Pagājušās nedēļas zīmīgākais globālā biznesa notikums bija ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojums par to, ka ASV stingri ierobežos banku sektora visatļautību Amerikas un līdz ar to arī visas pasaules līmenī. ASV neatļaus bankām kļūt pārāk lielām, un komercbankas tiks apliktas ar īpašu nodokli.
Kas tad ir noticis?
ASV bankas visu 2009. gadu ziņoja par arvien pieaugošiem peļņas rādītājiem, pat neraugoties uz globālo krīzi. Latvijas komercbankas pērno gadu noslēdz ar simtiem miljonu lieliem zaudējumiem. Krīzes laikā bez darba palikušie nespēj atdot parādus, 25% kredītu ņēmēju kavē procentu maksājumus utt. Amerikā krīze skar visus sektorus, rūpniecībā, tirdzniecībā, celtniecībā, bet lielākās ASV bankas ik ceturksni paziņo par kārtējo peļņas rekordu. Pat vairāk – tiklīdz globālie akciju tirgi nodrebēja no kārtējās sliktās ziņas par bezdarba pieaugumu vai rūpniecības un eksporta kritumu, tā momentā kāda no lielajām bankām ziņoja par izcilu peļņas rādītāju.
Kā tas bija iespējams? Kā Amerikas bankas spēja gūt peļņu laikā, kad nebanku sektora biznesi bankrotēja cits pēc cita? Atbilde ir vienkārša. Amerikā bankām stabilizācijai nauda tika aizdota par 0% gadā vai par procentu, kas ļoti tuvu nullei. Savukārt, lai aizdotu bankām stabilizācijas kredītus, ASV valdība izlaida parādzīmes par 5–7% gadā. Ja banka, kura aizņēmusies 100 miljardus dolāru par nulles likmi, tos pašus 100 miljardus dolāru ieguldīja ASV parādzīmēs, tad tā pelnīja 7% jeb 7 miljardus gadā. Tikai ir apburtais loks. Parādzīmes tika izlaistas, lai iegūtu naudu banku sektora stabilizācijai... Kamēr par stabilizācijai piešķirtajiem līdzekļiem ASV bankas dzēsa likviditātes ugunsgrēkus, tikmēr lielu protestu nebija. Kad atklājās, kā lielās bankas rada savu pelņu, ļaudis jau sāka kurnēt, bet protesti vēl nesasniedza ASV prezidenta ausis. Eļļu ugunī ielēja dažu banku lēmums par šādi iegūto peļņu izmaksāt lielas prēmijas (bonusus) banku vadītājiem. Tas radīja nekavējošu atbildes reakciju.
ASV banku sektors atkal sevi ir pozicionējis kā alkatīgs un pilnīgi bezatbildīgs biznesa segments. Baraks Obama vienkārši izteica sabiedrības un citu biznesa sektoru noskaņojumu – tādam superprotekcionismam pret banku sektoru, kāds Amerikā valdīja ceturtdaļgadsimtu, ir jāpieliek punkts. Pietiek! Baraks Obama aicināja banku sektoru atcerēties, ka tā funkcijas ir pakalpojumi klientiem, nevis spekulācijas ar nodokļu maksātāju naudu.
ASV prezidenta deklarētā apņemšanās pārtraukt Amerikas banku sektora visatļautību rada pamatotu jautājumu Latvijas politiķiem. Vai mēs kā vienmēr sekosim ASV labākajiem paraugiem, vai arī Latvija tagad nomainīs ārpolitisko orientieri? Latvijā banku sektora privilēģijas un pārlielu lielais protekcionisms ir pārāk smaga nasta gan citām neprivileģētajām biznesa nozarēm, gan visiem nodokļu maksātājiem kopumā. Visiem nodokļu maksātājiem jāmaksā struktūru veidojošā Parex īpašnieku privātie parādi. Nodokļu maksātājiem jau jāmaksā procenti par miljardu SVF un EK kredīta, kas rezervēts citu komercbanku trikiem. Jau tagad tiek doti mājieni, ka Valūtas fonda nolīguma slepenā daļā ir solījumi uzkraut uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem nekustamo īpašumu spekulantu parādus. Lai glābtu Latvijas komercbanku īpašnieku peļņu, kā balva par nemākulīgu un bezatbildīgu kreditēšanas politiku ir ieplānots banku sliktos kredītus aizstāt ar sešu lielo valsts uzņēmumu akcijām. Sliktos kredītus samainīs pret pāri palikušo valsts mantu. Tiek solīts, ka komercbankas tiks pie balvas, lai iegūtu naudu; komercbanku atbalstam tiks privatizēti Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Latvijas valsts meži utt.
Manuprāt, šī ir reize, kad Latvijai ir jāseko ASV pieredzei. Latvijai ir jāizbeidz komercbanku pārāk lielā ietekme uz ekonomisku lēmumu pieņemšanu. Latvijai ir jāizbeidz komercbanku protekcionisms. Jāveido politika, vadoties no tā, ka banku sektors ir tikai viens no biznesa segmentiem. 20. gadsimtā banku sektors kreditēja un veica bezskaidras naudas norēķinus. 21. gadsimta tehnoloģijas norēķinu funkciju ir padarījušas tik vienkāršu, ka šajā jomā banku monopols vairs nav nepieciešams. Datorizācijas laikmetā norēķinu funkciju var pārņemt lielveikali, Latvijas pasts, Valsts kase, lieli uzņēmumi utt.
Vairs nav nepieciešamības kā samaksu par bezskaidras naudas norēķinu uzturēšanu dāvāt bankām neiedomājams privilēģijas.
Otra atziņa no ASV prezidenta paziņojuma ir – krīzes laikā lielas bankas kaitē valstu ekonomikām.
Bankas, kuras kļuvušas pārāk lielas, iegūst pārāk lielu varu. Lielu banku vara Rietumu pasaulē jau konkurēja ar valdību varas iespējām. Turklāt šī varas apziņa bez efektīva kontroles mehānisma radīja bezatbildīgu biznesa politiku. Banku īpašnieki varēja ļaut saviem direktoriem uzņemties jebkuru avantūru, jebkuru risku, jo neveiksmes gadījumā valdība neļaus izputēt banku klientiem, valsts piešķirs palīdzību, bet bonusus un megaprēmijas varēs turpināt maksāt no valsts.
Latvijai ir jāatsakās no banku protekcionisma un jāsāk ASV virziena reformas banku sektorā.