Ar kulīti pie lielveikala

«Jums dāvana no Alternatīvās partijas!» – mani krieviski uzrunā kāds pusaudzis pie viena no Jūrmalas lielveikaliem, sniedzot man plastikāta maišeli ar uzrakstu Partija Alternative. Latviski atbildu, ka no svešiem dāvanas nepieņemu.

Tā arī neuzzinu, ar kādiem peļu slazdiem šī partija mēģina uzpirkt vēlētājus. Bet kaut kas nozīmīgs tajā kuļķenē, protams, atrodas, jo var redzēt, ka puika, saņēmies vairākas dāvanu kules, tās stiepj ar manāmu piepūli. Taču visticamāk, ka šīs partijas nozīmīgums slēpjas gludeni vispārīgajās un nekonkrētajās frāzēs, kurās dominē «atbalstīsim», «izskaudīsim», «nodrošināsim» un «attīstīsim».

Tas, protams, garlaiko. Daudz vērtīgāk ir, ja priekšvēlēšanu vairāksolītāji ķeras pie absolūti konkrētām lietām, jo tad tu, vēlētājs, skaidri zini, par ko un kāpēc balso. Ja es dzīvotu, piemēram, Balvos, tad ar manu balsi pilnīgi droši varētu rēķināties tagadējā Balvu novada vadītāja Andra Kazinovska galvgaļotais zaļzemnieku saraksts: fascinē šā vīra noteiktība, neatkāpšanās no saviem morāles principiem, bet galvenais – pašatdevīgais darbs tieši tajās jomās, kas viņam visvairāk padodas, proti, ceļu būvē.

Pērnā gada janvārī sākās mana sarakste ar Balvu novada mēru par nekvalitatīvi uzbūvēto ceļa posmu Dukuļeva–Cērpene. Bija aizdomas par visai nopietnu līdzekļu izšķērdēšanu. Sarakstei novembrī pievienojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, taču viņa loma bija interesanta tikai tiktāl, ka politiski morālas amnēzijas rezultātā viņš bija aizmirsis, ar ko kopā izklaidējies, atvainojiet, strādājis Balvos... Sarakste, kas spoži parādīja pašvaldības vadītāja un ministra labākos politiskos dotumus, fiskālo kompetenci un izpratni par publisko komunikāciju, ieraudzīja dienasgaismu 2012. gada 27. decembrī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze publikācijā Klusēšana vai puspatiesības.

Bet ne par to mūsu dziesma. Jaukākais tomēr ir tas, ka varas saldmi jau izjutušie tiecas pēc tās atkal un atkal, jo, raugi, mīļoto iedzīvotāju labā viss vēl nav paveikts. Ar pašaizliedzīgu patosu sevi izdaiļo arī esošais Balvu novada vadītājs, savas partijas programmas veicamo darbu sarakstā iekļaujot arī šādu punktu: «Turpināt sakārtot ceļus un ielas visa novada teritorijā. Panākt, lai pagastu centri, arī Vectilžas un Krišjāņu, tiktu savienoti ar novada centru ar kvalitatīviem, asfaltētiem ceļiem.» Paklau, varbūt tomēr nevajag? Kazinovska vadībā Dukuļevu un Cērpeni pirms pāris gadiem jau savienoja, un nu ceļš jau faktiski ir sabrucis, jo, kā smejies, uzlabojumi ir veikti, maigi sakot, nekvalitatīvi. Kad mēģināju izzināt šā ceļa būves īpatnības, mēra kungs man atbildēja: «Pašvaldību mutiski ir informējis SIA Arko ceļu būve (firma, kas būvēja minēto ceļu – E. V.) valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļenko par to, ka vērsīsies tiesībsargājošajās institūcijās par neslavas celšanu, kas «vietējo iedzīvotāju» apmelojumu rezultātā grauj firmas labo slavu un negatīvi ietekmē piedalīšanos turpmākajos iepirkumos.» Bet Kazinovska pieminētie vietējie iedzīvotāji bija tie, kas uzskatīja, ka, būvējot šo ceļu, ir nelietderīgi izšķērdēti aptuveni 340 000 latu.

Par «neslavas celšanu» gan neviens nav vērsies nekādās iestādēs, taču iestādes pašas ir atnākušas uz Balviem: iespējamo līdzekļu šķērdēšanu sāka pārbaudīt KNAB. Redakcijas rīcībā ir KNAB atzinums uz vairākām lapām, kurā citastarp teikts, ka «domes atbildīgo amatpersonu rīcība, veicot autoceļa remontu, nav bijusi atbilstoša normatīvo aktu prasībām», pieļaujot, ka piešķirtie finanšu līdzekļi 331 842,07 latu apmērā var būt izlietoti neatbilstīgi to piešķiršanas mērķiem. Minētā autoceļa kvalitāti pārbaudīja arī a/s Latvijas valsts ceļi speciālisti, un KNAB uzdeva Balvu domei par pienākumu novērst Būvniecības likuma pārkāpumus līdz šā gada 31. augustam. Vai šis grandiozās ceļu būves fakts beigu beigās neieinteresēs arī prokuratūru?

Lūk, ar šādiem pilnīgi konkrētiem, jau realizētiem megaprojektiem jāiet uz pašvaldību vēlēšanām, nevis ar kaut kādām kulītēm pie lielveikala! Esmu pārliecināta, ka ikvienā pašvaldībā atradīsies godavīri un godasievas, kas var lepoties ar jau sastrādātiem dzīves uzlabojumiem, kas reāli atvieglo konkrētās pašvaldības iedzīvotāju ikdienu, kā tas, piemēram, noticis ar pussabrukušo Dukuļevas ceļu: braukt pa to var, tikai jālūko, lai tas nenotiek pēdējoreiz. Nu tieši tāpat kā ar pašvaldības vadīšanu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais