Tieši tā! Ikviens par to var pārliecināties Latvijas Bankas mājas lapā. Lats pret dolāru šodien, salīdzinot ar 2009. gada 4. decembri, ir zaudējis 18% no savas vērtības. Pērn decembrī par vienu latu varēja nopirkt 2,15 dolārus, bet šodien vairs tikai 1,75 dolārus. Latvijas Bankas (LB) prezidents neko nav darījis, lai šādu devalvāciju novērstu. Kā sanāk, ka LB valdība un prezidents nav nomainīti, bet lats ir dramatiski devalvējies?
Atbilde ir vienkārša. Lata devalvāciju pret dolāru izraisīja pārmaiņas globālajā tirgū. Tā kā lats ir cieši piesaistīts eiro, tad, ja eiro sāk zaudēt vērtību (vai tikpat labi – to palielināt) pret dolāru, tad arī lats dodas tajā pašā virzienā un tieši tādā pašā lielumā. Devalvācija var notikt kā voluntārs varas akts, bet devalvācija var notikt, arī ļaujot valūtai ieņemt tās pieprasījumam un piedāvājumam atbilstošu vērtību.
Lats faktiski ir devalvējies pret dolāru par 18%. Kas tad ir noticis Latvijas ekonomikā?Pirms atbildēt uz šo jautājumu, atcerēsimies, kā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē 2010. gada februārī aprakstīja devalvācijas šausmas: "Mēs skaidri zinām, ka devalvācija Latvijas gadījumā neko neatrisinātu, bet problēmas saasinātu. Eksportētāju ieguvumi būtu īslaicīgi. Valsts parāds pieaugtu dramatiski, un pieaugtu izdevumu apjoms ārējo parādu apkalpošanai, kas noēstu vienu vai divus veselības aprūpes budžetus. Iedzīvotāju kredītu maksājumu apjoms pieaugtu dramatiski…(..) Piemēram, Krievija neimportē gāzi, naftu un elektrību, un Krievijā devalvācijas iespaids uz cenu pieaugumu ir mazāks un konkurētspēja uzlabojas. Latvijā devalvējot pozitīvais efekts ātri tiktu dzēsts un paliktu tikai blaknes un negatīvais iespaids."
Var piekrist LB prezidentam, ka Latvijai kā mazai valstij ļoti liela nozīme ir importa cenām. Savukārt ASV dolāros tiek noteiktas svarīgākās Latvijas energoresursu cenas. Taču lats pret dolāru ir devalvējies par 18%!!! Kur ir pazaudētās pensijas un solītie sociālie satricinājumi? Kur ir piesolītās blaknes?
Lata 18% devalvēšanās pret dolāru pusgada laikā nav radījusi dramatiskus makroekonomiskus satricinājumus, pat neraugoties uz to, ka galvenos energoresursus importējam, bet naftas un gāzes cenas tiek noteiktas dolāros.
LB prezidents ir sniedzis vienpusīgu un, domājams, ne gluži korektu informāciju par to, kas notiks, ja lats devalvēsies.
Tomēr lata devalvēšanās pret dolāru tik lielā apjomā ir atstājusi ietekmi uz Latvijas ekonomiku un Latvijas iedzīvotājiem. Vispirms par pozitīvo. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, viss eksports un visi pakalpojumi, kuru cenas tiek noteiktas ASV dolāros, ieguva 18% pieaugumu latu un eiro izteiksmē. Tiem eksportētājiem, kas eksportē uz dolāru zonu, šīs pārmaiņas nāca stipri par labu. Turklāt, iebilstot LB prezidentam, neizskatās, ka "eksportētāju ieguvumi būtu īslaicīgi".
Tomēr lata devalvēšanās pret dolāru kā negatīva parādība jau ir sajūtama ikviena Latvijas iedzīvotāja makā. Par devalvācijas procentu ir palielinājušās importa preču cenas no Ķīnas. Ķīnas valūta ir piesaistīta dolāram. Ķīnas importa sadārdzinājums īpaši smagi skar Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus, kam Ķīnas imports bija vienīgā alternatīva pārāk dārgajām Latvijas un Eiropas precēm.
Otra zīmīgā vieta, kur lata devalvācija pret dolāru ir pamanīta – benzīna cenas. Politiķi demonstrē savu nekompetenci, klaigājot par augstajām degvielas cenām. Lūk, kāda bija naftas cena pērn, kāda tagad un kāpēc benzīns ir tik dārgs. Kur skatās Konkurences padome?
Jā! Naftas cenas nav radikāli kāpušas, bet starpība ir lata un dolāra attiecībā. Naftas produktu tirgū cenas tiek noteiktas ASV dolāros, bet lats ir dramatiski devalvējies pret dolāru.
Diemžēl lata devalvācijas nākamā negatīvā izpausme būs gāzes un apkures cenu kāpums.
Tagad LB ir jāatzīst divas patiesības. Pirmā. Latvijas Bankai iebiedēšanas kampaņa pret devalvāciju bija dramatiski pārspīlēta. Otrā – ja LB ir konsekventa jebkuras devalvācijas pretiniece un tic, ka tikai stiprs lats glābs Latvijas ekonomiku un uzturēs cenu stabilitāti, tad LB ir jānovērš lata devalvēšanās pret dolāru tik lielos apjomos. To var izdarīt, pārtraucot Latvijas dalību Valūtas kursa mehānismā II. Lats būtu atkal jāpiesaista pie valūtas groza, kurā lielu daļu veidotu ASV dolārs un tikpat lielu eiro.