Elektrības tarifa neredzamā daļa

© F64

Kad es (un ikviens lasītājs) maksāju par elektrību, tad man ir jāapzinās, ka no katriem 10 eiro, kas tiek pārskaitīti no mana rēķina, 21% veidos pievienotās vērtības nodokli, un tas nonāks valsts budžetā. Tāpat es apzinos, ka aptuveni 15% pārskaitītās summas aizceļos, lai samaksātu par iepriekšējās valdības draugu tiesībām pārdot Latvenergo elektroenerģiju par cenām, kuras trīs, dažkārt četras, bet ir gadījumi, ka pat desmit reizes pārsniedz elektroenerģijas biržas cenu bagātajā Skandināvijā.

Koruptīvais nodoklis, kas OIK (obligātā iepirkuma komponente) izskatā ir iekļauts elektrības tarifā, ir jāmaksā ikvienam elektrības lietotājam. Katra kilovatstunda, ko patērēju, kā zelta lietus nolīst pār iepriekšējo valdību korumpētajiem draugiem, padarot tos arvien bagātākus un bagātākus. Savukārt Latvijas elektroenerģijas cena ir kļuvusi tik dārga, ka rūpniecības uzņēmumi savas ražotnes slēdz ciet vienu pēc otras.

Taču PVN un OIK nav vienīgie nodokļi, kas ir jāmaksā ikvienam elektrības lietotājam. Jūsu kaimiņš neizturēja Latvijas valdības politiku, veselības ministra Belēviča pilnmēness paziņojumus un pameta Latviju? Daļu savu Latvijas izmaksu viņš atstās mums! Pāris dienas gadā, kad notiek kaut kādi godi, viņš no savas Norvēģijas vai Anglijas ieradīsies Latvijā. Savukārt sprieguma uzturēšanas izmaksas par ikviena aizbraukušā tiesībām ieslēgt elektrību jebkurā brīdi tajās pāris dienās gada laikā, kad viņš apciemos Latviju, ir proporcionāli sadalītas uz visiem elektrības lietotājiem! Par to maksāju es un ikviens, kurš regulāri maksā par izlietoto elektrību. Turklāt, jo vairāk kāds elektrību lieto, jo vairāk viņš maksā par tiem, kam elektrības pieslēgums ir, bet kas elektrību nelieto vispār vai lieto tikpat kā neko un kam rēķins ir tuvs nullei.

Ikvienas kilovatstundas cenā ir iekļautas izmaksas, lai uzturētu spiegumu tīklā tiem 10% elektrības pieslēgumu, kuriem elektrības patēriņš ir nulle, un vēl otriem 10%, kam elektrības patēriņš ir tuvu nullei – daži santīmi gada laikā.

Visu elektrības lietotāju rēķinos ir iekļautas arī nekustamo īpašumu spekulantu ērtības. Spekulanti ir sapirkušies mājas un dzīvokļus. Gadiem ilgi gaida, līdz nekustamo īpašumu cena kāps, bet mēs – kas elektrību lieto regulāri – maksājam par to, lai tukšajos spekulantu dzīvokļos uzturētu spriegumu.

Ar mūsu rēķiniem par elektrību tiek samazinātas izmaksas nekustamo īpašumu spekulantiem, tiek radītas ērtības tiem, kas pameta Latviju, utt.

Līdz ar to normāla un racionāla politika būtu pārtraukt elektrības lietotājiem maksāt par sprieguma uzturēšanu tajos īpašumos, kas netiek izmantoti vispār. Gribi saglabāt mājokli īpašumā, bet elektrību nelieto vispār? Tad maksā savu daļu izmaksās par sprieguma uzturēšanu vai arī atsakies no elektrības! Tas ir normāli un racionāli! Normāli un racionāli ir noteikt, ka manā elektrības rēķinā nav ietvertas citu elektrības lietotāju ērtības, nelietot enerģiju. Ir jānovērš prakse, kad izmaksas par kāda tiesībām jebkurā brīdi lietot elektrību apmaksā citi.

Taisnīgs izdevumu sadalījums elektrības lietotājiem bija jāievieš jau sen! Kamēr valdības politika bija izdabāt tikai spekulantiem un aizmigrējušiem, pie šī jautājuma vadošā koalīcija neķērās. Taisnīgs izmaksu sadalījums arī radītu precedentu, jo – kāpēc visiem elektrības lietotājiem ir jāmaksā par bijušo ekonomikas ministru koruptīvajiem darījumiem? Lai OIK maksā tikai koalīcijas partiju biedri! Precedents – bīstams. Tāpēc ir apsveicami, ka Sadales tīkli ir pieteikuši fundamentālu reformu. Tikai ir jārēķinās, ka šāda reforma saskarsies ar nekustamo īpašumu spekulantu pretdarbību. Man personīgi nav saprotams, kāpēc, kad īsteno tik nozīmīgu reformu, no tās faktiski ir distancējusies Latvijas valdība?

Sadales tīklu reforma maina kārtību, kas bija ierasta gadu desmitiem. Turklāt neaizliedzoša valsts politika ES sistēmā var tik īstenota ar diviem instrumentiem: ar nodokļu politiku un valsts uzņēmumu darbību. Valstij piederošs uzņēmums ir tas, kam būtu jāīsteno valdības politika.

Skumji, ka attiecībā uz reformām Sadales tīklu tarifu aprēķinā valdība piekopj strausa politiku, nevis aizstāv saprātīgas un racionālas izmaiņas enerģētikā.



Svarīgākais