Veselības nodoklis
Pēc tam, kad Latvijas Banka iesaistījās obligātā veselības apdrošināšanas projekta sagatavošanā un reklamēšanā, politiskajās aprindās sāka ironizēt, ka aiz ilgstošas bezdarbības garlaicības nomāktais LB prezidents ir iecerējis Latvijas Banku pārveidot par jaunu struktūru – Latvijas veselības apdrošināšanas banku.
Par obligātās veselības apdrošināšanas ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku vēl ir daudz neskaidru jautājumu, tomēr viens ir skaidrs. Ja obligātā veselības apdrošināšanas minimālā gada maksa būs 400 eiro gadā (I. Rimšēvica atbilde uz manu jautājumu LB preses konferencē), tad šāda projekta ieviešana noteikti uzlabos biznesa apstākļus tiem, kas obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas iekasēs un tērēs, bet ievērojami pasliktinās biznesa vidi visās pārējās nozarēs, samazinās dzīves kvalitāti Latvijas mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai. Obligātā veselības apdrošināšana atstās ievērojamu ietekmi uz Latvijas ekonomiku ar ļoti nepatīkamām sekām daudzām nozarēm un biznesa segmentiem. Šoreiz izvērtēsim, kā jaunais un relatīvi lielais maksājums (ja tāds, protams, tiks ieviests) ietekmēs Latvijas ļaužu ikmēneša izdevumus.
Kā obligātā minimālā gada maksa 400 eiro lielumā ietekmēs lielo algu saņēmējus, kas saņem 4000 eiro mēnesī? Šāda norma principiālu ietekmi uz lielo algu saņēmēju izdevumiem neatstās. Problēma ir tā, ka Latvijā ir tikai ap 4700 darbspējas vecuma cilvēku, kuriem atalgojums pārsniedz 4000 eiro mēnesī.
Radikāli atšķirīgi obligātā veselības apdrošināšana ietekmēs mazo algu saņēmējus. Tos, kas saņem 360 eiro mēnesī, bet tādu Latvijā ir trešā daļa no visiem strādājošajiem.Pašlaik, atbilstoši CSP apsekojumam, Latvijas mājsaimniecībās uz vienu ģimenes locekli lauku apvidos izdevumi veselībai ir 14 eiro mēnesī, bet Rīgā 24 eiro mēnesī. Pensionāru mājsaimniecību izdevumi veselībai ir 34 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Mājsaimniecībās, kurās ir tikai algota darba ņēmēji, izdevumi veselībai ir 15 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli. Ja obligātā veselības apdrošināšana tiks ieviesta, nosakot LB norādītās minimālās likmes, tad strādājošo mājsaimniecībās uz vienu ģimenes locekli izdevumi veselībai palielināsies 2,5 reizes, bet lauku mājsaimniecībās - trīs reizes.
Protams, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana neatstās ievērojamas pārmaiņas uz to mazo algu saņēmēju ikdienas patēriņu, kuru veselības izdevumi ir 400 eiro gadā vai vairāk, bet tikai tajā gadījumā, ja apdrošinātāji segs pilnīgi visus esošos izdevumus. Tikai tas ir maz ticams, jo liela daļa no šīs grupas veselības izdevumiem ir nekompensējamie medikamenti.
Ja Latvijas ekonomikā reformas ieviešanas laikā nenotiks strauja izaugsme, tad pāreja uz obligāto veselības apdrošināšanu nozīmēs būtisku dzīves kvalitātes pazeminājumu mazo algu saņēmēju segmentā un ievērojamu dzīves kvalitātes pazeminājumu vidējo algu segmentā.
Līdz ar to obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas pirmās redzamās sekas būs nevienlīdzības pieaugums un letālas politiskas sekas tiem politiķiem, kas upurēs savu politisko nākotni, lai ieviestu obligāto veselības apdrošināšanu. Turklāt pāreja uz obligāto veselības apdrošināšanu nenozīmēs nekavējošu ārstniecības kvalitātes un pieejamības pieaugumu. Ārsti, medicīnas māsas un slimnīcu administratori jau paliks tie paši. Problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu lauku novados nevarēs novērst dažu mēnešu un pat gadu laikā. Slimnīcu vide un pacientu apkalpošanas kultūra nemainīsies momentā, uzreiz pēc tam, kad privātie apdrošinātāji būs obligātā kārtā iztukšojuši no ikviena strādājošā kabatas 40 eiro mēnesī.
Tomēr obligātā veselības apdrošināšana ir faktiski vienīgais virziens, kurā tuvākajā laikā finanšu investori var cerēt uz kaut kādu pozitīvu atdevi. Tāpēc šī sektora lobiji taurē par veselības aizsardzības sistēmas problēmām, lai ar tām nomaskētu Latvijas finanšu sektora kāri pēc lielas pelņas, kad naudas plūsmu nodrošina valsts represīvais aparāts, nevis brīvprātīgi pakalpojumu pirkumi.
Taču galvenais. Valsts noteikts obligāts (nevis brīvprātīgs) maksājums pēc būtības ir nodoklis. Obligātā veselības apdrošināšana ir nodoklis, turklāt atbilstoši LB izreklamētajam projektam - darbaspēka nodoklis. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nozīmē Latvijas valdības atteikšanos no darbaspēka nodokļu pazemināšanas politikas, sākot jaunu politiku, lai paaugstinātu Latvijas darbaspēka izmaksas. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nozīmēs, ka darbaspēks tiks aplikts ne tikai ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet vēl ar aptuveni 8% nodokli no ienākumiem zemo algu saņēmējiem, kas tiks nomaskēts par obligāto veselības apdrošināšanu.