Elita Veidemane / Viedokļi

“Es nesen aizbraucu uz Krieviju, lai apskatītu tās vietas, uz kurām bija izsūtīti mani vecāki un kur es piedzimu. Savulaik tur nodzīvojām vairākus gadus. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā,” stāsta kāds sirms vīrs fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā pasākumā – skolēnu radošā konkursa noslēgumā, kas notika Rīgas pilī. Jaunie cilvēki rakstīja un zīmēja savu vecvecāku piedzīvoto, un viņu radošajos darbos atklājās daudz sāpīgu jautājumu.

“Ņem, Tēvzeme, mani, es kareivis tavs; / Mēs mirsim, tu dzīvosi mūžam!” – rindas no Rencēnu skolas 1929. gada absolventa Viļa Cedriņa dzejoļa. Viņu izsūtīja uz Vorkutu 1945. gadā. Par to savā esejā raksta Rencēnu pamatskolas audzēkne, piecpadsmitgadīgā Adriana Sinkevičiute. Ik gadu 14. jūnijā pieminam uz Krieviju izsūtītos tautiešus, ik gadu fonds “Sibīrijas bērni” organizē skolēnu sacerējumu konkursu par šo tēmu. Šogad viss tik sāpīgi jūtīgs. Kā vāts, kas atvērusies atkal.

Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.

Ceturtdien "progresisti", uzsējuši pionieru kaklautiņus, raitā marša solī dosies uz Ministru kabinetu, lai tiktos ar "Jauno vienotību". "Šajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties valdību, kas nespēj sadarboties," mundri apgalvo partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Izskatās, ka beidzot piepildīsies "Jaunās vienotības" un "progresistu" sapnis: dziedāt vienā korī vienas un tās pašas dziesmas.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) maijā izdeva rīkojumu paaugstināt Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska algu par 600 eiro. Tas nozīmē, ka no jūnija viņš mēnesī saņems 5600 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Viņa amatpersonas deklarācija par 2022. gadu joprojām nav pieejama, bet zināms, ka 2021. gadā viņš algā saņēmis 62 815 eiro. Izskatās, ka valsts pārvaldes un dažādu valstij piederošu akciju sabiedrību “biezie” jau sen apsteiguši privātos mazizmēra uzņēmējus.

Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Rīgas domes frakcijas deputāti 2. jūnijā pieprasīja no Rīgas domes ēkas noņemt LGBTQ karogu, ko ar vienpersonisku lēmumu piektdienas vakarā bija izkāris Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Līdzīgu pieprasījumu – noņemt šo karogu – izteica arī frakcijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) deputāti. Staķis atteicās to darīt. Bet ne tikai par šo patvaļīgo svītrainās drānas izkāršanu ir sašutuši daudzi RD deputāti.

Sieviete pamudināja vīrieti noslīcināt viņas aprūpē nodoto suni. Vīrietis izgāja mājas pagalmā, ielika suni maisā un iegremdēja vannā ar ūdeni. Viņš turēja suni zem ūdens tik ilgi, kamēr suņa dzīvība izdzisa... Kā jūs domājat, kāds bija tiesas spriedums par šo slepkavību? Uzminējāt. Nekāds! Piecu mēnešu nosacīta brīvības atņemšana. Pēc pieciem mēnešiem šie nelieši varēs turpināt “izklaides” ar suņu slīcināšanu. Tiesu attieksme pret šādiem slepkavām ir apbrīnojami humāna.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis mums ir ne tikai graciozs dejotājs uz geju bāra letes, bet arī aktīvs dažādu darba jautājumu risinātājs. Tā, piemēram, viņš devās darba vizītē uz Tamperi no 27 līdz 29. maijam. Sagadīšanās dēļ tajā laikā tur norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase. Vai Staķa kungs, pildot darba uzdevumus, apmeklēja arī hokeja mačus, mēs nezinām. Bet diez vai viņam pietika laika.

Ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā krasi aktivizējušies „visu ģimeņu” aizstāvji. Lietuviešu laikraksts „Respublika” ziņo, ka Seima liberāļi piedāvā patlaban izskatāmajā civilās savienības likumprojektā iekļaut atrunu, ka civilās savienības juridiska noslēgšana nerada ģimenes tiesiskas attiecības. Izklausās absurdi, bet tādā veidā acīmredzot iespējams pielauzt uz balsošanu tos deputātus, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl šaubās atbalstīt civilās savienības likumu.

Ar nekaunīgu smalkumu “Jaunā vienotība” (JV) apspēlēja “Apvienoto sarakstu”, noorganizējot Valsts prezidenta vēlēšanas, kas faktiski noritēja, kā mēdz teikt, vienos vārtos. Šoreiz – ne par jaunievēlētā prezidenta kvalitātēm, bet par to, kā viss izskatījās vērotājiem no malas.

“Mēs paužam atbalstu centieniem palielināt sabiedrības izpratni par problēmām, kas skar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, queer un interseksuāļu (LGBTQI+) kopienu un citas kopienas Polijā, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām,” lasāms ASV vēstniecības Polijā mājaslapā atrodamajā dokumentā.

Cilvēki, uz pleciem uzklājuši Latvijas karogu, uz sejas uzkrāsojuši karoga siluetu, savu auto durvīs sastiprinājuši karogus – šī straume plūst uz Brīvības pieminekļa pusi. Ļaudis, kuri nepazīst cits citu, sveicinās un smaida, gaiss pārpilns pavasara un prieka. Mēs dodamies uz Rīgas sirdi, kur tiksimies ar Latvijas valstsvienības hokejistiem, kuri tūlīt atlidos no Tamperes, atvedot līdzi bronzas uzvaru, kas patiesībā ir zelta vērtē.

Rīgas dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par vairāku ielu pārdēvēšanu, arī domes koalīcijā nav vienprātības. “Uz strīpas” ir Gogoļa, Turgeņeva un Puškina vārdā nosaukto ielu pārdēvēšana. Par Maskavas ielas pārdēvēšanu gan nedzird runājam. Bet palūkosimies uz Nikolaju Gogoli. Uz rakstnieku, kura nacionālo un literāro piederību joprojām kā savējo grib pierādīt gan krievi, gan ukraiņi.

Šis bija brīdis, kad raudāja visi, kuri prot raudāt. No prieka raudāja. Līdzjutēji Tamperē un Rīgā, un Makašānos, un citur. Krodzinieki Rīgas krogos. Pārdevējas mazajā Valteru veikaliņā. Vilciena gaidītāji stacijā. Ceļa gājēji un picu cepēji. Visi!

“Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus AS “Sadales tīkls” (ST) un AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). Vērtēšanas gaitā tarifos iekļautās izmaksas būtiski samazinājušās, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas nekā pašlaik esošajā tarifā ietvertās.” Lasu pēdējo teikumu divreiz, četrreiz... vairākreiz. Neko nesaprotu. Izmaksas samazinājušās, tomēr augstākas nekā esošajā tarifā esošās. Tad kam cena ir samazinājusies, paliekot augstāka?!

“Tas, protams, bija super emocionāli. Ja man pirms gada likās, ka izlasē jau vairāk “nevelku”, tad tagad iemest to svarīgo “golu” un beidzot pašam tikt ceturtdaļfinālā, kur ne reizi neesmu spēlējis, un mājās, pie šādām tribīnēm – labākas sajūtas laikam nav,” atzina Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš sarunā ar portālu “sportacentrs.com”. Emocijas otrdien plūda pāri malām, un smaids sejā bija pat tiem, kam hokejs nav dzīves prioritāte.

“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.

Plecīgs, cementā kalts padomju puisis padusē tur grāmatu ar uzrakstu “Markss Engelss Ļeņins”. Šis monumentālais tēls ievietots vienā no arkām, kas rotā Varšavas Kultūras un zinātnes pili, kas uzcelta laikā no 1952. līdz 1955. gadam un ir “padomju tautas dāvana poļu tautai”. Kāds Varšavas pilsētas domnieks pieprasījis dekomunizēt minēto statuju un izņemt no grāmatas vāka vārdu “Ļeņins”. Vēršanās pret jebko krieviski padomisko iet plašumā visā Eiropā, ne tikai Latvijā vien.

Kāds latviešu lauksaimnieks pagājušajā piektdienā nofilmēja sešu nelegālo migrantu grupu, kas slāja pa Latvijas pierobežas lielceļu. Tas notika Kaplavas pagastā, piecus kilometrus no Baltkrievijas robežas. Robežsargi par to uzzināja tikai tad, kad par to pasūdzējās vietējie iedzīvotāji. Migrantu krīze Eiropā joprojām turpinās, un attieksme pret to ir dažāda.

“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.

Aizvien biežāk uzrodas eksperti, kuru propagandas mērķis ir pierādīt, ka Latvijai nepieciešami migranti, kurus vajadzētu integrēt sabiedrībā. Tāds pagājušajā nedēļā bija arī Maikls Flūds, OECD Teritoriālo dialogu un migrācijas nodaļas politikas analītiķis, kurš piedalījās VARAM konferencē par Latvijas austrumu reģionu drošības un attīstības jautājumiem.

“Dezinformācija un faktu sagrozīšana par [Stambulas] konvenciju no Kremļa kontrolētiem TV kanāliem un mājaslapām ir ieplūdusi Latvijas informācijas telpā un politiķu runās, Latvijā viedokļus par šo konvenciju ir ietekmējusi Kremļa propaganda,” centra “Marta” politikas koordinatore Beata Jonīte, atzīmējot minētā sacerējuma 12. gadadienu, skaidro kārtējo konvencijas popularizēšanas vilni. Saeimas vairākums neatbalsta SK ratifikāciju, sabiedrība – arī ne. Tāpēc jāķeras pie pārbaudītām metodēm: visus apsūdzēt Kremļa propagandas uzsūkšanā.