāju Māri Dzenīti priekšgalā sit pie krūts, solīdama jaunatnes izklaides vietu izveidi. Ar svaigu oriģinalitāti pārsteidz Sadarbība, apgalvojot, ka cīnīsies pret pasta kastīšu pārmērīgu piesārņošanu priekšvēlēšanu laikā.

Politisko briedumu un varenumu demonstrē Vienotība, savā Jūrmalas programmā deklarēdama, ka tā ir «kuplākā un saliedētākā Latvijas partija», kas zvēr, ka strādās «roku rokā ar ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, ministriem, Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātiem, lai Jūrmala būtu vadošais Baltijas jūras kūrorts». Toties bijusī PCTVL biedrene Žanna Kupčika, restartējusies kristīgajos demokrātos, jūrmalniekiem kā milzu atklājumu pasniedz tēzi, ka «Kristīgi demokrātiskās savienības vērtību sistēmas centrā ir cilvēks un viņa labklājība». Toties miljonāra Aleksandra Bašarina jaunizceptā partija Uz priekšu, Latvija! taisnīgi draud novērst «korupciju Jūrmalas domes, tās iestāžu un uzņēmumu darbā». Acīs saskrien aizkustinājuma asaras: vai tiešām beidzot dzīvosim labklājībā, bet korupcijas melnais mākonis izšķīdīs kā pīļu mēsli dīķī?! Dzīvi pavisam gaišu un cerīgu padara divi pēdējie saraksti: partijas Mūsu zeme un Tautas kontrole. Pirmā būs gatava ik gadu organizēt mūzikas festivālu liedaga smiltīs, savukārt otrā nekavēsies «apvienot sadalītos iedzīvotājus kustībā, lai izvestu pilsētu no strupceļa».

Vietas trūkuma dēļ nav iespēju nopublicēt visus attīstību apliecinošos solījumu palagus. Bet sirdī ielec pavisam niecīgs šaubu krupis: vai tiešām visus brīnišķos zvērestus ir iespējams izpildīt? Ja būtu iespējams, mēs jau sen dzīvotu absolūtas labklājības salā, kuru apskalo bangojoši korupcijas un noziedzības viļņi, taču nespēj neko pret mums izdarīt, jo mēs cits pret citu esam godīgi, gudri, taisnīgi un draudzīgi. Tā kā līdz labklājības salai mums ir tikpat tālu cik mežacūkai līdz Marsam, sanāk, ka tie solījumi ir... meli. Apzināti meli. Tādi paši kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, tādi paši kā pirms nākamajām, kas pēc četriem gadiem. Vēlētāju jutekļu pūderēšana, nesmukumu piesmiņķēšana un cukurūdens liešana visās iespējamās atverēs, nekas vairāk.

Pagaidām izklausās, ka vienīgā partija, kas nemelo – šoreiz gan tikai galvaspilsētas priekšvēlēšanu cīņās – ir Vienotība, kas savos reklāmruļļos atkārto: «Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju.» Skarbi un atklāti – pazaudēsim, un viss! Ko solām, to arī izdarīsim! Kālab gan neņemt piemēru no pieredzes bagātas partijas un nepateikt vienreiz taisnību: šitā, brāļi, melodami, pazaudēsim to Jūrmalu, pazaudēsim!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais