2007. gada pavasarī notika pirmais kiberkarš starp kādu NATO dalībvalsti un nezināmu pretinieku. Notika milzīga apmēra hakeru uzbrukums Igaunijas valsts pārvaldes sistēmas mājaslapām.
Joprojām nav īsti skaidra uzbrukumu izcelsme, vai tos organizēja privāta nevalstiska grupa, kuru bija aizskārusi Igaunijas iekšpolitika. Iespējams, ka aiz uzbrukuma stāvēja kādas lielas valsts vara, bet tikpat labi kāda cita liela vara veica šos uzbrukumus, speciāli atstājot pēdas, kas ved uz citiem, lai realizētu provokatīvu mērķi – saasinātu konfliktu starp Igauniju un vienu tās kaimiņvalsti.
Lai kādi būtu uzbrukuma motīvi un uzbrucēju izcelsme, fakts ir tāds, ka pret Igauniju tika izvērsts kiberkarš. Igaunijas kiberkarš demonstrēja visai pasaulei, ka nākotnes konfliktos konfrontācija izpaudīsies ne tikai tradicionālajos kaujas laukos, bet karš pāries arī uz informācijas tīkliem. Internets un informācijas nesēji kļūs par vienu no uzbrukuma galvenajiem mērķiem.
Igaunijas 2007. gada notikumi izraisīja pavērsienu drošības plānošanā, un faktiski galarezultāts ir kiberdrošības jautājumu iekļaušana NATO drošības sistēmas dienaskārtībā.
Tomēr jebkuram kiberkaram ir divas puses. Pirmā puse skar tos, kas sagatavo uzbrukumus kādas valsts pārvaldes vai militārajiem tīkliem. Otra, ne mazāk svarīga puse, ir jautājums par valsts pārvaldes vai militāro tīklu drošību. Valstis, kuras nepilnveido savas augstākas militāras virspavēlniecības interneta datu sistēmas, rīkojas bezatbildīgi un rada draudus NATO drošībai.
Valstis ar vāju aizsardzību pret kiberuzbrukumiem pirmās tiks sakautas kiberkarā, un to informēšanas sistēmas tiks izsistas no ierindas.
Izskatās, ka attiecībā pret kiberdošību Latvijā valda pilnīga bezatbildība. Latvijas augstākā valsts vara nav ņēmusi vērā Igaunijas 2007. gada mācības. Izskatās, ka mūsu augstāko valsts un militāro vadītāju mājaslapas ir ar tādiem drošības caurumiem, ka pat niecīga kiberkonflikta gadījumā valsts pārvalde tiks paralizēta.
Tam visspilgtākais apliecinājums ir Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera mājaslapas uzlaušana 18. novembrī. Valdis Zatlers ir ne tikai Latvijas Valsts prezidents. Miera laikā Valdis Zatlers ir Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks (augstākais vadonis). Atbilstoši Latvijas Satversmes 42. pantam, Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.
18. novembrī notika kiberuzbrukums pret NATO dalībvalsts bruņotā spēka augstāko vadoni. Policija, kuru aicināja izmeklēt šo notikumu, TV ekrānos nodemonstrēja apbrīnojamu vieglprātību, solot, ka krimināllieta tiks ierosināta tikai tad, ja tiešie mantiskie zaudējumi būs vairāki simti latu. Kādi simti latu! Iespējams, ir jau ir sācies kiberkarš pret NATO dalībvalsts bruņotā spēka augstāko vadoni, un to var noskaidrot tikai rūpīga un starptautiska izmeklēšana. Ja uzbrukums nāk no kādas ārvalsts, tad varbūt jau ir jāiedarbina NATO līguma 5. paragrāfs, kas nosaka, ka uzbrukums pret vienu valsti ir jāuztver kā uzbrukums pret visām NATO dalībvalstīm.
Iespējamā kiberkara nopietnību tā īsti nav sapratis arī pats bruņoto spēku vadonis – Valdis Zatlers, kurš 19. novembrī žurnālistiem klāstīja, ka mājaslapas uzlaušana apliecina tās popularitāti un nozīmīgumu, ka pasaules pieredze rādot, ka hakeri parasti uzbrūk svarīgām mājaslapām, piemēram, Pentagona mājaslapai ASV. Valdis Zatlers no tā secināja, ka Valsts prezidenta interneta mājaslapa ir populāra un ka tā ir viena no patriotiskākajām Latvijas lapām.
Diemžēl tā ir nenopietna attieksme pret NATO kiberdrošību. Valsts prezidenta mājaslapas uzlaušana liecina, ka Latvijā vai ārvalstīs ir spēki, kuru rīcībā ir tehnoloģijas, kas ļauj jebkurā brīdī paralizēt Valsts prezidenta iespējas komunicēt ar valsts pilsoņiem.
Valsts prezidenta mājaslapas uzlaušana liecina, ka par prezidenta drošību, īpaši kiberdrošību rūpējas neprofesionāļi un nemākuļi. Civilizētā valstī atbildīgie par mājaslapas drošību uzliktu uz galda atlūgumus vai tiktu ar negodu patriekti.
Sabiedrībai būtu jāzina atbilde, vai tas ir kiberkara sākums pret NATO dalībvalsti, bet varbūt trauksme ir lieka un Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa jau sen tiek pārdota reklāmas tirgū kā laba vietne meteorītu reklamēšanai par krīzes situācijai atbilstošu summu. Ja tas ir tā, tad nebūtu slikti arī pārējos NATO partnerus informēt, par kādu summu ir uzlaužama NATO dalībvalsts bruņoto spēku virspavēlnieka mājaslapa.