Biedējot ar korupciju, grib padzīt mazās valstis no ES iepirkumiem

© F64

Kā liecina publiskotie Eiropas Parlamenta pasūtītie institūta RAND Europe pētījuma rezultāti, korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5 miljardiem eiro gadā. Tiek apgalvots, ka «korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16 līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 līdz 5,08 miljardiem eiro».

Apbrīnojamā kārtā ar Eiropas Parlamenta svētību gan Eiropā, gan Latvijā tika izplatītas aplamas un nezinātniskas atziņas par korupcijas milzīgo ietekmi uz IKP un tautu bagātību.

Korupcija ir noziegums, smags ekonomisks noziegums. Taču korupcijas ietekme uz ekonomiku visbiežāk ir neitrāla. Lai to saprastu, minēsim konkrētu piemēru.

Pilsoni X apturēja ceļu policisti par to, ka viņš saulainā laikā uz līdzenas un pilnīgi tukšas šosejas brauca nedaudz virs atļautā ātruma. Pilsonis X atpirkās no soda punktiem ar 50 eiro. Viņš veica ļoti smagu noziegumu – kukuļdošanu. Par to nav šaubu, taču kāda ir kukuļa ekonomiskā ietekme uz IKP? Pilsonim X, lai sabalansētu izdevumus ar ienākumiem, nākamās nedēļas laikā bija savi izdevumi lielveikalos jāsamazina par 50 eiro. Līdz ar to svētdienas pusdienu galdā viņam bija nevis cepta forele, bet pelmeņi. Savukārt kukuļa saņēmējs – ceļu policists – nākamas nedēļas laikā iztērēja lielveikalos par 50 eiro vairāk, nekā bija plānots, un pelmeņu vietā viņš svētdienas galdā cēla ceptu foreli.

Lai gan korupcija neapšaubāmai ir noziegums, kukuļa pieņemšana un nodošana šajā piemērā neizmainīja IKP ne par vienu centu! Tā tikai izmanīja to personu loku, kas saņēma nedaudz lielāku personisko labumu. Korupcijas ekonomisko neitralitāti precīzi raksturoja Dienvidkorejas izcelsmes ekonomists Hadžūns Čangs: «Kukulis ir vienas personas bagātības pārnese otrai. Tas ne obligāti negatīvi iespaido ekonomikas efektivitāti un izaugsmi. Protams, vienmēr ir iespējams, ka naudu ministrs izmanto mazāk produktīvi nekā kapitālists.» (Sk. Hadžūns Čangs Sliktie samarieši: Bagāto valstu netīrās sirdsapziņas noslēpumi, Rīga, Zvaigzne ABC, 2011.–241. lpp.)

Pat modernās tirgus ekonomikas teorijas pamatlicējs Ādams Smits (1723–1790) darbā The Wealth of Nations (1776) norāda, ka tautu bagātību veido preču un pakalpojumu apjoms, kas tiek saražots attiecīgajā teritorijā, nevis tas, cik un kādi nodokļi par šo preču pārdošanu un pakalpojumu tiek iekasēti. Arī Nobela prēmijas laureāts Pols Krūgmens grāmatā Depresīvās ekonomikas atgriešanās un 2008. gada krīze (Rīga, Jumava, 2010) secina, ka apgalvojumi par korupcijas lielo iespaidu uz ekonomikas attīstību ir mīts, kas tika izdomāts, lai «noslēptu patiesos krīzes cēloņus» (Krūgmens –113. lpp.).

Viens no maniem zinātniskajiem pētījumiem (Relationship Between Corruption Level Changes and Economic Growth in the World and Europe/Research for Rural Development 2008: Annual 14-th International Scientific Conference Proceedings Jelgava, Latvia. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2008., 39.–46. lpp.) tika veltīts, lai meklētu kopsakarību starp korupcijas uztveres indeksu un ekonomikas izaugsmi. Tas noslēdzās ar rezultātiem – apgalvojumi, ka korupcija negatīvi (vai pozitīvi) iespaido IKP pieaugumu, nav statistiski būtiski, un šādu apgalvojumu izplatīšanai nav zinātniska pamata.

Korupcija ir ierindas noziegums, un attieksmei pret to jābūt samērojamai ar citiem noziegumiem pret valsti, sabiedrību un personu. Korupcijas fetišizācija ir izkropļojusi Latvijas tiesisko vidi un dezorientējusi gan sabiedrību, gan tiesisko sistēmu.

Kāpēc tad pat 2016. gadā lobiju organizācijas joprojām mūs baro ar meliem par korupcijas milzīgo ietekmi uz ekonomiku?

Manuprāt, lobiju mērķis ir atstumt mazo ES valstu uzņēmumus no ES līmeņa iepirkumiem par labu lielajiem Eiropas gigantiem. Jo piedāvātās zāles, kuras publiski ieteica gan RAND Europe, gan organizācijas Transparency International vadītājs Karls Dolans, saistītas ar ES līmeņa publiskajiem iepirkumiem.

RAND Europe ierosina izveidot kopēju ES publisko iepirkumu sistēmu, un tiek apgalvots, ka tad arī korupcijas nodarītie zaudējumi samazināsies par 920 miljoniem eiro.

Cinisks un primitīvs mērķis! Ja mazo ES valstu lēmumu pieņēmēji noticēs meliem par to, ka korupcija ietekmē ekonomikas izaugsmi, un piekritīs centralizēt ES iepirkumu sistēmu, tad transnacionālie giganti atstums no ES iepirkumiem nelielos uzņēmumus un sekas būs pretējas – mazajās ES dalībvalstīs IKP un ienākumi samazināsies, nevis pieaugs. RAND Europe izplatītās pasakas ir jāuztver kā ciniska manipulāciju ar sabiedrisko domu, lai lobētu transnacionālo gigantu intereses un piežmiegtu mazās ES valstis.

Svarīgākais