Finanšu okupācija un brīvais tirgus

Kā raksta žurnāls Newsweek, Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju.

Krievija iepirkšot reālā sektora uzņēmumus, īpaši cenšoties iegādāties enerģētikas, informācijas tehnoloģiju, loģistikas un transporta nozaru lielākos uzņēmumus. Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis atteicās komentēt šo dokumentu, jo tam nesot oficiāla apstiprinājuma. Ministrs dokumenta saturu nosauca par "interesantu lasāmvielu". Tomēr daudzi jau paguvuši izpaust savu sašutumu par Krievijas iecerēto Latvijas ekonomisko okupāciju.

Pirms klaigāt un vicināt rokas, ir jāsaprot, kas ir kapitālisms un brīvais tirgus. Divdesmit gadu Latvijas politikas galvenais motīvs bija ātra un lēta privatizācija, jo mums visu regulēs brīvais tirgus. Tikai un vienīgi brīvais tirgus! Latvijas politiskā virsbūve ar vairākiem izņēmumiem ļāva privatizēt stratēģiskos uzņēmumus. Pēc privatizācijas tika pilnīgi atļauta brīva kapitāla kustība. Un tur, kur ir brīva kapitāla kustība, īpašnieki var mainīties desmitiem katru sekundi. Brīvas kapitāla kustības apstākļos Latviju var finansiāli okupēt kaut vai Nigērija, Paragvaja vai Papua Jaungvineja. Ja Eiropas, Saūda Arābijas vai Amerikas investori nesaskata perspektīvas Latvijas uzņēmumos un atsakās no investīcijām šajā zemē, tad Latvijas ekonomika un tās lielākie uzņēmumi var nonākt jebkuras grupas vai jebkuras valsts kontrolē. Tas ir kapitālisms! Tas ir brīvais tirgus! Tieši šādu laimi cēla visas valdošās politiskās partijas pēdējos 20 gadus! Tieši tas bija jau realizēto un vēl tikai ieplānoto privatizāciju mērķis. Ja ir brīva kapitāla kustība, tad Gazprom, Transņeft vai Noriļskij nikeļ var nopirkt jebkuru SIA vai akciju sabiedrību. Un viss!

Tomēr Krievijas finanšu okupācijas plāniem ir divas puses. Lai kāds kaut ko iegādātos, vispirms citam ir jāpieņem lēmums to pārdot! Lai Roulendu ģimene Lielbritānijā varētu iegādāties akciju sabiedrības Diena akcijas, vispirms Bonnieru ģimenei Zviedrijā bija jāpieņem lēmums uzņēmuma akcijas pārdot. Krievijas finanšu okupācija var īstenoties tad un tikai tad, ja zviedri, amerikāņi un citi labestīgie investori izlems pārdot Latvijas investīcijas jebkuram, kas maksās vairāk, neatkarīgi no tā, vai tas ir kāds Kremlim pietuvināts energoresursu gigants vai vienkārši nezināmas izcelsmes Bahamās reģistrēts ofšors. Krievija šeit ienāks tikai tad, ja no mums atteiksies Rietumu investori. Ja Rietumu investori vadīsies pēc brīvā tirgus principiem un maksimālā finansiālā izdevīguma sev, tad tie pārdos Latvijas investīcijas jebkuram, kas piesolīs lielāko cenu. Tiklīdz īstenosies Andra Šķēles kvēlākie sapņi (kuru aprises ir ieskicētas Tautas partijas Priekšlikumos tūlītējai rīcībai), tad, tiklīdz valsts stratēģisko – enerģētikas un transporta sfēras – uzņēmumu akcijas nonāks fondu tirgos, tie momentā nonāks... Krievijas kontrolē! Tieši šie sektori ir ierakstīti Krievijas finanšu okupācijas plānā.

Tomēr tagad ir zināms patiesības mirklis, lai saprastu, kas tik tiešām ir Latvijas draugi un kam mēs bijām vajadzīgi tikai kā dzīvais vairogs pret tālibu lodēm un ērta vieta, kurā eksperimentēt ar brīvā tirgus reformām. Izskatās, ka Latviju kārtējo reizi uzmet tā saucamie Rietumu draugi. Šis ir mirklis, lai sabiedrība (valdības un brīvā tirgus ideologu vietā) definētu savas nacionālās intereses. Latvijai ir jānosaka nozares, kur uzņēmumi būs vajadzīgi, lai realizētu valsts politiku. Sarunās ar Krieviju Latvijai ir jāvadās tikai no savām interesēm. Latvijai ir jāaizmirst par tādu tā saucamo Latvijas draugu interesēm, kas vispirms Latviju ekonomiski samaitāja un tagad gatavi notirgot jebkuram ņēmējam. Latvijai ir jāvienojas ar Krieviju par savstarpēji izdevīgiem risinājumiem Krievijas tranzīta optimizācijā. Krievijas ekonomiskās intereses Eiropas Savienībā ir jārespektē un jāpalīdz tās realizēt, saņemot par to taisnīgu atlīdzību un paturot vietējā kontrolē stratēģiskos uzņēmumus. Tieši tā rīkotos jebkura sevi cienoša valsts, ja to uzmestu tās bijušie draugi un partneri.

Svarīgākais